Pasaules kauss’2018: kad un ar ko? Grupu izloze 6. februārī Tenerifē

Latvijas sieviešu basketbola valstsvienībai Eiropas čempionātā izcīnītā 6. vieta nodrošinājusi tiesības pirmo reizi spēlēt 2018. gada Pasaules kausa izcīņā, kas notiks Kanāriju salās (Spānija) no 22. līdz 30. septembrim. Grupu izloze Tenerifē notiks otrdien, 6.februārī (sākums plkst.13:30).

PK turnīrā piedalīsies 16 komandas. Turnīrs ritēs pēc tādas pašas sistēmas, kā aizvadītais EuroBasket Women’2017:

pirmajā posmā četri grupu turnīri, kuru uzvarētājas kvalificējas ceturtdaļfinālam, bet 4.vietas ieguvējām turnīrs būs beidzies;

otrajā posmā grupu 2. un 3.vietas ieguvējas izspēlēs astotdaļfināla spēles;

trešajā posmā ceturtdaļfināla, pusfināla un fināla mači.

Grupu izloze notiks 6. februārī Tenerifē.

Pasaules kauss'2018 dalībnieces

2018. gadā Spānijā notiks 18. pasaules sieviešu basketbola forums, kura oficiālais nosaukums līdz 2014. gadam bija pasaules čempionāts.

1. pasaules čempionāts tika sarīkots 1953. gadā Čīles galvaspilsēta Santjago. Piedalījās 10 komandas – astoņas no Amerikas un divas no Eiropas (Francija un Šveice, kuras gadu iepriekš Eiropas čempionātā bija ieņēmušas tikai 7. un 8.vietu).

2. čempionātā 1957. gadā Riodežaneiro (Brazīlijā) piedalījās 12 komandas – astoņas no Amerikas, trīs no Eiropas (1956. gada EČ pirmais trijnieks – PSRS, Ungārija un Čehoslovākija), kā arī Austrālijas izlase. Pirmajā finālgrupā izšķirošajā cīņā par 1. vietu ASV komanda ar 51:48 pārspēja PSRS izlasi, kuras sastāvā spēlēja arī Latvijas pārstāve Dzidra Karamiševa (piedalījās visās 8 spēlēs, guva 65 punktus).

3. čempionāts 1959. gada oktobrī Maskavā (PSRS) piedalījās tikai 8 komandas, turklāt visas no Austrumu bloka. Ierindā bija visa 1958. gada Eiropas čempionāta elite, bet Āziju debijas reizē pārstāvēja Korejas TDR izlase. Apļa turnīra izšķirošajā spēlē PSRS izlase ar 51:38 pieveica Eiropas čempionvienību Bulgāriju. Uzvarētājām 26 punktus guva 16 gadus vecā centra spēlētāja Skaidrīte Smildziņa (Budovska), kura piedarījās 6 spēlēs un kopā guva 74 punktus. PSRS izlases sastāvā spēlēja arī Helēna Bitnere-Hehta (6 spēles, 11 punkti).

4.  čempionātā 1964. gadā Peru beidzot piedalījās visa sieviešu basketbola elite. No 13 komandām piecas pārstāvēja Eiropu, sešas – Ameriku, divas – Āziju. PSRS izlase pārliecinoši uzvarēja visas galvenās konkurentes: Čehoslovākijas izlasi ar 70:35, Bulgāriju ar 72:55, ASV ar 71:37. Skaidrīte Smildziņa kļuva par divkārtēju pasaules čempioni un tika atzīta pa Mis Mundial (8 spēlēs 97 punkti).

5. čempionātā 1967. gadā Prāgā (Čehoslovākija) pirmo reizi bija pārstāvētas četras FIBA zonas: 6 komandas no Eiropas, pa 2 no Amerikas un Āzijas, 1 – no Austrālijas. Eiropietēm sīvākās konkurentes šoreiz bija Āzijas pārstāves. Dienvidkorejas komanda cīņā par sudraba medaļām ar 67:66 pieveica mājinieces Čehoslovākijas pārstāves, bet Japānas izlase finišēja 5. vietā. ASV komanda septiņās spēlēs izcīnīja 1 uzvaru un palika pēdējā 11. vietā. Par čempionēm pārliecinoši kļuva PSRS basketbolistes, kas korejietes sagrāva ar 83:50. Skaidrītei Smildziņai-Budovskai tas bija trešais pasaules čempions tituls (7 spēlēs 71 punkts), Silvijai Ravdonei-Kroderei – pirmais (7 spēlēs 36 punkti).

6. čempionātā 1971. gadā  Sanpaulu (Brazīlija) pirmo reizi piedalījās Āfrikas basketbolistes (Madagaskaras komanda) un bija pārstāvētas visas 5 FIBA zonas. Piedalījās 13 komandas (pirmajā posmā trīs grupu turnīri, finālturnīrā katras grupas divām labākajām pievienojās mājinieces – šāds formāts saglabājas līdz 1979. gadam).  Pārliecinoši uzvarēja PSRS izlase, kam vistuvāk tika vicečempiones Čehoslovākijas basketbolistes (88:69). 19 gadus vecā Uļjana Semjonova savā pirmajā pasaules čempionātā kļuva par rezultatīvāko spēlētāju – astoņās spēlēs 168 punkti.

