Latvijas U17 un U18 meiteņu izlašu spēles ar Japānas U17 izlasi kļuva par prologu izlašu sezonai sieviešu basketbolā, kas būs īpaša – valstsvienība pirmo reizi piedalīsies Pasaules kausa izcīņā, trīs jaunatnes izlases startēs Eiropas čempionātu A divīzijā un Latvija trešo gadu pēc kārtas būs pārstāvēta jaunatnes Pasaules kausa izcīņā (šoreiz – U17 grupā). Kā gatavojamies karstajai vasarai – par to basket.lv izvaicāja Latvijas Basketbola savienības Nacionālo sieviešu izlašu koordinatoru Ediju Eglīti.
Vispirms par aktualitātēm. U17 izlases smagais zaudējums šā gadugājuma Āzijas labākajai komandai Japānas izlasei (61:89) – nopietns trauksmes zvans?
Modinātājzvans. Par konkrētās spēles rezultātu paniku neceļam. Dažādu iemeslu dēļ nespēlēja trīs meitenes, kuras pērn deva lielu ieguldījumu kadetu izlases 4. vietas izcīnīšanā, tai skaitā komandas līdere Laura Meldere. Pilnā sastāvā un pēc mērķtiecīga sagatavošanās procesa komanda Pasaules kausa izcīņā noteikti būs stiprāka un labāk sagatavota. Taču uz viešņu ļoti ātrās un agresīvās spēles fona varēja redzēt nepilnības mūsu spēlētāju individuālajā sagatavotībā.
Pavadot vairākas dienas kopā ar Japānas komandu. Iepazinām viņu koncepciju un novērtējām, kā viņi strādā ikdienā. Vislielākās atšķirības starp mūsu un Japānas basketbolu, pirmkārt, ir darba organizācijā – treniņu sagatavošanā un intensitātē. Visi četri komandas treneri bija aktīvi iesaistīti visa treniņa garumā, katram pildot savu lomu. Šai ziņā varam mācīties – būtu normāla prakse, ja arī mūsu sporta skolās nodarbību vadīti vairāki treneri, pievēršot daudz lielāku uzmanību katrai spēlētājai, komunicējot savā starpā, kopīgi gatavojoties un diskutējot par metodēm un uzdevumiem.
Otrkārt, Japānas komanda bija lieliski sagatavota fiziski. Šim aspektam japāņi pievērsa uzmanību katrā treniņā, nepārtraukti strādājot uz ātruma īpašību attīstīšanu. Visi vingrinājumi bija diezgan vienkārši, bet interesanti. Interesanti, ka Japānas jaunatnes izlases lielajiem čempionātiem gatavojas tikai dažas dienas, jo spēlētājas nevar kavēt skolu. Vienota izpratne un augsts sagatavotības līmenis tiek panākts, jo visi jaunatnes treneri ir orientēti gatavot spēlētājas lielajam basketbolam un stiprināt nacionālās izlases.
U17 izlase tikko Latvijas – Igaunijas līgā finišēja ar 12 uzvarām 12 zaudējumiem. Cienījama bilance, taču iznāk, ka ar šo pieredzi nepietiek?
Kadetu izlase Latvijas – Igaunijas līgā spēlē jau septiņus gadus un tas neapšaubāmi ir viens no būtiskajiem faktoriem, kas sekmējis mūsu jaunatnes izlašu nostiprināšanos Eiropas čempionāta A divīzijā, tai skaitā trīs gadus pēc kārtas izcīnot ceļazīmes uz Pasaules kausa izcīņu. Arī U17 izlases spēlētājām šāgada pieredze bija vērtīga. Taču konkrēti spēlei ar japānietēm tā nepalīdzēja sagatavoties vienkārši tāpēc, ka Latvijas – Igaunijas līgā savādāks basketbols. Atlētiskāks, taču krietni lēnāks.
Pārvietošanās ātrumā japānietēm līdzi izskriet, iespējams, nevar neviena komanda pasaulē, un šai ziņā mums zināma atpalicība ieprogrammēta gēnos. Bet domāšanas ātrums, prasme pieņemt pareizus lēmumus, tehnisko elementu izpildes kvalitāte, pārliecība par sevi un savām darbībām – šai ziņā ir, kur pielikt. Lai tas notiktu, šādām spēlēm jābūt biežāk, jo Jaunatnes līgā konkurences līmenis un ikdienas spēļu kvalitāte diemžēl neveicina labāko spēlētāju progresu. Latvijā līderes bieži ir labākās, pat spēlējot ar pusspēku. Japānietes parādīja, ka nemaz tik labas mūsējās nav. Tātad jātrenējas – vairāk, bet, galvenais, mērķtiecīgāk.
