BK “Ventspils” uzbrūkošais aizsargs decembrī palīdzēja savai komandai uzvarēt visās trijās spēlēs, vidēji katrā laukumā pavadot 31 minūti, gūstot 20 punktus, izdarot 3,3 rezultatīvas piespēles, pārķerot 1,3 bumbas un nopelnot vidējo lietderības koeficientu 21,7. Vēl šosezon Pafbet Latvijas – Igaunijas līgā Oktobra spēlētāja titulu nopelnīja Māris Gulbis (BK “Ventspils”), bet par Novembra spēlētāju tika atzīts Dāvis Geks (BK “Liepāja”). Igaunijā Decembra spēlētājs tiks nosaukts piektdien.
Līdz šim esi spēlējis Rīgas, Jēkabpils un Jūrmalas komandās. Kā nokļuvi Ventspilī?
Vasarā mani uzrunāja ventspilnieku treneris Gints Fogels, un daudz laika pārdomām man nevajadzēja. Kluba nosaukums komentārus neprasa, laba vieta, kur trenēties, spēlēt un dzīvot. Arī vērtīgs ieraksts manā spēlētāja CV.
Pagājušajā vasarā būtiski mainījās ne tikai “Ventspils” sastāvs – arī statuss. Šķita, ka komanda, kas vairāk nekā 20 gadus bijusi viena no divām Latvijas galvenajām favorītēm, hierarhijā pakāpjas soli zemāk. Tomēr patlaban ar bilanci 10-2 stabili esat otrie. Pārsteigums vai likumsakarība?
Manuprāt, pagaidām rezultāts ir tieši tāds, kādam tam jābūt. Komandā tika sapulcēti pieredzējuši spēlētāji. Varbūt iepriekš bija kāds spilgtāks uzvārds, tomēr arī šīs sezonas sastāvā netrūkst ne meistarības, ne pieredzes. Plus labi ārzemnieki, kas ātri atrada savu vietu komandā. Jā, arī mēs paši pirms sezonas dzirdējām runas, ka “Ventspils” nebūs tik stipra, kā pierasts, un tās mūs papildus motivēja. Tā ka – paši sevi neesam pārsteiguši.
Kā pašam izdevās iejusties atjaunotajā “Ventspils” modelī?
Jau pirms sezonas treneris Fogels teica, ka no manis gaida ne tikai melnā darba veikšanu un palīdzību epizodēs, kas bija mani galvenie pienākumi pēdējos gados. Treneris iedrošināja uzņemties iniciatīvu un tāda uzticība palīdzējusi gan man, gan partneriem. Tas izpaudās arī decembrī, kad savainojuma dēļ nevarēja spēlēt Artūrs Ausējs, kura minūtes un ieguldījumu vajadzēja “sadalīt” starp citiem ārējās līnijas spēlētājiem. Visiem bija papildus iespējas, iespējams, man savas izdevās izmantot vislabāk.
Divas uzvaras decembrī nāca ļoti grūti – Valmierā tikai +5, Ogrē +6. Pēc varenā ieskrējiena parādījušās noguruma pazīmes?
Zināmā mērā, taču nenovērtēsim par zemu pretiniekus. Jā, Valmieras komandai uzvaru nav ļoti daudz, taču arī tā spēlē labu basketbolu un, tiklīdz mazliet zaudējām modrību, pretinieki uzreiz to izmantoja. Vispār vieglu spēļu mūsu līgā nav, un katrā mačā vajadzīga pilnīga koncentrēšanās.
Spēlēs ar “Ogri” tāds jums, visticamāk netrūkst.
Jā, līdz šim visas trīs spēles bijušas punkts punktā un uzvarētājs noskaidrojies tikai pašā galotnē.
Un visas trīs reizes uzvarēja “Ventspils”. Kāpēc?
Labs jautājums (smaida). Būtu pārdroši teikt, ka mums bija vairāk meistarības, jo arī “Ogres” komandai netrūkst individuāli labu un pieredzējušu spēlētāju. Acīmredzot, palīdzēja veiksmes faktors. Īpaši otrajā mačā Ventspilī, kurā atspēlējāmies pašās beigās. Bet – mūsu duelis turpināsies un vēl iespējami dažādi pavērsieni. Jāuzmanās no sekotājiem un arī jāskatās uz augšu, jo “VEF Rīga” ir tikai uzvaras attālumā.
Ko ceri sagaidīt no sezonas turpinājuma?
Pirmkārt, lai sezonu izdotos pilnvērtīgi aizvadīt līdz galam – ar izslēgšanas turnīru, ar īstām finālspēlēm.
Vai tad pēc pērn “VEF Rīga” aizvadītās sezonas, ko neļāva pabeigt pandēmija, tomēr nejūties kā “īsts” Latvijas čempions?
Jūtos un esmu, tomēr savu spēku vienmēr gribas pierādīt laukumā.
Guntis Keisels, basket.lv
Komentāri (0)