Artūrs Visockis-Rubenis: “Šim panākumam jākļūst par atsperi, nevis augstāko punktu”

Latvijas U18 izlases galvenais treneris Artūrs Visockis-Rubenis pēc Eiropas junioru čempionāta finālspēles uzsvēra komandas saliedētības lielo nozīmi un izteica cerību, ka junioru turnīrā gūtais panākums spēlētājiem nebūs karjeras augstākais punkts.

“Līdz Eiropas čempionāta sudraba medaļām tika veikts garš un sarežģīts ceļš, kurā bija gan šaubas, gan dažādi pārbaudījumi. Kad mani apstiprināja par galveno treneri, pirmais darbs bija nokomplektēt uzticamu profesionālo palīgu komandu. Katrs – mani tuvākie palīgi Gatis Melderis, Gunārs Gailītis, Roberts Zeile, fiziskās sagatavotības treneris mans brālis Ēriks Visockis, fizioterapeite Kristīne Pelše – bija savā vietā. Arī Ainars Bagatskis, ar kuru pērn izveidojās labs kontakts vīriešu valstsvienībā. Visi nāca ar savām idejām un vērtējumiem. Daļu izmantoju, daļu nē, bet tas bija ļoti produktīvs komandas darbs.

Līdzīgi veidojām arī sastāvu. Zināju, kā kuru spēlētāju gribu izmantot un centos panākt, lai katrs zinātu savu lomu komandā un būtu gatavs to izpildīt. Izdevās – komandā nebija sūdabrāļu – tie, kuri spēlēja mazāk, kurināja emocijas uz soliņa un nodrošināja labu gaisotni treniņos. Komanda bija ļoti labi sabalansēta, un savu dalu darba izdarīja visi – gan tie, kuri izcēlās ar gūtajiem punktiem, gan tie, kuri izcili strādāja aizsardzībā.

Sākot gatavoties, pirmajā sapulcē runājām, ka mūsu mērķis ir izcīnīt medaļas. Pēc tam šai tēmai vairs nepieskārāmies, koncentrējoties tuvākajiem uzdevumiem, kas jāpaveic, lai šo mērķi sasniegtu. Katru dienu centāmies izmantot, lai kļūtu labāki. Soli pa solim. Līdz finālspēlei.

Spēlei ar Serbiju centāmies gatavoties, kā citām cīņām. Centāmies ignorēt tos, kas, labu vēlot, sūtīja ziņas, ka esam jau paveikuši lielu darbu. Gribējām no šī apelsīna izspiest visu sulu.

Zinājām, ka būs darīšana ar lielu fizisko pārspēku, bet tikai laukumā pa īstam sapratām, ko tas nozīmē. Tāpēc sākums neizdevās, atdevām iniciatīvu, nespējām apturēt serbu centrus. Pēc tam ar milzīgu pašatdevi, cīņassparu un ticību sev izdevās izlīdzināt spēles gaitu un atjaunot intrigu.

Objektīvi izvērtējot spēkus, finālā varējām uzvarēt tikai ar uzbrukumu. Lai apturētu serbus aizsardzībā, spēka bija par maz, tāpēc mērķtiecīgi gājām uz to, lai iemestu vairāk par viņiem. Daudz spēlējām ar mazo sastāvu, un šāda taktika  attaisnojās, jo guvām 90 punktus. Un bija situācijas, ka pietrūka viena precīza metiena, lai vēl vairāk saasinātu intrigu. Visu cieņu pretiniekiem, kuri izturēja līdz galam. Tomēr arī mēs atstājām laukumu kā uzvarētāji un varam izbaudīt izcīnītās sudraba medaļas.

Gatavojoties čempionātam un spēlēs paveicām milzīgu darbu un svarīgā brīdī tikām atalgoti ar veiksmes palīdzību. Bez tās sportā neiztikt. Īpaši šajā turnīrā, kur starp medaļām un 14. vietu bija ļoti niecīga atšķirība. Grieķijai bija ļoti laba komanda, taču, netikusi pirmajā astoņniekā, tā salūza.

Pirms diviem gadiem, kad U16 čempionātā finišējām 11. vietā, teicu, ka daudziem spēlētājiem ir labas perspektīvas progresēt. Tagad var teikt, ka daudziem progress bijis pat straujāks, nekā gaidīju. Daudziem ir iespējas spēlēt profesionāli, un tikai no pašiem būs atkarīgs, kādā līmenī. Šim panākumam jākļūst par atsperi turpmākai karjeras attīstībai, nevis tās augstāko punktu.”

Latvijas U18 izlase Eiropas čempionātā