Latvijas labākā 3x3 basketbola komanda “Rīga” Pasaules tūres ceturtajās posmā Dohā uzvarēja visās piecās spēlēs, izcīnot šosezon otro “Masters” titulu un izvirzoties pirmajā vietā Pasaules tūres kopvērtējumā. Par turnīra vērtīgāko spēlētāju atzina Nauri Miezi, kurš gan pats par MVP nosauc visu komandu: “Visi esam bīstami, visi varam uzņemties iniciatīvu – tas ir mūsu spēks.
Finālmačā ar principiālajiem sāncenšiem Serbijas komandu “Liman” izdevās atspēlēties no 13:19 un 15:20, uzvarot ar 21:20. Ko tādu, šķiet, paveicāt pirmo reizi – kā tas izdevās?
Ne tikai mūsu praksē, vispār 3x3 basketbolā tā bieži nenotiek. Neizlikšos par lielo optimistu – galotnē nedomāju, ka varam ko glābt. Labi, ka ir tāds Edgars Krūmiņš, kurš pēdējā minūtes pārtraukumā mūs sapurināja, ka nekas vēl nav zaudēts. Patiešām – mums tajā situācijā vairs nebija, ko zaudēt, tāpēc darbojāmies bez lieka stresa. Viens veiksmīgs uzbrukums, laba aizsardzība, vēl viens uzbrukums...
Ekrānā izskatījās, ka serbi, nonākuši soli no uzvaras, īsti netika skaidrībā, kā to trūkstošo punktiņu dabūt…
Viņi cerēja, ka izdosies pa vieglo – metot no distances. Bet jāņem vērā, ka iepriekšējie punkti viņiem nebija nākuši viegli, un bija sakrājies nogurums. Bijām viņus “piebeiguši”, bet pašiem vēl pietika enerģijas, lai varētu “ielikt otrajā robā”. Apstiprinājās, ka ikvienā spēlē agresivitāti jāsaglabā līdz pašām beigām – tad iespējami dažādi pavērsieni.
Lai, kā teici – “ieliktu otrajā robā” – jābūt attiecīgai sagatavotībai. Kāds jums bijis treniņprocess šajā dīvainajā sezonā, kad bija trīs turnīri astoņās dienās septembra sākumā, tad – Latvijas čempionāta finālposms “Akropolē”, pēc tam tikai treniņi?
Rezultāti – divas uzvaras “Masters” turnīros – apstiprina, ka pareizi saplānots un īstenots. Treniņos atlaides neesam devuši ne sev, ne B sastāva puišiem, ar kuriem regulāri sparingojam. Garlaicīgi nav bijis. Protams, gribētos vairāk spēlēt un piedalīties turnīros, bet šai ziņā visi esam vienādos apstākļos.
Kādi tie bija Dohā?
Izolācijas režīms bija drakoniskāks nekā iepriekš Ungārijā. Uzreiz pēc ielidošanas Dohā nodevām “Covid-19” testu un, viesnīcā gaidot rezultātus, trīs dienas nevarējām iziet no savas istabiņas. Ne soli – pat nevarējām apcienot komandas biedrus blakus numurā. Ēdienu nolika pie durvīm.
Kā uzturējāt sportisko formu?
Zūmā sazinājāmies ar treneri un darījām to, ko varēja izdarīt istabā. Kad pēc trim dienām tikām laukā, pirmajā brīdī apdullām no svaigā gaisa. Stundu patrenējāmies laukumā un sajūtas sāka atgriezties.
Pie karstuma pierast paguvāt?
Silts bija – termometrs rādīja 35 grādus. Bet pieredze liecina, ka karstā laikā spēlējam labi. Neesam nekādi vēsie latvieši.
Jau turnīra pirmajā dienā bija pārsteigumi – piemēram, Hārlemas komanda netika ārā no grupas. Ir izskaidrojums?
Jā, dažām komandām sastāvus izretināja “Covid” testi. Piemēram, Serbijas vienība “Ub” palika bez diviem spēlētājiem, hārlemieši palika trijatā un, lai varētu piedalīties, iesaistīja vietējos. Tas ietekmēja rezultātus. Visi mūsu pretinieki gan bija pilnos sastāvos.
Tomēr līdz finālam uzvarējāt pārliecinoši. Arī pusfinālā Utenas komandu (21:13), kuras veiksmes spēles sākumā, šķiet, nemazināja jūsu pārliecību par uzvaru…
Jā, ar pārliecību viss bija kārtībā. Varbūt to stiprina iepriekš uzkrātā pieredze, varbūt treniņos paveiktais darbs un iepriekšējo rezultātu stiprinātā ticība, ka ejama pareizā virzienā. Turklāt lietuviešiem gribējām atriebties par Ungārijā piedzīvoto zaudējumu. Par pusfināla galveno varoni kļuva Edgars Krūmiņš, kurš no tālienes iešāva visu, ko vajadzēja. Būtu prasījuši man – šoreiz turnīra MVP balvu būtu piešķīris Edgaram.
Pusfinālā 10 punktus guva Krūmiņš, finālā 11 – Kārlis Lasmanis. Katrai spēlei savs varonis?
Jā, tas ir mūsu spēks – visi esam bīstami, visi varam uzņemties iniciatīvu. Pretiniekiem jāuzmana visus.
18. un 19. decembrī Džidā notiks pasaules tūres finālposms. Kā gatavosieties?
Saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem noteikumiem, kāds laiks jāpavada pašizolācijā. Tad turpināsim treniņus un decembra sākumā dosimies uz treniņnometni Saūda Arābijā. Pamainīsim vidi, iegūsim jaunas emocijas.
Pēc Džidas turnīra būs atvaļinājums vai uzreiz sāksies gatavoties olimpiskajai sezonai?
Uz šo jautājumu varētu atbildēt tikai treneri vai LOV speciālisti. Paši tik tālu uz priekšu neskatāmies, koncentrējoties nākamajam turnīram. Bet, protams, mūsu olimpiskie mērķi nav mainījušies, lai arī pandēmijas dēļ pārcēlušies gadu uz priekšu.
Guntis Keisels, basket.lv
Komentāri (0)