Pašu nopelnītā veiksme
Desmit mēnešus pēc EuroBasket2009 piedzīvotā fiasko Latvijas valstsvienība pulcējās nākamā Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīram, un tā jau bija pilnīgi jauna komanda. „Jārada spēcīgs kolektīvs un jāiespēlē jaunie spēlētāji, kuri, pārstāvot Latviju, justu augstu atbildību pret komandu, līdzjutējiem un, protams, valsti,” jaunais galvenais treneris Ainars Bagatskis atrotīja piedurknes darbam. Taktiskā revolūcija netika solīta: „Ātrs basketbols – tas nav tikai latviešu stils, tā tagad spēlē daudzi”. Jauni tikumi gan: „Pēc pirmā disciplīnas pārkāpuma spēlētājs vairs nebūs izlasē...”
No 14 basketbolistiem, kuri 2010. gada augustā piedalījās Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, tikai četriem iepriekš bija oficiālu spēļu pieredze, turklāt nebūt ne līderu lomā. „Nevienam nevar pārmest motivācijas vai cīņasspara trūkumu, taču pietrūkst pieredzes, pārliecības, sportiskās nekaunības. Arī meistarības. Tiesa, 66:96 nav objektīvs rādītājs – noteikti varam spēlēt labāk,” treneris Bagatskis pēc neveiksmes pirmajā oficiālajā spēlē Melnkalnē bija spiests skaidrot neveiksmes iemeslus un solīt, ka turpinājums būs labāks. Reti kurš viņam noticēja. Grupu izloze šoreiz bija izrādījusies nežēlīga pret latviešiem, kvalifikācijas turnīra grupā liekot cīnīties ar Melnkalnes, Izraēlas, Itālijas un Somijas komandām. Šādā sabiedrībā izcīnīt vienu no pirmajām divām vietām būtu bijis grūti pat vislabākajos laikos vislabākajā sastāvā.
Pēc smagās neveiksmes pirmajā mačā Itālijas izlases vizīte Rīgā tika gaidīta ar interesi par NBA rūdīto zvaigžņu Andrea Barnjani un Marko Belinelli varējumu un bažām par latviešu spējām izrādīt cienīgu pretestību. „Jābūt gataviem ļoti agresīvi spēlēt aizsardzībā un pārvarēt itāliešu pretdarbību. Jānospēlē kā protam – tad būs izredzes,” treneris Roberts Štelmahers nemeta plinti krūmos.
Valstsvienības jaunā modeļa pirmā spēle bija ieintriģējusi apmēram 3000 skatītājus, un viņi netika pievilti. Barnjani un Belinelli attaisnoja reputāciju, pa abiem izdarot 30 no komandas 57 metieniem. Latvijas spēlētāji slodzi savā starpā sadalīja vienlīdzīgāk, un tieši komandas spēks bija tas, kas uzturēja līdzsvaru laukumā un uz tablo. Plus 4 punkti Latvijai, plus 6 Itālijai – tāds bija komandu lielākais pārsvars un spēles gaitā 20(!) reižu vadība pārgāja no vienām rokām otrās.
Īpaši sīvs bija otrais puslaiks, un 36. minūtē Latvijas komandas panāktais 64:60 jau šķita milzīgs pārsvars. Tiesa, Andrea Barnjani pēdējie punkti spēlē viesus vēlreiz uz brīdi izvirzīja vadībā (64:66), taču mirkli vēlā itāliešu superzvaigzne saņēma piekto piezīmi, Ingus Bankevics iemeta divus sodus un nākamajā uzbrukumā Jānis Strēlnieks nostiprināja pārsvaru. Vēl gan bija dramatiska izskaņa un Marko Belinelli nesekmīgais pēdējās sekundes metiens no deviņiem metriem – 69:68 Latvijas labā!
Itālijas un Izraēlas komandas pieveikt neizdevās, un trīs panākumi astoņās spēlēs Latvijai grupā deva tikai ceturto vietu. Tomēr izrādījās, ka uzvarai pār Itālijas izlasi ir tālejošas sekas, jo tieši ārpus fināla palikušie itālieši bija vieni no iniciatoriem FIBA Europe lēmumam finālturnīra dalībnieku loku paplašināt līdz 24 komandām, iekļaujot arī Latvijas komandu.
Optimistiskie zaudējumi
Latvieši nebija iniciatori revolucionārajām pārmaiņām Eiropas čempionāta izspēles kārtībā, taču bija gatavi izmantot to efektu. „Jauni, maz pieredzējuši, bet griboši cīnīties,” tā valstsvienības galvenais treneris Ainars Bagatskis raksturoja 14 kandidātus, kuri 2011. gada jūlijā sāka gatavoties finālturnīram.
