Piektdien, 22. februārī, Latvijas vīriešu valstsvienība “Arēnā Rīga” aizvadīs Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas turnīra priekšpēdējo spēli ar Spānijas izlasi un tā būs pirmā reize, kad FIBA rangu tabulas otrā labākā komanda viesosies Latvijā (biļetes – basket.lv). Līdz šim ar spāņiem valstsvienību līmenī spēlēts astoņas reizes – pa četrām neitrālā laukumā un izbraukumā. Latviešiem uzvarēt izdevies tikai vienreiz – 1935. gada 4. maijā Ženēvā Eiropas pirmā čempionāta finālspēlē ar 24:18.
Toreiz, pirms 84 gadiem, Latvijas basketbolisti uz Ženēvu devās ar valstsvienības regulārās cīņās pret Igaunijas un Lietuvas komandām iegūto rūdījumu un vairākās studentu komandu turnejās pa Centrāleiropu iekrāto pieredzi. Tā liecināja, ka latvieši groza bumbu jau apguvuši pieklājīgā līmenī un uz citu Eiropas valstu komandu fona noteikti nebūs peramie zēni.
Spānijas basketbolistu priekšnojautas bija nenoteiktākas. Pireneju pussalā, tāpat kā Baltijas valstīs, amerikāņu spēle iepazīta divdesmito gadu sākumā, Spānijas Basketbola federācija nodibināta 1923. gadā, taču attīstība nav bijusi ļoti strauja. Ilgus gadus basketbols spēlēts tikai brīvdabas laukumos, rīkojot reģionālus turnīrus (Spānijas līga nodibināta tikai 1957. gadā). 1934. gadā Spānijas federācija iestājās FIBA un pieteicās piedalīties pirmajā Eiropas čempionātā, kaut arī valstsvienība vēl nebija izveidota.
Tieši Spānijai piekrita gods būt Eiropā pirmās oficiālās spēles dalībniecei – lai taupītu līdzekļus, kaimiņvalstis vienojās izspēlēt kvalifikācijas maču, nebraucot uz Ženēvu. 1935. gada 15. aprīlī Madridē Spānijas izlase savā pirmajā spēlē ar 33:12 pārspēja Portugāles vienību un divas nedēļas vēlāk devās uz Šveici.
Ženēvā spāņu basketbolisti iekrituši acīs ar temperamentīgo uzvedību laukumā, futbolistu stilā apskaujoties pēc katra groza guvuma. Nacionālais kolorīts izpaudies arī ātrajā spēles stilā, kas latviešiem tomēr nav šķitis ļoti pārliecinošs. Pārāk daudz kļūdu un sasteigtu, neprecīzu metienu…
Spānijas izlases uzvara Eiropas čempionāta pirmajā kārtā pār Beļģijas komandu (25:17) bijusi pelnīta, taču to varēja izskaidrot arī ar pretinieku vājumu. Toties uzvara pusfināla mačā ar Čehoslovākiju (21:17) jau bijis pārsteigums. No latviešu viedokļa – patīkams pārsteigums, jo fiziski spēcīgie un garie Čehoslovākijas basketbolisti šķituši bīstamāki pretinieki finālā.
Tikšanu līdz cīņai par pirmo vietu spāņi nosvinējuši ar paskaļu banketu. Tuvumā dzīvojošajiem rimtajiem ženēviešiem nakts troksnis nav gājis pie sirds, izsaukti kārtības sargi un vairāki basketbolisti dažas stundas pavadījuši policijas iecirknī.
Tikmēr Latvijas komanda kalusi cīņas plānu, lai maksimāli izmantotu galveno trumpi – augumu pārsvaru. Tālaika noteikumi paredzēja, ka pēc katra gūtā groza bumba spēlē tiek ievadīta ar strīda bumbas izspēli un šajā elementā Latvijas komandas centra spēlētājs Rūdolfs Jurciņš bijis izcils meistars. “Pārmaiņus no centra Jurciņš pasūtīja bumbu Lidmanim vai man, un tai brīdī viens no mums jau atradās pie pretinieku groza. Pāris minūšu laikā rezultāts jau vēstīja 9:0. Tad gan enerģiskie spāņi attapās, bet izrādījās jau par vēlu. Mēs bijām nodrošinājuši pietiekamu pārsvaru, lai turpinātu mierīgi spēlēt, cenšoties galvenokārt savu pārākumu paturēt,” izšķirošo spēli komentēja Latvijas vienības uzbrucējs Aleksejs Anufrijevs.