7. čempionātā 1975. gadā Kali (Kolumbija) PSRS izlasei atkal vissīvāko pretestību izrādīja Čehoslovākijas vienība (62:50), bet septiņās citās spēlēs tika uzvarēts ar vidēji 41 punkta starpību. Uļjana Semjonova bija rezultatīvākā PSRS izlases spēlētāja – 7 spēlēs 125 punkti. Austrālijas izlasē (10.vieta) spēlēja latviešu ģimenes atvase Ilze Blicava (5 spēlēs 15 punkti).

8. čempionātu 1979. gadā Seulā (Dienvidkoreja) politisku motīvu dēļ boikotēja Austrumu bloka valstis, tāpēc Eiropu pārstāvēja tikai Francija (4.vieta 1978. gada Eiropas čempionātā), Itālija (9.) un Nīderlande (10.). Trīs komandas – ASV, Dienvidkoreja un Kanāda – finišēja ar bilanci 5-1, un medaļu sadalījumu noteica savstarpējās spēlēs gūtie punkti. Trešo reizi par pasaules čempionēm kļuva ASV basketbolistes, ar šo panākumu piesakot atgriešanos pasaules sieviešu basketbola elitē (trijos iepriekšējos turnīros ASV pārstāves nebija iekļuvušas pirmajā finālgrupā).

9. čempionātā 1983. gadā Brazīlijas lielākajās pilsētās piedalījās 14 komandas (pasaules čempiones un rīkotājas bija atbrīvotas no priekšsacīkstēm). {irmo reizi čempiones noskaidroja finālspēlē, kurā sacentās pirmās finālgrupas divas labākās komandas. Galvenās favorītes bija cienīgas sāncenses: turnīra gaitā PSRS izlase ASV komandu uzvarēja ar 85:84, bet finālmačā ar 84:82. Uļjana Semjonova savu trešo pasaules čempiones titulu nopelnīja kā PSRS izlases rezultatīvākā spēlētāja – 10 spēlēs 164 punkti. Īpaši labi viņa nospēlēja ar ASV izlasi – attiecīgi 31 un 23 punkti.

10. čempionāts 1986. gadā risinājās Padomju Savienībā – Viļņā, Minskā un Maskavā. Piedalījās 12 komandas. Nepilnu mēnesi pirms turnīra PSRS izlase neveiksmīgi startēja Labas gribas spēlēs, steigšus tika nomainīta komandas vadība un atbrīvotas vairākas veterānes, tai skaitā Uļjana Semjonova. Čempionātā pārliecinoši uzvarēja ASV izlase, finālspēlē PSRS vienību sakaujot ar 108:88.

11. čempionātā 1990. gadā Malaizijā pirmo reizi piedalījās 16 komandas un PSRS izlase savā pēdējā startē pirmo reizi palika bez medaļām. Finālspēlē ASV komanda ar 88:78 pieveica Dienvidslāvijas izlasi. Brazīliete Hortensija de Markari sasniedza rezultativitātes rekordu – vidēji spēlē 31,5 punkts. Starp citu, viņa bijusi rezultatīvākā spēlētāja četros pasaules čempionātos (1979., 1983., 1990., 1994.).

12. čempionātā 1994. gadā Austrālijā pirmo reizi čempionu titulu izcīnīja Brazīlijas izlase, kas pusfinālā ar 110:107 pieveica ASV komandu, bet finālspēlē ar 96:87 Ķīnas vienību.

13. čempionātā 1998. gadā septiņās Vācijas pilsētās ASV izlase atguva pasaules čempionu titulu, finālā ar 71:65 pieveicot Krievijas izlasi. Bronzas medaļas pirmo reizi ieguva Austrālijas vienība, kas ar 72:67 pieveica Brazīlijas izlasi. Eiropas čempioņu statusā spēlēja Lietuvas izlase, kas ceturtdaļfinālā ar 70:72 zaudēja Brazīlijas vienībai un finišēja 6.vietā (bilance 4-5).

14. čempionātā 2002. gadā deviņās Ķīnas pilsētās līdz izšķirošajai spēlei atkal tika ASV un Krievijas komandas. Iznākums – 79:74 ASV komandas labā.  Lietuvas izlase ierindojās 11.vietā (3-5).

15. čempionātā 2006. gadā Sanpaulu (Brazīlija) lielo kausu pelnīti izcīnīja Austrālijas izlase, kas uzvarēja visās deviņās spēlēs, ieskaitot finālmaču ar Krieviju (91:74). ASV komandas bilance bija tikai mazliet sliktāka (8-1), bet zaudējums pusfinālā Krievijai (68:75) amerikānietes nostūma uz 3.vietu. Krievijas izlase ar bilanci 5-4 trešo reizi pēc kārtas izcīnīja sudrabu.

16. čempionātā 2010. gadā Brno un Ostravā (Čehija) atkal dominēja ASV izlase, kas uzvarēja visās deviņās spēlēs (finālā Čehijas izlasi ar 89:69).

17. čempionātā 2014. gadā Stambulā un Ankarā (Turcijā) pirmo reizi tika spēlēts pēc sistēmas, kāda būs spēkā arī 2018. gadā. ASV izlase uzvarēja visās sešās spēlēs, ieskaitot finālmaču ar Spānijas izlasi – 77:64. Visas sešas Eiropas komandas finišēja labāko desmitniekā. Turcijas izlase izcīnīja 4. vietu (bronzas spēlē zaudējums Austrālijai ar 44:74), no 7. līdz 10. vietai noslēguma tabulā ieņēma Francija, Serbija, Čehija un Baltkrievija.

Pasaules čempionāta laureātes