17 gadus vecā RSU otrās komandas saspēles vadītāja novembrī palīdzēja LSBL B grupas līdervienībai uzvarēt visās trijās spēlēs, vidēji katrā laukumā aizvadot nepilnas 32 minūtes, gūstot 16,7 punktus, izdarot 7,3 rezultatīvas piespēles, izcīnot 9,3 atlēkušās bumbas, pārķerot 7 bumbas un sakrājot vidējo lietderības koeficientu 28,3. Piedevām Enija spēlē arī RSU galvenās komandas sastāvā, BBL elitē novembrī četros mačos vidēji laukumā pavadot nepilnas 14 minūtes, gūstot 3,5 punktus, izdarot 3,2 piespēles un sakrājot vidējo lietderības koeficientu 7.
Esi apmierināta ar sezonas gaitu?
Dažādas sajūtas. Labi, ka B grupā esam uzvarējušas visās spēlēs, kaut gan tādā sastāvā kopā netrenējamies. Elites grupā nav īsti labi, jo tikko zaudējām trijās spēlēs pēc kārtas. Galotnēs, ar nelielu punktu starpību…
Kas pie vainas?
Komandas sapulcē runājām, ka pietrūkst komandas gars, Visām jābūt vairāk iekšā spēlē, arī tās, kuras nav laukumā, var dot savu ieguldījumu atbalstot partneres, dodot pozitīvas emocijas. Tā, lai pietiktu enerģijas līdz pašai galotnei.
Kā pašai veicas?
Ir daudzas lietas, pie kurām strādāt. Katrā spēlē ir gan labas epizodes, gan tādas, par kurām skatoties video jāķer galva – kā es varēju tā nospēlēt…
Basketbolu mācījies spēlēt “Rīga/TTP1” pie treneres Maijas Kubliņas, pieaugušo basketbolā debitēji jau pirms trim gadiem, spēlējot Latvijas U16 izlasē. Sekoja gads BJBS “Rīga/Juniores”. Pērn – Itālija, Venēcijas “Reyer” sistēmā. Kāds bija pirmais gads ārzemēs?
Vērtīga pieredze, mācoties patstāvīgi dzīvot un tikt galā ar sadzīves problēmām. Redzēju, kā darbojas liela kluba sistēma. Basketbola ziņā diemžēl nebija tas, ko gaidīju, tas, ko mums solīja.
Netiki spēlēt Itālijas čempionvienības pamatsastāvā?
Uz to jau nemaz necerēju (smaida). Bija runa, ka būs nopietni individuālie treniņi, Patiesībā trenējāmies grupās pa pieci, nebija mērķtiecīga darba. Basketbola ziņā tas bija solis uz vietas. Ja ne vēl sliktāk.
Kāpēc izšķīries braukt uz Itāliju?
2020. gada pavasarī pandēmijas dēļ Latvijā basketbola dzīve apstājās. Tajā brīdī nāca piedāvājums no Venēcijas, un tobrīd tā izskatījās pēc lieliskas iespējas. Iepriekš ar sporta skolas komandu jau tur bijām, zināju, ka ne visām spēlētājām kaut ko tādu piedāvā un domāju, ka būtu grēks to neizmantot. Itālieši piedāvāja līgumu uz četriem gadiem. Labi, ka izdevās vienoties par formulu 1+3 – atgriežoties mājās pēc pirmās sezonas nebija jāmaksā izpirkums.
Atgriezies sportisku iemeslu dēļ?
Ne tikai. Klimata ziņā ziemā nebija īpašu atšķirību no Latvijas – vēss, mitrs, bet mēs kopā ar Katrīnu Ozolu dzīvojām neapkurinātā dzīvoklī, logi neaizkavēja vēju, tāpēc bieži salām. Kad lūdzām palīdzību, kluba cilvēki ieteica segties ar vairāk segām. Sapratu, ka ne visi solījumi dzīvē piepildās. Spēlējām C divīzijā, izcīnījām tiesības atgriezties B līgā, bet tas nebija gluži tāds basketbols, par kādu sapņoju.
Kā Itālijā izpaudās pandēmijas ietekme?
Bija garš mājsēdes laiks, kad jaunatnes un amatieru sports bija apstājies. Labi, ka tajā laikā varējām trenēties ar “Reyer” fārmklubu, uz ko attiecās profesionāļu noteikumi.
Kad izšķīries atgriezties mājās?
Jau pavasarī zināju, ka nebraukšu atpakaļ. Komunikācija ar kluba pārstāvjiem gan turpinājās, venēcieši zīmēja skaistas nākotnes perspektīvas – ka varēsim trenēties un spēlēt fārmklubā. Izklausījās labi, bet, tā kā vienreiz solītais jau nebija piepildījies… Turklāt tagad būtu jāslēdz vienošanās uz trim gadiem.
Latvijā bez RSU bija vēl arī citi varianti?
Bija, bet RSU šķita vislabākais. Ir iespēja trenēties divreiz dienā – no rīta individuāli, vakarā ar komandu. Daudz spēļu. Varu savienot ar tālmācību, uz ko pārgāju pirms braukšanas uz Itāliju.
Sportiskā ziņā esi atguvusi pērn zaudēto?
Manuprāt, esmu tuvu līmenim, kāds bija pirms braukšanas uz Itāliju.
Pandēmijas dēļ atcelti jau divi Eiropas jauniešu čempionāti. Vasarā kaut kas pietrūcis?
Protams, gribas spēlēt. Labi, ka pagājušajā vasarā vismaz bija Challenger turnīrs. Ceru, ka nākamvasar viss notiks un tiksim pie spēlēšanas U18 čempionātā.
Un kur gribētu spēlēt pēc diviem, četriem, sešiem gadiem?
Mērķi ir, bet par tiem skaļi vēl nerunāšu.
Guntis Keisels, basket.lv
BBL eltes grupā par Novembra spēlētāju atzīta amerikāniete Savanna Plentoviča (“Neptūnas” – vidēji spēlē 24 minūtes, 19,5 punkti, 7,3 atlēkušās bumbas, efektivitātes koeficients 27.
Komentāri (0)