Tikai četriem bija Eiropas čempionāta pieredze, un līdz braukšanai uz Lietuvu pieredzējušo spēlētāju „kvota” saruka divreiz mazāka. Komandas vidējais vecums bija 22,8 gadi, turklāt to krietni uz augšu pavilka Jānis Blūms (29) – vienīgais pieredzējušais basketbolists, kurš papildināja gadu iepriekš kvalifikācijā spēlējušo spēlētāju kodolu. Vietu komandā izcīnīja U20 Eiropas čempionātā labi nospēlējušie ventspilnieks Mārtiņš Meiers un liepājnieks Mareks Mejeris, kā arī NBA draftā Sanantonio „Spurs” nolūkotais astoņpadsmitgadnieks Dāvis Bertāns. Vidējais augums – 199,9 – atbilda Eiropas standartiem. Tomēr pārbaudes spēles uzrādīja prāvus robus aizsardzībā un īpaši zem groza.
„Uzbrukumā jāspēlē ātri, bet tas nenozīmē, ka jāmet pie pirmās izdevības. Aizsardzībā jābūt pašlepnumam, neļaujot pretiniekiem sevi sabradāt. Pagarus spēles fragmentus izdodas aizvadīt gluži labi, bet tad dažās minūtēs viss tiek sabojāts. Stabilitāte nāk līdz ar pieredzi, bet tādas te nav tikpat kā nevienam,” treneris Bagatskis atgādināja, ka uz brīnumiem cerēt vēl pāragri. It īpaši tādēļ, ka izlozes procesā Latvijas valstsvienība bija tikusi grupā, no kuras būtu grūti sveikā izkļūt pat vislabākajā sastāvā. Francijas, Vācijas, Serbijas, Itālijas un pat Izraēlas komandu sastāvus rotāja vīri ar NBA pieredzi.
Ceļojumam uz Eiropas čempionātu šoreiz trūka svinīgas eksotikas piegaršas – tik vien, kā ar busiņu aizskriet līdz Šauļiem! Pasaules zvaigznēm Lietuvas mazpilsēta, iespējams, sagādāja zināmu diskomfortu, bet latviešiem ierastā vide mazināja starta stresu. Šādā sabiedrībā nudien nebija ko zaudēt. Toties iegūt varēja daudz – pieredzi, reputāciju, kā arī konkurentu un līdzjutēju cieņu.
Tas viss sāka krāties jau pirmajā spēlē ar Francijas izlasi. Kapteinis Jānis Blūms ar desmit punktiem iekustināja partnerus, pirmajā ceturtdaļā franču grozā sabija pieci trīspunktnieki un pēc pirmās ceturtdaļas negribējās ticēt tam, ko rādīja tablo – 25:18 Latvijas labā. Pēc īsā pārtraukuma Tonijs Pārkers, Boriss Diavs, Joakims Noa un citas franču zvaigznes kļuva nopietnas (28:33 – 16.minūtē), tomēr tovakar Šauļu Arēnā galvenais varonis Blūms, kura kārtējais iedvesmas brīdis atdeva vadību Latvijai – 41:35!
Lielās bažas par fiasko nepiepildījās arī otrajā puslaikā, kaut arī vadībā izvirzīties vairs neizdevās. Piecas minūtes pirms spēles beigām rezultāts vēl bija tikai 70:72, taču tad franči sodīja latviešus par taktiskajām kļūdām aizsardzībā – 78:89. ”Zinām, kā spēlēt, bet vēl nezinām, kā uzvarēt,” pēcspēles komentāros prieks par neizgāšanos mijās ar vilšanos par neizmantoto iespēju Eiropu pārsteigt vēl skaļāk.
Šādā noskaņā aizritēja viss čempionāts. Pret Serbiju no 2:19 izdevās panākt 29:29, bet beigās 77:92. Pret Itāliju pietrūka spēka pēdējais ceturtdaļai (62:71), pret Izraēlu un Vāciju neizdevās pašas galotnes (88:91 un 80:81). „Esmu lepns, ka varēju būt šādas komandas kapteinis,” Jānis Blūms un visa komanda no Šauļiem atgriezās paceltām galvām. Arī sajūtu, ka šim komandas modelim labākās spēles vēl priekšā.
Guntis Keisels
No grāmatas “Latvijas basketbola valstsvienības: 90 spēles 90 gados”
Attēlā: Jānis Blūms
Latvijas valstsvienības statistika EuroBasket2011
Komentāri (0)