Ir skaidra recepte, kā?
Iespējams, universālas receptes nemaz nav. Katram trenerim var būt savs rokraksts, sava metode, kā sasniegt mērķi. Piedevām katrs spēlētājs ir individuāls. Svarīgi, lai būtu vienota izpratne – ka jaunatnes basketbola sistēmas sportiskais mērķis ir talantīgākās un motivētākās spēlētājas kvalitatīvi sagatavot profesionālajai karjerai un līdzdalībai valstsvienībā, nevis ar taktiskām viltībām krāt uzvaras jaunatnes turnīros. Vēlreiz pieminēšu Japānu – pretinieču U17 komandas trenere skaidri pateica, ka visa Japānas jaunatnes basketbola uzdevums ir palīdzēt Nacionālajai izlasei.
Kā sokas šādas izpratnes veidošana Latvijā?
Par šo tēmu runājam Treneru un Jaunatnes komisijās, runājam un rādām LJBL treneru semināros. Mūsdienās nav pamata runāt par informācijas trūkumu. Vajadzīga tikai interese un vēlēšanās – iespējas atradīsies.
Basketbola savienībai mēdz pārmest tieši nepietiekamu aktivitāti, rīkojot seminārus…
Vienmēr var būt vairāk un labāk, bet var arī vēlēties lielāku atsaucību reizēs, kad kaut kas notiek. Pirms spēlēm ar japānietēm meiteņu trenerus īpaši aicinājām atnākt un klātienē novērtēt gan pretinieces, gan savējās. Atnāca četri.
Pietrūkst stimulu?
Sporta skolu treneri ir pakļauti tikai skolas vadībai. LBS rīcībā ir morālie stimuli – varam publiski izteikt atzinību speciālistiem, kuri sagatavojuši izlašu kandidātus un to darām pēc katras izlašu sezonas. Stimuls ir iespēja strādāt ar izlasēm – vispirms palīgu, pēc tam galveno treneru statusā. Acīmredzot ar to nepietiek.
Varbūt pietrūkst izpratnes, ka patiesībā visi esam vienā laivā – no tā, cik meitenes spēlēs augstākajā profesionālajā līmenī un cik labi spēlēs valstsvienība, atkarīgs gan sieviešu basketbola prestižs sabiedrībā, gan masveidība – tātad arī bērnu basketbola grupu piepildījums un sporta skolu labklājība.
Latvijas – Igaunijas līgā šogad piedalījās 10 Latvijas komandas – lielākais skaits pēdējos 10 gados. Pozitīva attīstība?
Nav šaubu par šīs pieredzes pozitīvo ietekmi uz U16 un U17 izlašu gatavošanos – gan kā komandām, gan domājot par spēlētāju individuālo izaugsmi. Īsi sabraukumi uz kopīgiem treniņiem un spēles palīdz gan novērtēt spēlētājas, gan veicina viņu izaugsmi, gan veido izlašu mikroklimatu. U16 vairākumam meiteņu ir pirmā izlase, un dalība LSBL mazina stresu pirms Eiropas čempionāta. Ne vienmēr process ir ideāls, taču cenšamies saskaņot izlašu un sporta skolu intereses. Iespējams, šai ziņā jākļūst striktākiem, iepriekš precīzi iezīmējot izlašu “logus”.
Tāpat ir vērtīgi, ka līgai pievienojās Daugavpils un Saldus komandas, ka Liepāja deva iespēju spēlēt arī jauniešu sastāvam. Arī šajās komandās ir daudzas izlašu kandidātes, kurām Latvijas – Igaunijas līgas spēles ir vērtīgākas nekā LJBL pamatturnīra spēles.
Latvijā visām talantīgākajām meitenēm no 15-16 gadu vecuma jānodrošina iespējas spēlēt LSBL, jo progresēt var tikai spēlējot pret pieredzējušākām, ātrākām un fiziski spēcīgākām pretiniecēm, nevis izmantojot savu pārspēku jaunatnes sacensībās.
