Valstsvienības rezultatīvākos spēlētājus, labākos atlēkušo bumbu izcīnītājus, prasmīgākos rezultatīvo piespēļu meistarus un pašus labākos vēl daudzos citos basketbola elementos var noteikt gluži mehāniski, ielūkojoties basket.lv statistikas sadaļā. Bet, nestrīdoties ar vēsajiem skaitļiem, piedāvājām bijušiem valstsvienības spēlētājiem, treneriem un menedžeriem, kā arī žurnālistiem piedalīties anonīmā aptaujā, nosaucot, viņuprāt, labākos 16 nominācijās. Dominēja subjektīvi akcenti, jo katra respondenta viedokli ietekmēja personiskās pieredzes saturs un ilgums (dažs aptaujas dalībnieks ir jaunāks par atjaunoto valstsvienību). Bet – nedzīsimies pēc objektīvas patiesības! Vienkārši izbaudīsim iespēju no jauna skatupunkta palūkoties uz komandu, kas allaž sagādājusi lielas emocijas.
Ainars Bagatskis – misters Snaiperis un …
Nominācija “Labākais snaiperis” zināmā mērā runā pretim iepriekš formulētajai aptaujas loģikai, jo metienu trāpīgums ir objektīvi izmērāma lieta. Tomēr – un atbilžu loģikā un komentāros to varēja nolasīt itin skaidri – favorīta noteikšanā svarīgāki par skaitļiem bija subjektīvie argumenti – reputācija un paveiktā ietekme uz komandas rezultātiem.
Tie visnotaļ cienījamā un daudzskaitlīgā konkurencē (“Latvieši – metēju tauta!”) palīdzēja noskaidrot izteiktu līderi – Ainaru Bagatski atbalstīja 61% aptaujas dalībnieku. Tālākajās vietās ierindoti Dāvis Bertāns (23%), Rihards Kuksiks (9%) un Kristaps Janičenoks (7%).
Bagatska līdera pozīcijas likumsakarību akceptē arī skaitļi. 143 spēlēs sasniegtā cienījamā tālmetienu precizitāte 252/574 (43,9%) ir labākā starp valstsvienības ilgspēlētājiem, pārspējot Kristapa Janičenoka (204/471 = 43,3%), Riharda Kuksika (96/224 = 42,9%), Uvja Helmaņa (224/552 = 40,6%), Roberta Štelmahera (157/388 = 40,5%) un Aigara Vītola (89/224 = 39,7%).
Vienā atsevišķā valstsvienības spēlē trāpīgāka roka gan bijusi citiem – pa 7 trīspunktniekiem iemetuši Dāvis Bertāns, Jānis Blūms un Rihards Kuksiks, turklāt visi to paveikuši oficiālos mačos. Ainara Bagatska personiskais rekords ir 6 precīzi trīspunktnieki, un tas sasniegts piecās spēlēs. Tai skaitā 2000. gada 29. novembrī Koventri notikušajā Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra mačā ar Anglijas izlasi, kad tieši Ainara 33 punkti (tālmetieni 6/9) lielā mērā sekmēja Latvijas komandas uzvaru ar 74:69, kas pavēra ceļu uz 2001. gada Eiropas čempionāta finālturnīru.
Eiropas čempionātu finālturnīros pa piecām reizēm no tālās distances viņš trāpījis Lietuvai un Itālijai, Turcijai un Bosnijai. Punkti regulāri krāti arī no tuvākas distances un soda līnijas, nodrošinot valstsvienības visu laiku rezultatīvākā spēlētāja godu absolūtajā vērtējumā (2165), Eiropas čempionātu finālturnīros (299) un kvalifikācijas turnīros (906).
Ko nepasaka statistika, to ar Ainaru Bagatski izrunāsim “Basketstudijā 2+1”. Gan par trāpītajiem un arī netrāpītajiem metieniem, gan uzvarētajām un neuzvarētajām spēlēm, gan vēl kādu Ainara talanta šķautni, kas izpelnījusies augstu vērtējumu vēl kādā nominācijā.
Kurā? Tiekamies “Basketstudijā 2+1” – tad noslēpumu vairs nebūs!
Komentāri (0)