Sestdien, 22. septembrī, plkst.13 Latvijas sieviešu basketbola valstsvienība Tenerifē debitēs Pasaules kausa izcīņas turnīrā (pasaules čempionātā), sākot spēli ar Ķīnas izlasi. Latvijas pieaugušo komandai tas ir pirmais starts šāda līmeņa turnīrā, bet piecām latvietēm jau bijusi šāda līmeņa pieredze, kļūstot par čempionēm Padomju Savienības izlases sastāvā.
Pasaules čempionā6tu vēsture: soli pa solim.
1953. gads, Santjago. pirmajā turnīrā Čīlē piedalījās 10 komandas – 8 no Amerikas un 2 no Eiropas (Francija un Šveice – attiecīgi 7. un 8. vieta iepriekšējā Eiropas čempionātā). Pirmais trijnieks: ASV, Čīle un Francija.
1957. gads, Riodežaneiro. 12 komandas – 8 no Amerika, tikai 3 no Eiropas (toties Eiropas pirmais trijnieks) un Austrālija. PSRS izlasē spēlēja arī rīdziniece Dzidra Uztupe-Karamiševa. Pēc priekšsacīkstēm 7 labākās komandas sacentās apļa turnīrā. Izšķirošajā spēlē ASV komanda ar 51:48 pārspēja PSRS izlasi.
1959. gads, Maskava. Tikai 8 komandas – 7 no Eiropas un Ziemeļkorejas izlase, kas palika pēdējā. Izšķirošajā cīņā par zelta medaļām PSRS izlase tikās ar iepriekšējā gadā Eiropas čempionēm Bulgārijas basketbolistēm. Pirmā puslaika nogalē, kad pretinieces bija izvirzījušās vadībā, PSRS izlases galvenais treneris lietuvietis Steps Butauts (Ramūna tēvs) daudziem par pārsteigumu laukumā sūtījis 16 gadus veco centra spēlētāju Skaidrīti Smildziņu.
”Satraukuma nebija, jaunībā visu uztver savādāk. Atbildības nasta nenospieda, pretinieces mani daudz neņēma galvā. Nebija tā, ka partneres uz mani spēlētu – pašai vajadzēja atrast vietu laukumā, izcīnīt bumbu, Man tā bija zelta spēle – veicās iemest, tiku pie atlēcošajām bumbām. Komanda guva 51 punktu, no tiem 26 bija manējie,” tā trīskārtējā pasaules čempione Skaidrīte Smildziņa atcerējās savu debiju. Galaiznākums – 51:38. Kopā ar Smildziņu pie zelta medaļas tika arī TTT aizsardze Helēna Bitnere-Hehta.
1964. gads, Lima (13 komandas). Goda pjedestāls atspoguļoja toreizējo valstu ieguldījumu sieviešu sporta atbalstīšanā: PSRS, Čehoslovākija, Bulgārija. Čempioņu pārsvars pār tuvākajām konkurentēm bija iespaidīgs: PSRS – Čehoslovākija 70:35. Zelta medaļas arī Rīgas TTT centra spēlētāju duetam Skaidrītei Smildziņai un Silvijai Kroderei (attēlā). Piedevām, Skaidrītei žurnālistu balva “Mis Mundial”.
1967. gads, Prāga (11). Zelta medaļas arī Skaidrītei Smildziņai un Silvijai Kroderei. Otro vietu sensacionāli izcīnīja Dienvidkorejas izlase, kuru PSRS izlase savstarpējā spēlē sagrāva ar 83:50.
1971. gads, Sanpaulu (13). Pirmo reizi piedalījās Āfrikas komanda, un pirmo reizi uz pasaules basketbola skatuves pirmo reizi kāpa Uļjana Semjonova – 8 spēlēs 168 punkti (vidēji 21), turnīra rezultatīvākās spēlētājas gods un, protams, zelta medaļa. Tuvākās konkurentes atpalika par 2 uzvrām.
1975. gads, Kali (13): Kolumbijas laukumos Uļai otrais pasaules čempiones zelts (7 spēlēs 125 punkti – 17,9). Sesto reizi pēc kārtas uz goda pjedestāla kāpa Čehoslovākijas komanda (divreiz sudrabs, četrreiz bronza). ASV komandai tikai 8. vieta.