Bet talantīgākām spēlētājām draud pārslodze…
Tā ir problēma, ko var risināt ar dažādām metodēm. Līdz šim lielākoties esam paļāvušies uz sporta skolu treneru atbildību par spēlētāju, kas nevar aprobežoties ar vēlmi uzvarēt tuvākajā mačā. LJBL nolikumā paredzēti atvieglojumi sporta skolām, kas deleģējušas spēlētājas pieaugušo līgas komandām, taču praksē tas diemžēl nepasargā izlašu kandidātes no nevajadzīgas līdzdalības otršķirīgās spēlēs vairākās vecuma grupās, atņemot, laiku treniņiem vai atpūtai. Iespējams, ierobežojumiem jābūt vēl stingrākiem. Nav šaubu, ka LJBL finālos savu sporta skolu sastāvā jāspēlē visām labākajām, taču sezonas lielākajā daļā dzīve, treniņi un spēles jāorganizē tā, lai attīstītu meistarību ar ilgtermiņa efektu, nevis izsūktu fiziskos un psiholoģiskos resursus.
Manuprāt, šogad bija gandrīz ideāla situācija. Visas U20 un U18 izlašu dalībniecēm bija daudz minūšu dažādās LSBL komandās, savukārt U17 izlases meitenēm, kurām nebija stabilas pozīcijas savās vienībās, bija ļoti laba spēļu prakse kā atsevišķai komandai. U16 izlasē pievērsām pastiprinātu uzmanību slodzēm, tāpēc iesaistījām daudz meiteņu, lai kādu nepārslogotu.
Vai komandu skaits Latvijas – Igaunijas līgā nostabilizēsies?
Jāstrādā. Jaunatnes līga savu pienesumu – jaunas spēlētājas – dod. Paldies pašvaldībām un augstskolām, kas atbalsta pieaugušo komandas. Taču daudzos aspektos ir iespēja aug – sākot no komandu identitātes veidošanas un pozicionēšanās līdz sportiskajiem aspektiem. Patīkami, ka basketbols daudzām iepriekšējo paaudžu spēlētājām palīdzējis tikt pie labas izglītības un veidot karjeru. Jācer, starp bijušajām basketbolistēm “pieteiksies” ne tikai perspektīvas treneres, bet arī aktīvas un zinošas mārketinga speciālistes un menedžeres, kuras ar darbiem klubos palīdzēs nostiprināt un uzlabot sieviešu basketbola pozīcijas.
Lai sieviešu komandu spēles padarītu par svētkiem, nav vajadzīgas gudras koncepcijas – vienkārši jānoorganizē zāles izslaucīšana, jāieslēdz mūzika un aktīvi jādarbojas sociālajos tīklos, uzrunājot, piemēram, studiju biedrus. Līgas vadība centralizēti to neizdarīs – katrai komandai jāsāk ar savas vides sakārtošanu. Lielākā atšķirība starp Latvijas – Igaunijas līgu un, piemēram Somijas un Zviedrijas čempionātiem ir nevis komandu meistarībā, bet gan spēļu organizācijas kvalitātē un komandu prasmē noorganizēt mājas spēles. Somijā nav iedomājama situācija, ka zālē nestrādā tablo vai skatītāji tribīnēs salst.
Atgriežoties pie izlasēm – “TTT Juniores”, kuru sastāvā ir gan U20, gan U18 izlases spēlētājas – Latvijas – Igaunijas līgā pirmo reizi izcīnīja 3. vietu. Pozitīvs signāls?
Ir loģiski, ka komanda, kurā spēlē U18 un U20 līderes – spēlētājas, kuras nākotnē vēlamies redzēt valstsvienībā –, uzvar komandas, kuru spēlētājas potenciāli nav tik talantīgas vai dzīvē nospraudušas citus mērķus un trenējas tikai 4-5 reizes nedēļā. Ja tā nebūtu, tā būtu viela pārdomām… 1999. gadā Maijas Kubliņas trenētā junioru komanda ar 16-18 gadus vecām spēlētājām, izcīnīja Latvijas čempionu titulu. Spēlēja Anete Jēkabsone-Žogota, Ieva Kubliņa, Kristīne Kārkliņa, Dita Krūmberga, Anita Mikāle.