Spāņi pirmo grozu guva tikai spēles 11.minūtē un tuvāk par 9:6 vairs netika — 24:18! Izsķirošajā spēlē Rūdolfs Jurciņš guvis 11 punktus, Mārtiņš Grundmanis 4, Jānis Lidmanis 3, Aleksejs Anufrijevs 2, Eduards Andersons 2, Džems Raudziņš 2 (oficiālā statistika; latviešu avoti vēsta, ka Raudziņš finālspēlē nav piedalījies). Spānijas komandai izcēlušies Emilio Alonso (9), Rafaels Martins (6), Armando Monjē (1), Fernando Muskats (1) un Rafaels Ruano (1).
Vairāk par Latvijas valstsvienības startu Ženēvā, kā arī “Sapņu komandas’1935” dalībnieku likteņiem var izlasīt basket.lv vēstures sadaļā.
Turpmākajos gados Latvijas komanda apstiprināja piederību Eiropas basketbola elitei, 1937. gadā izcīnot 2. vietu Nāciju kausa izcīņā Parīzē, 1938. gadā uzvarot prestižā turnīrā Berlīnē, bet 1939. gadā kļūstot par Eiropas vicečempioni.
Spānijas basketbolistiem turpinājums nebija tik spožs. 1936. gadā Spānijā sākās asiņains pilsoņu karš, kura dēļ basketbolisti atsauca līdzdalību Berlīnes olimpiskajās spēlēs. Nākamo reizi valstsvienība tika sasaukta tikai 1943. gada martā, kad aizvadīja spēli ar Francijas izlasi.
Otro reizi Eiropas čempionātā Spānijas izlase startēja tikai 1959. gadā Stambulā, kur ierindojās 15. vietā, bet medaļas izcīnīja vēl 14 gadus vēlāk savā laukumā Barselonā. Atkal sudrabu – pusfinālā Spānijas izlase, daudziem par pārsteigumu pieveica olimpiskos čempionus PSRS basketbolistus (80:76), bet finālspēlē atzina Dienvidslāvijas izlases pārākumu (67:78).
“Sudraba” tradīcija izrādījās noturīga, jo Spānijas vienībai Eiropas čempionāta finālspēlē iznāca paklupt vēl četras(!) reizes.
1983. gadā pusfinālā atkal uzvara pār PSRS izlasi (95:94). bet finālā 96:105 pret Itāliju.
1999. gadā finālā ar Itāliju 56:64.
2003. gadā finālā ar Lietuvu 84:93.
2007. gadā finālā ar Krieviju59:60 (Madridē…)
Latvijas valstsvienības uzlikto “sudraba lāstu” izdevās noņemt tikai septītajā piegājienā, EuroBasket2009 finālā ar 85:63 sagraujot Serbijas izlasi. Turpinājums bija veiksmīgāks: 2011. gadā finālā uzvara pār Franciju (98:85), 2015. gadā – pār Lietuvu 80:63 (pa vidu – 2013. un 2017. gadā – izcīnītas bronzas medaļas).
Latvijas valstsvienības attiecības ar Spānijas izlasi kopš neatkarības atjaunošanas veidojušās ne visai veiksmīgi – septiņi zaudējumi, tai skaitā četri Eiropas čempionātu finālturnīros un viens – Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā pērn septembrī (82:85). 12. sekundes pirms beigām Latvijas komanda izvirzījās vadībā (82:81), tomēr pārsvaru noturēt neizdevās.
Pirms 22. februāra spēles Rīgā Spānijas izlase jau nodrošinājusi tiesības spēlēt Pasaules kausa finālturnīrā, savukārt latviešiem pati svarīgākā cīņa būs trīs dienas vēlāk Podgoricā ar Melnkalni. Taču mačā ar spāņiem būs iespēja ne tikai uzlabot izredzes (uzvaras gadījumā Podgoricā pietiks ar +1), bet arī veikt spilgtu ierakstu Latvijas basketbola vēsturē. No komandām, ar kurām valstsvienību līmenī aizvadīts vairāk par 1 spēli, līdz šim latviešiem nav izdevies uzvarēt tikai Spāniju un Serbiju. Vai vadzis lūzīs?
Guntis Keisels, basket.lv
Komentāri (0)