Turpinām šķirstīt Latvijas vīriešu basketbola valstsvienības jaunāko laiku vēstures lappuses, pēc skaitļos izmērāmās snaiperu kvalitātes atgriežoties pie vēlmes salīdzināt nesalīdzināmas lietas. Jo kā gan pēc būtības izsvērt valstsvienības kapteiņu personības un to ietekmi uz procesiem dažādos laikos un kontekstos?
Par kritērijiem droši vien varētu pastrīdēties, bet iznākums gan neatstāj vietu diskusijām. Nepilnu 19 gadu laikā Latvijas galveno komandu cīņā veduši vairāk nekā 10 basketbolisti, bet bijušo valstsvienības spēlētāju, treneru, menedžeru, kā arī žurnālistu anonīmā aptaujā, figurējuši tikai trīs uzvārdi.
Godpilnajā trešajā vietā – Roberts Štelmahers (23% atbalsta), kurš roku amatā izmēģināja jau 20. gadsimta beigās, bet pa īstam iejutās karjeras kulminācijā, kad komandā iekļāvās jauna spēlētāju paaudze.
Otrajā vietā – Raimonds Miglinieks (32%). Pirmo atjaunotās valstsvienības cīņu līdzdalībnieks un viens no līdzautoriem Latvijas komandas 2001. gadā sasniegtajai virsotnītei.
Un uzvarētājs – Jānis Blūms (45%), kuram šī ir jau 19. sezona valstsvienībā, tai skaitā kopš 2011. gada gandrīz bez pauzēm spēlējot ar kapteiņa “uzplečiem”. Statuss laukumā mainījies no neapstrīdama līdera, līdz lietderīgam palīgam, īpaši neietekmējot Jāņa autoritāti un paradumu teikt, ko domā.
Kā bija un kā nebija, kā varēja un kā vajadzēja būt – valstsvienības labākais kapteinis Jānis Blūms “Basketstudijā 2+1” stāsta par savu 19 gadus ilgo pieredzi Latvijas galvenajā komandā un spilgtākajām spēlēm, lielākajiem gandarījuma brīžiem un nepadarīto, paaudžu atšķirībām un kā arī prognozē, ka Latvijas komanda noteikti spēlēs EuroBasket finālā.
Komentāri (0)