Visockis-Rubenis: Ar Jaunatnes līgas pieredzi vien nākotnē izaugsmei nepietiks

Latvijas U16 izlases galvenais treneris Artūrs Visockis-Rubenis:

“Pirmkārt gribu pateikt milzīgu paldies LBS un treneru komisijai, ka viņi deva man šo lielisko iespēju strādāt ar Latvijas izlasi. Teikšu godīgi – darbs nebija viegls, tomēr varu apgalvot, ka gan es, gan mani kolēģi veicām šo darbu no visas sirds un ar augstu atbildības sajūtu. Otrs paldies pienākas maniem kolēģiem – izdevās izveidot ļoti pozitīvu un profesionālu treneru kolektīvu.

Trešais paldies ir visiem tiem cilvēkiem, kas visā šajā posmā mūs atbalstīja – neskatoties uz veiksmēm vai neveiksmēm. Šo cilvēku un ģimeņu atbalsts bija ļoti svarīgs.

Patīkami pabeigt turnīru ar uzvaru pār komandu, kurai čempionāta gaitā bijām zaudējuši. Tomēr uz Radomu braucām ar augstāku mērķi, ko nesasniedzām gan objektīvu, gan subjektīvu iemeslu dēļ.

Fizisko parametru – auguma centimetru un svara kilogramu ziņā bijām starp šī čempionāta pastarīšiem un šis apstāklis sagādāja reālas problēmas katrā spēlē. Lai šo mīnusu kompensētu, centāmies izmantot kustīgu komandas spēli uzbrukumā, kā arī dažādas aizsardzības sistēmu maiņas – sedzām gan “junk” zonas, gan klasisko zonu, izmantojām dažādas pick&roll aizsardzības, dažādus presingus, kā arī pret katru pretinieku centāmies atrast vietu, kur mums ir priekšrocības. Kaut kas izdevās, kaut kas nē.

Diemžēl pret mums nostrādāja arī subjektīvais faktors, jo sagatavošanās posmā gūto veselības problēmu dēļ – lauzts deguns un pēdējā dienā prirms izbraukšanas uz čempionātu – durvīs iespiests pirksts, kura dēļ atrauts nags - un ar pilnu jaudu nevarēja spēlēt Anrijs Miška, uz kuru cerējām, kā uz stabilāko spēku mūsu veidotajā uzbrukuma sistēmā. Viņa devuma ļoti pietrūka visās pirmā posma spēlēs – Anrijs spēlēja uz špricēm pirmās četras spēles, tomēr ritmu neatrada un diemžēl līdz ar to kritās arī pārliecība par saviem spēkiem. Tieši tāpēc ceturto spēli izvēlējāmies spēlēt ar veselajiem spēlētājiem.

Svarīgākajai spēlē – astotdaļfinālā ar Turciju – bijām sagatavojuši gan plānu A, gan plānu B. Izmantojām pamīšus abus un trešās ceturtdaļas sākumā, agresīvi nospēlējot aizsardzībā un realizējot spēles plānu, turkus piespiedām pilnībā apstāties un izvirzījāmies vadībā. Tomēr muļķīgi kļūdījāmies pret presingu, kuru pirms tam pārvarējām bez problēmām – un turki atguva spēles ritmu. 5 minūtes pirms spēles beigām bijām vēl vadībā ar 2 punktiem, taču galotnē kaut kur pietrūka veiksmes, kaut kur aukstasinības un pacietības. Zaudējām komandai, kas izcīnīja Eiropas čempionāta bronzu.

Otra svarīgākā spēle – pret Bosniju – bija pārbaudījums gan treneriem, gan spēlētājiem. Tādu atbildības un spiedzes slogu es nenovēlu nevienam! Šis slogs pirmajā puslaikā spēlētājos radīja nevajadzīgu spriedzi, kuras rezultātā netika izpildīts spēles plāns. Tomēr puslaikā spējām pārvarēt šo spiedienu un nodemonstrējām sniegumu, kas ļāva pārliecinoši uzvarēt. Pēc tam vel aizvadījām divas cienīgas spēles ar Serbiju (zaudējām pagarinājumā pa 1 punktu) un Zviedriju, pret kuru grupas turnīrā bijām aizvadījuši vissliktāko spēli čempionātā. Toreiz zviedri pēc diviem zaudējumiem bija ļoti mobilizējušies, mums sākumā neiekrita brīvie metieni un cīņa ievirzījās ļoti nervozā gultnē. Beigās ar pacietību panācām nelielu pārsvaru taču pēdējās minūtēs “pazaudējām” vienu no diviem zviedru spēlētājiem, kuri varēja izšķirt spēles likteni. Otrajā spēlē kļūdas neatkārtojām un izdevās revanšs.

Ieņēmām 11. vietu. Braucām ar citiem mērķiem, bet šis formāts nosaka, ka turnīrs ir izdevies vai nav izejot no vienas spēles, kuru diemžēl cīņā zaudējām.

Sagatavošanās posmā ieguldījām tiešām profesionālu un mērķtiecīgu darbu. Ar pārliecību varu teikt, ka sagatavojāmies ļoti labi-izdarījām visu, ko vēlējāmies. Vai tagad kaut ko mainītu? Iespējams – zinot, ka nāksies stāties pretī tādam fiziskajam pārspēkam nedaudz mainīnu kādus akcentus.  