1979. gads, Seula (13): dalībnieču sastāvu bija ietekmējusi lielā politika – nepiedalījās Austrumeiropas valstu komandas. Finālturnīrā ASV, Dienvidkorejas un Kanādas izlases finišēja ar bilanci 5-1 un šādā secībā pirmo trijnieku sarindoja grozu starpība savstarpējās spēlēs.
1983. gads, Sanpaulu (14): Kā pasaules basketbola lielvara piesakās Ķīnas izlases (3. vieta), bet, galvenais, pēc ilga pārtraukuma iznāk īsta finālspēle: PSRS izlase ASV komandu pieveic tikai pēdējās sekundēs (84:82). Uļjanai Semjonovai šajā spēlē 23 punkti, visā turnīrā 10 spēlēs 164 punkti (vidēji 16,4) un trešā pasaules čempiones zelta. PSRS izlasei tas ir sestais un pēdējais pasaules čempioņu tituls.
1986. gads, Viļņa, Minska u Maskava (12): Izteikts ASV izlases pārsvars pār visām konkurentēm, pārtrūkst PSRS izlases 56 uzvaru sērija. Finālā ASV – PSRS 108:88.
1990. gads, Kualalumpura (16): finālā ASV – Dienvidslāvija 88:78. PSRS izlase bez latvietēm savā pēdējā turnīrā paliek 5. vietā.
1994. gads, Adelaide (16): pirmo reizi pasaules čempionātam nekvalificējas Krievija (iepriekš nepiedalīšanās bija saistīta ar politiskiem motīviem), toties pirmo reizi pasaules čempionātā debitē Spānijas sieviešu izlase. Pusfinālā tiek nospēlēta viena no skaistākajām spēlēm sieviešu basketbola vēsturē: Brazīlija – ASV 110:107. Finālā Brazīlijas izlase pieveic Ķīnas komandu – 96:84.
1998. gads, Berlīne (16): Pasaules čempionātā debitēja Eiropas čempionvienība Lietuvas sieviešu izlase (6. vieta). Pirmo reizi uz goda pjedestāla kāpj Austrālijas basketbolistes (3. vieta). Finālā ASV – Krievija 71:65.
2002. gads, Ķīna (16): vēlreiz startē Lietuvas komanda (11. vieta). Finālā ASV – Krievija 79:74.
2006. gads, Sanpaulu (16): Krievijas izlase pusfinālā apturēja ASV komandu (73:68), tomēr palika bez zelta – finālspēlē Austrālija bija pārāka ar 91:74. Lietuvas vienībai 6. vieta
2010. gads, Karlovivari (16): ASV izlase dominēja un finālā pārspēja pārsteidzošā kārtā līdz izšķirošajai spēlei tikušo Čehijas izlasi (89:69. Pirmās medaļas spānietēm.
2014. gads, Stambula (16): turnīrs notiek pēc tādas pašas sistēmas, kā spēlēs Tenerifē. Lielāko pārsteigumu sagādā mājinieces Turcijas basketbolistes. Vispirms grupā uzvara pār Franciju (50:48) un pirmā vieta, bet ceturtdaļfinālā panākums pret Serbiju (62:61). Medaļas gan izcīnīt neizdevās. Finālā ASV – Spānija 77:64.
Pasaules čempionāti, sievietes
Gads | 1. vieta | 2. vieta | 3. vieta |
2014 | ASV | Spānija | Austrālija |
2010 | ASV | Čehija | Spānija |
2006 | Austrālija | Krievija | ASV |
2002 | ASV | Krievija | Austrālija |
1998 | ASV | Krievija | Austrālija |
1994 | Brazīlija | Ķīna | ASV |
1990 | ASV | Dienvidslāvija | Kuba |
1986 | ASV | PSRS | Kanāda |
1983 | PSRS | ASV | Ķīna |
1979 | ASV | Dienvidkoreja | Kanāda |
1975 | PSRS | Japāna | Čehoslovākija |
1971 | PSRS | Čehoslovākija | Brazīlija |
1967 | PSRS | Dienvidkoreja | Čehoslovākija |
1964 | PSRS | Čehoslovākija | Bulgārija |
1959 | PSRS | Bulgārija | Čehoslovākija |
1957 | ASV | PSRS | Čehoslovākija |
1953 | ASV | Čīle | Francija |
Komentāri (0)