Logo

EuroBasket2015: Baltijas basketbola svētki Rīgā

EuroBasket2015: Baltijas basketbola svētki Rīgā

Eiropas 2015. gada čempionātā Latvijas valstsvienība pēc 14 gadu pārtraukuma iekļuva ceturtdaļfinālā un noslēguma tabulā finišēja 8. vietā, kas deva tiesības piedalīties cīņā par ceļazīmi uz Riodežaneiro spēlēm.  

Izmantojam izdevību – rīkojam!

2014. gada 2. februārī Barselonā notika EuroBasket2015 kvalifikācijas turnīra grupu izloze un tika prezentēts finālturnīra norises plāns, kas paredzēja spēles aizvadīt septiņās Ukrainas pilsētās. Trīs nedēļas vēlāk Ukrainas galvaspilsētas Kijevas centrs kļuva par kaujas lauku. Kādu laiku tika dzīvots cerībās uz politiskās situācijas normalizēšanos, līdz 13. jūnijā FIBAEurope valde nolēma mainīt EuroBasket2015 norises vietu un arī koriģēt izspēles sistēmu. Ņemot vērā īso sagatavošanās laiku, tika akceptēta iespēja čempionātu rīkot četrās valstīs, tūlīt pēc grupas turnīriem sākot izslēgšanas spēles.

Jaunie noteikumi, tai skaitā licences cenas samazināšana, Latvijai nodrošināja unikālu iespēju piedalīties lielo basketbola svētku rīkošanā. Īsā laikā tika veikti sagatavošanās darbi, nodrošinot Nacionālās sporta padomes, valdības un Rīgas pašvaldības atbalstu. Latvijas Basketbola savienība, kopš 2007. gada regulāri rīkojot Eiropas un pasaules jauniešu čempionātus, starptautiskajā basketbola sabiedrībā bija ieguvusi uzticama un kvalitatīva partnera reputāciju. Izšķirošajai cīņai par FIBAEurope valdes locekļu simpātijām tika rīkotas individuālās pārrunas un veiktas aktivitātes sociālajos tīklos, kā arī sagatavots videosižets un nodrukāts buklets, gan atgādinot par Latvijas basketbola tradīcijām, gan uzsverot Rīgas dabīgos trumpjus – ērto satiksmi un labo infrastruktūru. Par Latvijas nodomu nopietnību liecināja Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas uzruna FIBAEuropas valdes sēdē.

Argumenti nostrādāja – 2014. gada 8. septembrī FIBA Europe valde nolēma EuroBasket2015 rīkošanas tiesības piešķirt Francijai (grupas turnīrs Monpeljē un izslēgšanas spēles Lillē), Vācijai (Berlīne), Horvātijai (Zagreba) un Latvijai (Rīga). Balsošanā aiz šīm valstīm palika Somija, Polija un Izraēla, bet Turcija savu kandidatūru atsauca pēc tam, kad izslēgšanas turnīra rīkošana tika uzticēta frančiem. 78 gadus pēc otrā Eiropas čempionāta Rīga atkal uzņēma EuroBasket dalībniekus!

Plus sportiskais arguments

Savu roku panākuma izcīnīšanā bija pielikusi arī valstsvienība. Viens no priekšnoteikumiem līdzdalībai ārkārtas konkursā bija ceļazīmes izcīnīšana kvalifikācijas turnīrā, un 2014. gada augustā Latvijas komanda to izdarīja ļoti pārliecinoši. Vēl vairāk – ar 6 uzvarām 6 spēlēs Latvijas starp kvalifikācijas turnīra 26 dalībniecēm sasniedza absolūti labāko bilanci, sagādājot papildus argumentus cīņā par rīkošanas tiesībām.  

Salīdzinot ar EuroBasket2013, komandas sastāvs bija mainījies par trešdaļu. Armandu Šķēli bija nomainījis jaunākais brālis Aigars, Rihardu Kuksiku un Jāni Bērziņu no ierindas izsita savainojumi, Andrejs Šeļakovs zaudēja konkurences cīņā. Toties komandas kodolam stabili piepulcējās Jānis Timma un enerģiski debitēja U20 izlases līderis Rolands Šmits.

Kvalifikācijas turnīrā sešas uzvaras netika izcīnītas, soļojot pa gludu šoseju. Pirmajā mačā Luleo Zviedrijas izlasi izdevās salauzt ar dzelžainu aizsardzību – 62:50. Rīgā panākumi pret Slovākiju (86:66) un Rumāniju (88:65) tika izcīnīti bez īpašiem piedzīvojumiem. Toties atbildes spēlē ar Zviedriju, kas “Arēnā” bija sapulcējusi 5200 skatītājus, divas sekundes pirms spēles beigām rezultāts bija 62:65. “Viss notika tā, kā vajadzēja notikt – Strēlnieks uzmeta tā, lai bumba atlēktu tur, kur vajadzēja, Meiers pasita to tālāk un Bērziņš dabūja grozā. Pagarinājumā izpaudās tas, ka šodien spēlējām 6:5 – es domāju līdzjutēju atbalstu, kas ļoti palīdzēja,” pēc laimīgās uzvaras pagarinājumā (79:76) komentēja Ainars Bagatskis.

Pirmā vieta grupā jau bija rokā, bet pēdējā izbraukumā latvieši nesamazināja tempu (Slovākijā 89:65) un izlikās nesaprotam rumāņu mājienus, ka viņiem uzvaru vajagot krietni vairāk nekā latviešiem (82:70).

“Spēles rokrakstā katru gadu mēģinām kaut ko pamainīt. Nianses uzbrukumā un aizsardzībā – pieskaņojoties spēlētāju īpašībām un pretinieku īpatnībām. Pamattēzes gan saglabājas. Nu nav mums tagad izteiktu centru, tāpēc jāmeklē alternatīvas, ko vienmēr esam darījuši. Paaudzes mainās, bet stils pamatā saglabājas. Un ar katru sezonu spēlējam labāk,” rezumēja galvenais treneris.

2014. gada 8. decembrī Parīzes Disnejlendā notika EuroBasket2015 grupu izloze, kurā Latviju pārstāvēja sieviešu valstsvienības rekordiste Gunta Baško-Melnbārde. Izmantojot FIBAEurope atvēlēto iespēju katram rīkotājam vienu komandu savā grupā izraudzīties, vadoties pēc savām (sportiskajām, mārketinga vai visām kopā) interesēm, Latvijas izvēle krita uz Igaunijas izlasi, kas tiesības spēlēt finālturnīrā bija izcīnījusi pēc 14 gadu pārtraukuma. Prognozes par lielo skatītāju interesi vēlāk apstiprinājās par visiem simts procentiem. Tāpat, kā cerības no pirmā groza diviem pieejamiem variantiem izvilkt Lietuvu nevis Spāniju. D grupai Austrumeiropeas kolorītu piešķīra Čehijas un Ukrainas izlases ielozēšana, no Rietumiem uz Rīgu sūtot tikai Beļģijas izlasi. Ar beļģiem finišējām 2013. gadā Slovēnijā, ar beļģiem sāksim Rīgā – “pajokoja” spēļu kalendārs.

“Sestais” un “divpadsmitais” spēlētājs

Eiropas vīriešu čempionāta norise Rīgā pēc 78 gadu pārtraukuma ģenerēja idejas un vecināja basketbola publicitāti. Biļešu tirdzniecības pirmajā kārtā pieejamās ieejas kartes uz “garšīgākajām” spēlēm – ar Beļģiju, Lietuvu un Igauniju – tika izķertas dažu stundu laikā. Interese par līdzjutēju atribūtiku sildīja Latvijas ekonomiku un spodrināja sporta inventāra tirgotāju Sportland zīmolu. Gan Valsts prezidents, gan mājsaimnieces pievienojās līdzjutēju kustībai “6.spēlētājs”. Tuvojoties čempionātam, basketbola simbolika ieņēma pozīcijas redzamākajās Rīgas vietās. Ažiotāžas temperatūra aizvien paaugstinājās, atbildīgie par sportisko rezultātu kļuva piesardzīgāki. 1937. gadā Latvijas komandas sportiskā neveiksme tika skaidrota ar pārāk lielo uztraukumu, spēlējot savas publikas priekšā. Kā izbēgt no vēstures atkārtošanās?

Papildus bažas raisīja komandas komplektēšanas process. Iepriekš lolotās cerības pastiprināt sastāvu pamazām izplēnēja. Dāvis Bertāns ārstēja otrreiz sarauto krustenisko saiti, savainojumu dēļ no kandidātu saraksta tika svītroti Ojārs Siliņš, Rihards Kuksiks, Aigars Šķēle un Ingus Jakovičs. Veiksmīgais NBA drafts un tā pavērtās iespējas atlika ULEB Eiropas kausa izcīņas labākā jaunā basketbolista Kristapa Porziņģa debiju valstsvienībā. U20 izlases līderis Rolands Šmits pieklājīgi atteicās no uzaicinājuma pievienoties izlases treniņiem, lai mērķtiecīgi gatavotos nākamajai sezonai. Pēc īsas pārbaudes apstiprinājās, ka latviešu izcelsmes amerikānis Endrū Šmits nevar reāli konkurēt uz vietu valstsvienībā. Tāpat, kā studijas ASV beigušie virsdivmetrinieki Dāvis Rozītis un Ričmonds Vilde.

Ierindā palika iepriekš iespēlētais komandas kodols, kam pievienojās Žanis Peiners, savainojuma dēļ veselu sezonu izlaidušais Kaspars Vecvagars un ASV augstskolas absolvents Haralds Kārlis. Pēdējais negaidīti ieņēma pēdējo brīvo vietu komandas divpadmsitniekā, ārpus tā atstājot trešo centra spēlētāju. “Ņemot vērā mūsu pretinieku komplektāciju, secinājām, ka dominējoši centra spēlētāji būs tikai Lietuvas izlasē, bet citās komandās ceturtajā un piektajā pozīcijā darbojas kustīgi un universāli garie spēlētāji. Šādā situācijā būtu grūti izmantot vairāk par četriem garajiem, piedevām ceturtajā pozīcijā var noderēt arī Jānis Timma,” Ainars Bagatskis pamatoja lēmumu, ko bija pieņēmis treneru kolektīvs – arī viņa palīgi Ainars Zvirgzdiņš, Artūrs Štālbergs un Roberts Štelmahers.

Pārbaudes spēļu bilance bija pretrunīga. Manevrējot ar sastāvu, Rīgā bija uzveiktas Polijas (84:82), Slovēnijas (72:66) un Maķedonijas (85:69) izlases. Starptautiskajā turnīrā Tbilisi tika saņemta saņemtā vēsa duša (ar Itāliju 63:82, ar Gruziju 76:78,ar Igauniju 69:70), taču nevienā mačā laukumā nebija labākais sastāvs. Savukārt Hamburgā spēles kvalitātes līkne jau bija gājusi uz augšu: ar Vāciju 80:85, ar Turciju 81:79, ar Poliju 81:80.

“Esam gatavi cīnīties – soli pa solim,” treneris izvairījās pieminēt mērķus, bet tie bija skaidri bez teikšanas. Pirmais – Rīgas grupā iekļūt pirmajā četriniekā, kas dosies uz astotdaļfinālu Lillē. Otrais – uzvarēt astotdaļfināla cīņā ar kādu no Zagrebas grupas komandām. Trešais – vismaz 7.vieta, kas garantēs tiesības spēlēt olimpiskajā kvalifikācijā.

Rīga: piecas intrigas ar veiksmīgu atrisinājumu

Sestdiena, 2015. gada 5. septembris, Rīgā atnāca ar vasarīgi saulainu laiku un kaimiņvalstīs reģistrēto transporta līdzekļu invāziju. Kad pirmās spēles atklāšanā apmēram 6000 igauņu fanu nodziedāja savas valsts himnu, tirpas skrēja pār kauliem arī neitrāliem vērotājiem. Basketbola svētki bija sākušies.

Lai tie būtu izdevušies arī pašiem rīkotājiem, bija vajadzīga uzvara pār Beļģijas izlasi. Tā nāca smagi. Samērā ātri tikuši galā ar starta drudzi (pirmā ceturtdaļa – 25:19), turpinājumā uzbrukums iestiga un laukumā ritēja sīksta cīkstēšanās par katru bumbu n pozīciju. Pēc trešās ceturtdaļas – 51:52 un tikai pēdējās desmit minūtēs izdevās atraisīt snaiperu talantu – 78:67.

Pirmajai uzvarai vajadzēja celt spārnos, kas lieti varēja noderēt otrajā dienā – pret grupas favorīti Lietuvas izlasi. Pārpildītās Arēnas elektrizētajā gaisotnē latvieši cīņassparā un neatlaidība nebūt neatpalika no pretiniekiem, pirmo puslaiku pabeidzot ar 28:29. Taču otrais sagādāja vilšanos un valstsvienības rezultativitātes antirekordu – 49:68. “Basketbolā nevar uzvarēt, netrāpot bumbu grozā,” A.Bagatskis konstatēja acīmredzamo (divpunktnieki 12/28, trīspunktnieki 6/30), aicinot skatīties uz priekšu. “Tāda ir Eiropas čempionāta specifika – ļoti ātri jāspēj izmest no galvas gan prieku, gan vilšanās sajūtu. Svarīga ir tikai nākamā spēle.”

Tā bija ar Čehijas izlasi, kas turnīrā bija startējusi ar divām uzvarām. Pats sākums raisīja bažas (17:22), tomēr turpinājumā izdevās pārņemt iniciatīvu un panākt nelielu pārsvaru (puslaiks 40:33). Lielais pārtraukums gan atkal bija sabojājis “tēmekli”, taču aizsardzība gana efektīvi neitralizēja čehu līderis Tomašu Satoranski un Janu Veseliju, dodot iespēju sagaidīt Jāņa Blūma veiksmes brīdi pie pretinieku groza. Pretinieki garām vairs netika, tiesa, atviegloti uzelpot varēja tikai pēdējās sekundēs – 72:65.

Pēc trim kārtām Rīgas grupā Latvijas, Lietuvas, Beļģijas un Čehijas komandām bija pa divām uzvarām un vienam zaudējumam, Igaunijai uzvara un divi zaudējumi, bet Ukrainas izlase bija zaudējusi visās trijās spēlēs. “Biļeti uz Lilli nodrošinās viena uzvara pēdējās divās spēlēs, taču gribas nevis vienkārši aizbraukt uz izslēgšanas turnīra, bet gan izdarīt to no otrās vai pat pirmās pozīcijas grupas noslēguma tabulā,” treneris Bagatskis nosprauda nākamo mērķi.

Lai to sasniegtu, iznāca krietni panervozēt. Ukrainas basketbolisti pirms spēles ar Latviju bija krietni pacīnījušies ne tikai ar igauņiem un čehiem, bet arī lietuviešiem (68:69), tāpēc nullīte tabulā bija maldinoša. Latvijas komanda to izbaudīja pilnā mērā. Pats spēles sākums gan izdevās (21:14), bet jau līdz lielajam pārtraukumam pretinieki bija atguvušies (39:38). Kirilo Fesenko zem groziem apspēlēja mūsu centra spēlētājus, naturalizētais amerikānis Džeroms Randls prasmīgi diriģēja ukraiņu uzbrukumu. Viss otrais puslaiks aizritēja sīvā cīņā, kurā izšķirošu pārsvaru neizdevās iegūt nevienai komandai. Pēdējā minūtē Kristaps Janičenoks aukstasinīgi vadībā izvirzīja latviešus (74:73), bet ukraiņi atbildēja ar precīziem sodiem (74:75). Atbildes uzbrukumam pēdējās sekundēs pietrūka aukstasinības. A. Bagatskis: “Zinājām, ka Ukrainai ir labi spēlētāji, kuri prot spēlēt. Ne velti daudziem ir Pasaules kausa izcīņas pieredze un to šodien viņi lika lietā. Tiesa, ar vienu piebildi: ja ļauj viņiem spēlēt. Mēs ļāvām par daudz. Beigās spēles iznākumu izšķīra sīkumi – nepaņēmām atlēkušo bumbu pie sava groza, sapināmies sadarbībā... Traģēdijas nav. Bija iespēja izcīnīt pat pirmo vietu grupā tagad varam būt otrie vai vismaz trešie. Uzskatīsim, ka izšķirošo cīņu atstājām uz pašām beigām tīšām, lai būtu interesantāk. Labi pazīstam Igaunijas spēlētājus un viņi pazīst mūs. Pārsteigumu nebūs. Būs raksturu cīņa, kurā varēs redzēt, ko esam vērti.”

Pēdējā dienā patiešām bija interesanti. Aprēķini rādīja nežēlīgu ainu: uzvara Latvijas valstsvienībai dod otro vai trešo vietu grupā, zaudējums bez alternatīvas atstāj piektajā pozīcijā. Augstā likme sākotnēji sapina rokas un kājas, kamēr igauņi, iepriekšējā vakarā zaudējuši Lietuvai tikai pēdējās sekundēs – bija cēlušies iedvesmas spārnos. Pirmajā ceturtdaļā Latvijas komandas grozā iekrita pieci precīzi tālmetieni, otrajā pretinieku pārsvars sasniedza 17:33. Latvijas komandas treneri mainīja spēlētājus, meklēdami piecus, kam netrīcēs rokas. Līdz lielajam pārtraukumam izdevās tikai daļēji – 33:44.

Tomēr spēles ritms jau bija uzķerts un otrajā puslaikā izpaudās Latvijas izlases pārsvars meistarībā, veiksmīgi spiežot uz pretinieku vājākajām vietām. Trešajā ceturtdaļā iniciatīva tika savākta bez ierunām (55:49) un ceturtajā īstas šaubas par uzvaru vairs neradās – 75:64. Punktu izteiksmē lielāko pienesumu bija devuši Jānis Strēlnieks (21), Jānis Timma (15) un Rolands Freimanis (11), bet treneris aicināja nepārvērtēt statistikas nozīme, uzteicot visus, kuri ar agresīvām darbībām bija panākuši lūzumu.

Tūlīt pēc spēles Latvijas valstsvienības  ģērbtuvē viesojās Valsts prezidēts Raimonds Vējonis un citas prominences, novēlot veiksmi turnīra turpinājumā. “Uz Lilli mēs nedodamies kā favorīti un tā ir izdevīga situācija – nav, ko zaudēt, varam tikai iegūt,” A.Bagatskis vērsa uzmanību, ka īstais čempionāts tagad tikai sāksies.

Dažas stundas vēlāk Lietuvas izlases uzvara pagarinājumā pār Čehiju nofiksēja Rīgas grupas noslēguma tabulu: Lietuva 4-1, Latvija 3-2, Čehija 3-2, Beļģija 3-2, Igaunija 1-4, Ukraina 1-4.

Tas nozīmēja, ka astotdaļfinālā jāspēlē ar Slovēnijas izlasi. A. Bagatskis: “Labi zinām un cienām šos pretiniekus, taču baidīties nav pamata. Vislabāk būs, ja iesim laukumā izbaudīt iespēju spēlēt tik milzīgā arēnā un svarīgā mačā.”

Lille: piederīgi Eiropas Top 8

Rīgas grupas četras labākās komandas līgumreiss uz Lilli nogādāja naktī pēc pēdējās kārtas. Vakarā basketbolisti izmēģināja apjumtā futbola stadiona malā iekārtoto basketbola arēnu, ap kuru ērti izvietojās 27 000 skatītāju. Kad nākamajā dienā plkst.12 laukumā devās Latvijas un Slovēnijas vienības, aizņemta bija trešdaļa vietu. Noskaņas ziņā tie bija divi soļi atpakaļ, salīdzinot ar Rīgā piedzīvotajiem svētkiem. Bet basketbols bija vēl labāks – atbilstoši Eiropas čempionāta izslēgšanas turnīra statusam.

Grupu turnīros iedibinātā rangu tabula par favorītiem lika uzskatīt Latvijas valstsvienību (2.vieta; slovēņi Zagrebā finišēja trešie), eksperti mazliet augstāk vērtēja Slovēnijas izlases izredzes (NBA rūdītais zorans Dragičs!), bet patiesībā spēki bija līdzsvarā, ko vajadzēja izjaukt laukumā. Latvieši savā labā pirmo reizi to izdarīja pirmā puslaika beigās, tad pārsvaru pazaudēja, bet otrajā puslaikā atkal atguva, nosargājot to līdz laimīgām beigām – 73:66.

Preses konference bija bagāta emocijām. Ainars Bagatskis: “Dzīve un basketbols sagādā iespējams, kuras jāprot izmantot. Bija skaidrs, ka uzvarētāju izšķirs ne tik daudz taktikas nianses, cik kaujinieciskais gars, spēja saglabāt koncentrēšanos pēc iespējas ilgākā laika posma, basketbola “sīkumu” izpildes kvalitāte. Arī veiksme. Ne viss bija ideāli. Pirmā puslaika beigās, kad pirmo reizi panācām nelielu pārsvaru, dažās epizodēs līdz galam nenostrādājām aizsardzībā un to ātri pazaudējām. Ceturtajā ceturtdaļā reizes piecas netrāpījām no ļoti labām pozīcijām, un slovēņiem parādījās iespēja atspēlēties. Spēles beigās izšķiroša nozīme bija nerviem, un mūsu komandai tie izrādījās pietiekami stipri. Priecē tas, ka spēlētāji pat šādā brīdī visi kā viens uzsver: nekas vēl nav beidzies, turnīrs turpinās. Esam lepni pārstāvēt Latviju un sajūtas, dzirdot mūsu līdzjutēju atbalstu “Arēnā Rīga” un arī šeit, Lillē, ir neaprakstāmas.”

Rolands Freimanis: “Uz šo brīdi gājām piecus gadus. Pirms diviem gadiem Slovēnijā mazliet pietrūka, lai spertu pēdējo soli, bet šodien to paveicām. Aizsardzībā šī bija mūsu labākā spēle čempionātā. Paldies treneru kolektīvam par detalizēto un precīzo spēles plānu. Zinājām, ko darīs pretinieki, kas jāizdara pašiem. Tagad visi esam laimīgi, bet – nekas vēl nav beidzies. Atpūtīsimies un sāksim gatavoties nākamajiem pretiniekiem – lai kuri tie arī būtu.”

Slovēnijas izlases treneris Jure Zdovcs: “Apsveicu Latviju, pretinieki šodien bija stiprāki par mums. Ātrāki, fiziski spēcīgāki. Izšķirošajos brīžos Latvijas spēlētāji spēja trāpīt no sarežģītām situācijām, bet mēs savas iespējas neizmantojām. Un - dažbrīd man radās iespaids, ka latvieši grib uzvarēt mazliet vairāk nekā mēs...”

Patiesi, nekas vēl nebija beidzies un, atšķirībā no iepriekšējās “vizītes” ceturtdaļfinālā 2001. gadā Latvijas basketbolisti šoreiz bija līdzvērtīgi dalībnieki cīņās par visaugstākajām vietām. Ceturtdaļfinālā 15. septembra vakarā Latvijas komanda izbaudīja iespēju spēlēt 22 000 skatītāju priekšā, būdama cienīga sāncense Tonijam Pārkeram, Nando de Kolo u.c. Francijas izlases zvaigznēm. Pirmajā ceturtdaļā – 25:21, pēc otrās – 38:40. Tikai ieslēdzot pilnu jaudu aizsardzībā, otrajā puslaikā mājinieki pamatīgi apgrūtināja Latvijas komandas uzbrukumu un panāca izšķirošo pārsvaru – 70:84.

Mazajā pusfinālā pret tikpat zvaigžņoto Grieķijas izlasi Latvijas komandas uzbrukums līdz pat 28. minūtei bija jaudīgāks un aizsardzība – nepieejamāka nekā varenajiem pretiniekiem. Taču, uzņemto ritmu saglabāt neizdevās un pēdējās desmit minūtēs savu vārdu teica grieķu rūdītais līderis Vasilis Spanulis – 90:97. Pēdējai cīņai par 7. vietu un garantētu vietu olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā ar Čehijas izlasi Latvijas valstsvienības līderiem spēka vairs nebija – 70:97.

“Liels paldies visiem mūsu atbalstītājiem, kuri palīdzēja sagādāt īstus basketbola svētkus Rīgā un palīdzēja mums nospēlēt veiksmīgi, atkārtojot Latvijas labāko sasniegumu kopš 2001.gada. Astotā vieta ir labs rezultāts. Protams, gribējās būt vēl augstāk un iespējas bija. Bet, paskatoties kādas komandas palika aiz mums – esam kaut ko izdarījuši. Lai arī šodienas spēle vismaz šobrīd radījusi sliktu pēcgaršu. Šodien mēs visi bijām “tukši”. Nebijām spējuši atgūties pēc labās spēles ar Grieķijas izlasi, kurā tomēr palikām bez uzvaras. Ne mentāli, ne fiziski. Turnīra svarīgākās spēles aizvadījām ar deviņu spēlētāju spēkiem, pieciem slodze bija īpaši liela. Neviens nav no dzelzs. Čempionāts parādīja mūsu vājās vietas. Arī to, ka esam stipri nevis kā viena vai divu līderu komanda, bet kā komanda,” A. Bagatskis aicināja objektīvi novērtēt sasniegto.

Četrus mēnešus vēlāk FIBA, dalot īpašos ielūgumus uz olimpisko kvalifikāciju, saskaņā ar sportisko principu, vienu no tiem piešķīra Latvijas valstsvienībai. Vēl viens no EuroBasket2015 mērķiem bija sasniegts.

Latvijas valstsvienības statistika EuroBasket2015.

Komentāri (0)

Vēl nav komentāru, esi pirmais, kas komentē!

Seko mums!