Vairākām šāgada juniorēm jau ir pat divu Pasaules kausa izcīņas turnīru pieredze un labi piedāvājumi no ASV augstskolām. Potenciāli gan U20, gan U18 izlases labākajos sastāvos var pretendēt uz labām vietām Eiropas čempionātos. Bet – “labākajos sastāvos” nozīmē, ka vairākām spēlētājām būs jācīnās divās izlasēs.
Sportiskā varonība vai papildus risks, domājot par ilgtermiņa perspektīvām?
Nedomāju, ka ir universāli pareizs risinājums visām situācijām. Visu cieņu meiteņu sportiskajam azartam un vēlmei spēlēt, ko darīt vienmēr ir interesantāk, nekā trenēties labākas nākotnes vārdā. Tāpat saprotama ir izlašu treneru vēlmei sapulcēt iespējami labāko sastāvu, kas, ņemot vērā Latvijas resursus, nozīmē 2-3 gadus jaunāku spēlētāju iesaisti. Bet, piemēram, U17 izlases galvenais treneris Kaspars Mājenieks jau paziņojis, ka uz Pasaules kausu neņems gadu jaunākas spēlētājas, lai netraucētu viņu gatavošanos U16 čempionātam. Savukārt U18 izlases galvenā trenera Aināra Čukstes ideālajā sarakstā ir vairākas U17 izlases dalībnieces, jo no 2000.. gadā dzimušajām spēlētājam varam nokomplektēt tikai pirmo piecnieku. Ļoti maz šā gadugājuma basketbolistes spēlējušas LSBL, bet tikai ar LJBL pieredzi izlasēs iekļūt nav iespējams, jo prasības ir krasi atšķirīgas.
Kā veicas jaunatnes izlašu gatavošanās plānu veidošana?
Kandidātu saraksti būs maija vidū – pēc LJBL finālspēlēm. Treniņnometņu grafiks zināms, pārbaudes spēles sarunātas.
Mērķi ir nopietni. U20 izlasei jācīnās par vietu pirmajā četriniekā. 1998./1999. gados dzimušās izcīnījušas augstas vietas U18 un U16 čempionātos, spēlējušas U17 un U19 Pasaules kausa izcīņā. Pārbaudes spēles paredzētas ar Krievijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Čehijas izlasēm.
U18 izlasei noteikti jācīnās par vietu labāko astoņniekā, jo 2000. un 2001. gadā dzimušo apvienojums ir perspektīvs. Baltijas kausa izcīņā bez Lietuvas un Igaunijas komandām spēlēs arī Zviedrijas izlase.
U17 izlasei Pasaules kausa izcīņā Minskā labs orientieris būs iekļūšana ceturtdaļfinālā, kas iepriekš Latvijas komandām nav izdevies. Jūlijā Liepājā, notiks nopietns pārbaudes turnīrs, kurā spēlēsim ar ASV, Kanādas un Ķīnas U17 izlasēm – visām komandām tā būs pēdējā pārbaude pirms Pasaules kausa izcīņas.
U16 izlasē ir vairākas ļoti interesantas spēlētājas, ceram, ka pirmā pieredze Eiropā būs veiksmīga.
Karsta vasara gaida arī pieaugušo valstsvienību – jāgatavojas septembra beigās Kanāriju salās paredzētajai Pasaules kausa izcīņai…
Pirmais darba cēliens sāksies jau no 4.jūnija līdz 10.jūnijam kad uz nedēļas nometni pulcēsim vairākas ASV augstskolu studentes, kā arī spēlētājas, kurām vēl jāpierāda tiesības uz vietu sastāvā. Treniņus noslēgs 10. jūnijā paredzētā Rozā lentītes spēle ar Somijas komandu.
Pamatsastāvs sāks trenēties 6. augustā. No 17. līdz 19. augustam Rīgā notiks pārbaudes turnīrs ar Krievijas, Zviedrijas, Ukrainas līdzdalību, pēc tam spēlēsim turnīros Spānijā un Francijā. Gatavošanos noslēgsim Rīgā 14.un 15. septembrī spēlējot ar Grieķijas izlasi. Pirms paša Pasaules kausa starta Kanārijās nospēlēsim ar Kanādas izlasi.
Komentāri (0)