“Iegūta vērtīga informācija, kas noderēs turpmākajā darbā,” Latvijas U18 puišu izlases galvenais treneris Guntis Endzels aicina nepievērst pārāk lielu uzmanību Baltijas jūras kausa izcīņas sportiskajiem rezultātiem. Juniori pirmajā dienā zaudēja Somijas vienībai (47:77), pēc tam uzvarēja Zviedrijas komandu (79:60), bet pēdējā mačā zaudēja Igaunijai (65:71), finišējot 3. vietā.
Tallinā nespēlēja vairāki basketbolisti, kuri, spriežot pēc gaitām klubos, varētu pretendēt uz nopietnām lomām.
Krišam Helmanim janvāra sākumā bija spēles kluba sastāvā, Rodijs Mačoha nevarēja spēlēt veselības stāvokļa dēļ. Par iemesliem, kāpēc izlases nometnē un turnīrā nevar piedalīties kandidātos iekļautais Ričards Vanags, saņēmām pretrunīgu informāciju. Kandidātu saraksts, protams bija vēl garāks un tas U18 vecumā nevar būt noslēgts. Līdz Eiropas čempionātam ir pusgads laika, kurā daudz kas var mainīties. Mēģināsim līdz vasarai organizēt darbu tā, lai vismaz treniņos pārbaudītu arī citus spēlētājus.
Pirms diviem gadiem 2002. gadā dzimušo puišu komanda Eiropā izcīnīja 8. vietu, tāpēc mīnus 30 pirmajā mačā pret Somiju bija nepatīkams pārsteigums. Kas notika?
Puiši kopā pēdējo reizi bija spēlējuši pirms diviem gadiem. Tagad pirms braukšanas uz Tallinu bija četri treniņi, kuros izgājām cauri pamatlietām, kamēr somi ikdienā dzīvo un trenējas internātā. Patiesībā somi ir ideāli partneri pārbaudes spēlei. Daudzi mūsu spēlētāji ikdienā nesaskaras ar tik agresīvu segšanu, kādu izmantoja somi. Pat Pafbet līgā basketbols nav tik aktīvs. Tā izsita no līdzsvara, izprovocēja kļūdas un krietni samazināja metienu precizitāti. Zaudējums nebija ne pārsteigums, ne traģēdija, tiesa, nebija labi tas, ka pēdējā ceturtdaļā sabrukām, ļaujot pretiniekiem panākt nepieklājīgi lielu pārsvaru. Bet – arī tā ir informācija, kas noderēs, gatavojoties vasaras cīņām.
Kā izdevās komandu atdzīvināt?
Skatījāmies video, pārrunājām kļūdas. Ar katru dienu spēlētāji labāk sapratās savā starpā un labāk spēja parādīt, ko kurš prot. Savukārt mēs, treneri, labāk sapratām, ko no kura var sagaidīt konkrētās situācijās. Normāls komandas veidošanas process.
Kāds izskatās komandas potenciāls?
Labs. Ir perspektīvs “materiāls” garajā galā. Noa Viljamsons stabili aizvadīja visas trīs spēles un saņēma balvu, kā mūsu komandas labākais spēlētājs. Labs potenciāls ir Henrikam Bajāram, kuram šī bija pirmā šāda līmeņa pieredze. Ir interesanti “mazie”, ir kārtīgi strādātāji aizsardzībā. Varēsim spēlēt tā, kā gribu redzēt komandu spēlējam – ātri, agresīvi.
Vai “mazie” fizisko parametru ziņā nav pārāk mazi – risks, ka fiziski pārāki pretinieki var “nospiest”?
Tas jau ir meistarības jautājums – nedrīksti nonākt situācijā, kurā pretinieks tevi nospiež. Auguma centimetrus nepieaudzēsim, tātad jābūt ātrākiem, veiklākiem, gudrākiem par pretiniekiem.
Kas visvairāk traucē izmantot visu spēlētāju potenciālu?
Individuālās meistarības mīnusu varētu būt mazāk. Par tiem runājām, bet darīšana ir pašu spēlētāju un viņu sporta skolu vai klubu ziņā. Atkārtošu to, ko teikuši arī citi izlašu treneri – reti kurš jauniešu basketbolā ir pieradis aizsardzībā regulāri darboties agresīvi. Labi, ka šai ziņā komandā ir pozitīvie piemēri, kuri motivē arī partnerus. Priecēja cīņasspars bija faktiski visā turnīra laikā, izņemot jau minēto pēdējo ceturtdaļu spēlē ar Somiju. Ceru, ka tas bija tikai izņēmums.
Eiropas čempionātā būs jācīnās B divīzijā, kur mērķis būs uzvarēt teju katrā spēlē, lai atgrieztos virslīgā. Vai spēlētāju mentalitāte būs piemērota šādam maksimālismam?
Vairākiem spēlētājiem var redzēt uzvarētāju rakstura aizmetņus, kurus jāattīsta tieši sarežģītās spēlēs un situācijās. Uzņemoties iniciatīvu pašiem un paraujot līdzi visu komandu.
Guntis Keisels
Komentāri (0)