Kad redzam Latvijā atsevišķus fiziski spēcīgus spēlētājus – liekas, ka viņi jau 16 gados ir ļoti nobrieduši. Tomēr šeit secinājām, ka pat viņi ne tuvu nav tik nobrieduši, kā citās valstīs (tādi, kā mēs esam vēl igauņi, somi, poļi...). Tomēr jau uz U18 vecumu viss var mainīties – ja viņi turpinās strādāt un attīstīties, pēc diviem gadiem būs jau daudz nobriedušāki un šajā elementā pretiniekiem vairs nebūs tāds pārsvars. Uzskatu, ka šobrīd labāk redzu izlasē meistarīgu spēlētāju ar nākotnes perpektīvu, nekā jau nobriedušu un ar maz iespējām vēl progresēt. Šis bija arī viens no prienciem pēc kura vadījāmies veidojot izlasi. Šajā izlasē ir vairāki ļoti interesanti spēlētāji. Vēlreiz atkārtošu  - interesanti – ar intenersantām talanta izpausmēm, kuriem vēl ir jānobriest un jāgūst pieredze lielajā basketbolā. Jāslīpējas.

Jāuzteic ir ikviens jaunatnes līgas treneris, kurš šos spēlētājus ir pievērsis basketbolam, tajā noturējis un attīstījis.

Sagatavošanās posmā saskārāmies ar vienu ļoti būtisku problēmu -  nebija viegli spēlētājiem iemācīt kļūdas cenu. Jaunatnes līgā labākie spēlētāji katru savu kļūdu var kompensēt ar fizisko pārsvaru, ātrumu vai labāku situācijas izpratni, bet starptautiskajā basketbolā tūlīt seko sods – zaudēti punkti. Un spēles likteni izšķir tieši šīs mazās nianses. Tikām sodīti bieži – par nepareizu atbloķēšanu, par brāķi piespēlēs, nekoncentrēšanos, sliktiem lēmumiem, kas izriet no tā, ka lēmums jāpieņem daudz ātrāk nekā ikdienā – spēles temps ir daudz augstāks, fiziskais pretspēks daudz lielāks. Iespējams, kādām no šīm lietām varējām veltīt  vairāk laika izlases treniņos.

Nākotnē šīs nianses gan jāslīpē ikdienā, jo tās ir fundamentālas. Ar to es domāju, ka šiem spēlētājiem ikdienā vajadzētu trenēties pie pieaugušo komandas – talantīgākajiem LBL, kas vēl nevar LBL – LBL2. Viņiem ir jāpaliek arī LJBL – vietā, kur viņi ir kopā ar savu komandu, saviem treneriem – vietā, kur viņi var izjust līderu lomu un atbildību... Tomēr spēlējot / trenējoties augstā līmenī, viņi saskarsies ar situācijām, kurās būs jāpieņēm lēmumi ļoti ātri, situācijām, kad, ja tu aizej nepareizā close-out – tu tiec sodīts un dēļ tā, komanda zaudē punktus. Tieši šāds rūdījums ir nepieciešams šiem spēlētājiem tuvajā nākotnē, lai atkal spertu soli uz priekšu. Tas ir ļoti svarīgi izaugsmei, jo ar Jaunatnes līgas pieredzi vien šajā vecumā vairs nepietiek.

Vēl viena mūsidās liela problēma ir prasme koncentrēt uzmanību ilgākā laika posma par dažām sekundēm. Tā, lai jau pēc dažiem soļiem laukumā neaizmirstos pārtraukumā sarunātā sadarbība vai pretinieku līdera spēles nianses. To jau savā intervijā minēja Uvis Helmanis – es viņam pilnīgi piekrītu!

Visbeidzot gribētu novēlēt spēlētājiem ātrāk saprast, ka profesionāls darbs nenozīmē tikai darbs treniņos – tā ir visa ikdiena. Tu vai nu esi profesionālis visu laiku, vai neesi tāds. Ceļš nav viegls, no daudz kā jāatsakās, tomēr, ja mērķis ir spēlēt basketbolu nākotnē profesionālā līmenī, par profesionāli mūsdienās jau savā pieejā jākļūst agri.”

Latvijas U16 izlases statistika un spēļu kalendārs: Vīriešu U16 izlase

U16 puišu izlase 

Vārds un uzvārds	Poz.	Aug.	Dzim.	Sporta skola	EČ
Artūrs Žagars	1.	182	2000	Rīga/DSN	U16
Niks Salenieks	1.	180	2000	Rīga/DSN
Artūrs Kurucs	1./3.	189	2000	Cēsis- Rīga/DSN-Baskonia (ESP	U16
Valters Vēveris	2./3.	188	2000	Valmiera
Rainers Hermanovskis	2./3.	187	2000	Valmiera
Adrians Šnipke	2./3.	192	2000	BJBS Rīga	U16
Roberts Bērziņš	3.	187	2001	Rīga/DSN
Dāvids Vīksne	3.	191	2000	Valmiera
Oskars Hlebovickis	3.	194	2000	Ogres BS - VEF skola
Anrijs Miška	4.	204	2000	Valmiera - Real Madrid	U16
Edvards Mežulis	5.	204	2000	BJBS Rīga
Armands Berķis	5.	202	2000	Jelgava - VEF skola	U16

Seko un uzzini pirmais: