“TTT Rīga” janvārī spēlēja trijos turnīros. Kas palicis atmiņā tieši no Latvijas – Igaunijas līgas spēlēm?
Protams, viesošanās Somijā! Labi, ka līgai pievienojusies vēl viena laba komanda. Tas bija patīkams pārsteigums. Kaut gan rezultāti – Lapenrantas komandas uzvara pār liepājniecē un Igaunijas čempionēm – jau “brīdināja”, ka Somijas čempiones ir stipras, negaidījām tik ļoti agresīvu spēli aizsardzībā. Vajadzēja krietni saņemties, lai panāktu izšķirošo pārsvaru. Arī gaisotne tribīnēs bija kā nopietnās sacensībās. Fani pēc katras tiesnešu svilpes par sliktu mājiniecēm ūjināja kā Turcijā. Atbildes spēle arī būs interesanta. Labi, jo pēc zaudējuma FIBA kausa izcīņas izslēgšanas spēlēs pietrūkst cīņu ar stiprām pretiniecēm.
Zaudējums cīņā ar Itālijas komandu sāpēja ilgi?
Ilgi. Būtu pārspīlēti teikt, ka mēnesi, bet kādu nedēļu noteikti. Visvairāk žēl par to, ka pretinieces nebija neuzvaramas. Pašas nospēlējām slikti. Īpaši Rīgā.
Esat tikušas skaidrībā par iemesliem?
Tie ir vairāki. Amerikānietes atgriezās tikai trīs dienas pirms pirmās spēles un ar dažiem treniņiem nepietika, lai viņas būtu pilnībā gatavas. Savukārt mēs pārāk paļāvāmies uz to, ka Kristena un Sidnija nospēlēs kā līderes. Tā, kā viņas bija spēlējušas iepriekš. Kamēr sapratām, kas notiek, pretinieces jau bija panākušas lielu pārsvaru, kuru samazinājām, tomēr pilnībā nelikvidējām.
Arī “TTT Rīga” labākajās spēlēs bija jūtams, ka daudzas spēlētājas, arī Latvijas izlases dalībnieces, necenšas uzņemties iniciatīvu, līderu lomu atvēlot amerikānietēm. Stingrs lomu sadalījums?
Nē, tieši otrādi - treneris bieži mudina būt aktīvākām, uzņemties iniciatīvu. Bet... varbūt tā ir latviskā mentalitāte – nenoticam saviem spēkiem, neesam pieradušas būt līderes.
Par sevi vari teikt to pašu?
It kā nevaru teikt, ka neticu sev. Bet iegājies tā, ka spēles sākumā vairāk skatos, kā spēle ievirzīsies, kurai partnerei būs lielā diena. Ja viss kārtībā, esmu gatava palīdzēt līderēm un palikt ēnā. Ja nav kārtībā, iesaistos glābšanas darbos. Reizēm izdodas, reizēm tas notiek par vēlu. Par šo lietu esmu runājusi ar treneri. Īsti pareizi tas nav, bet tā iegājies.
Cik saistoša ir sezona pēc izstāšanās no FIBA kausa?
Tik spraigu spēļu daudz vairs nebūs. Bet turpinām spēlēt trijos turnīros – Latvijas un Igaunijas līgā, Austrumeiropas līgā un Latvijas līgā. Visos jāuzvar – atslābināties nevar.
Piedevām tuvojas spēles valstsvienības sastāvā izbraukumā Slovēnijā un Lietuvā. Būsi gatava pacīnīties par līderes vietu ar Aneti Jēkabsoni-Žogotu?
Treniņos noteikti pacīnīsimies, bet spēlēs, par laimi, būsim vienā komandā. Jūtos labi, veselība kārtībā – centīšos palīdzēt komandai.
Seko un uzzini pirmais:
Komentāri (0)