Artūrs Brūniņš: “Gulbenē mazie puikas grib spēlēt kā Vīņauds”

Gadsimtu mijā trīs reizes Latvijas čempionāta bronzas medaļas izcīnījusi basketbola komanda “Gulbenes Buki” pēc pailga klusuma brīža pērn izcīnīja trešo vietu Latvijas Basketbola līgas 2. divīzijā, bet šogad kļuva par LBL2 uzvarētājiem, finālsērijā ar 3:2 pārspējot BK “Ķekava”. Par sezonu, basketbola mīlestību Gulbenē un komandas nākotni – uz basket.lv jautājumiem atbild “Gulbenes Buku” galvenais treneris Artūrs Brūniņš.

Pirmā vieta pamatturnīrā, uzvaras visās četrās izslēgšanas turnīra sērijās – no malas izskatās, ka zelta punkts sezonai pielikts likumsakarīgi. Kāda sajūta pašiem?

Liels prieks, protams. Bet, roku uz sirds liekot, jāatzīst, ka brīžiem mūsu pusē bija veiksme. Piemēram, sezonas laikā bija spēles, kad nemaz tik labi nespēlējām, taču pretinieki nebija vislabākajā sastāvā un nespēja izmantot mūsu vājuma brīžus. Uzvaras nostiprināja pārliecību. Un ļoti vērtīgi bija arī divi zaudējumi. Rudenī pirmā posma pēdējā mačā zaudējām Bauskas komandai un tas palīdzēja saprast, ka jāmainās attieksmei. Savukārt pēc veiksmīgi nospēlētā otrā posma izslēgšanas turnīra pirmajā kārtā atbildes mačā savā laukumā zaudējām “Rīdzenei”. Vēl daži punkti un nebūtu tikuši tālāk! Tas bija kā brīdinājuma zvans, kas pamodināja komandu.

Vai pašiem vienmēr izdevās spēles aizvadīt labākajā sastāvā?

Nē, bija reizes, kad kāds spēlētājs netika, bija arī traumas. Piemēram, sezonas otrajā pusē no ierindas izgāja mūsu pamatcentrs Roberts Mednis. Tomēr, salīdzinot ar tuvākajiem konkurentiem, mums bija garāks līdzvērtīgu spēlētāju “soliņš”. Pamatrotācijā bija astoņi, pat deviņi basketbolisti, kuri papildināja viens otru un, nepieciešamības gadījumā, varēja aizstāt partneri. Kādam izejot no ierindas, citam parādījās lielākas iespējas, kas bieži tika izmantotas.

Sezonas summā svarīgākajās statistikas kategorijās līderi bijuši Ingars Aizpurs (vidēji 17,2 punkti un 7,1 atlēkusī bumba) un Raimonds Gabrāns (4,2 piespēles), atsevišķās spēlēs par varoņiem kļuva Mārtiņš Vīņauds, Jānis Dilevka, Sandis Bēts, Mārtiņš Rozenbergs, bet izslēgšanas turnīra vērtīgākā spēlētāja balva tika Mikum Sokolovam.

Izšķirošajās spēlēs Sokolova snieguma līkne, iespējams, bija vistaisnākā – bez asiem kritumiem. Toties viņa pienesums izšķirošajos brīžos bija ļoti svarīgs. Gan finālsērijas otrās spēles galotnē Ķekavā, gūstot svarīgus punktus un izdarot piespēli Vīņaudam, kurš trāpīja pēdējo tālmetienu, gan trešās spēles lūzuma brīdī.

Visi nosauktie jau ir gana pieredzējuši spēlētāji. Kā šajā sabiedrībā iekļāvās Latvijas junioru izlases kandidāts Kristiāns Šulcs?

Kristiāns bija pilnvērtīgs rotācijas spēlētājs, uz kuru varēju paļauties. Bija spēles, kurās viņa enerģija palīdzēja panākt lūzumu, sapurināja pieredzējušos. Protams, viņam vēl daudz jāmācās, un spēlēšana kopā un pret daudz pieredzējušākiem basketbolistiem ir ļoti vērtīga.

Gaisotne Gulbenes Sporta centra tribīnēs lika atcerēties teju 20 gadus senu pagātni – kad “Buki” vairākkārt izcīnīja Latvijas čempionāta bronzu…

Jau pērn skatītāji sāka piepildīt tribīnes un šosezon par atbalstu nevarējām sūdzēties ne visā sezonas garumā, ne jo īpaši izšķirošajās spēlēs. Tas parāda, ka esam uz pareiza ceļa – basketbols gulbeniešiem joprojām patīk. Mazie puikas sporta skolā saka, ka grib spēlēt, kā, piemēram, Mārtiņš Vīņauds nevis Lebrons Džeimss.

Basketbola mīlestība izpaužas arī materiāli?

Iespēju robežās. Esam amatieru komanda, spēlētāji strādā vai mācās un pieredzējušajiem basketbols ir tikai vaļasprieks. Kopā trenējamies reizi nedēļā. Protams, esmu prasīgs, arī uzdodu “mājas darbus”.

Tiek pildīti?

Pirms svarīgākajām spēlēm – noteikti. Tikai ar iepriekš uzkrāto “bagāžu”, bez nopietnas gatavošanās uzvarēt nevarētu.

LBL2 uzvarētājiem pienākas uzaicinājums pievienoties augstākajai divīzijai. Iespēja spēlēt Latvijas – Igaunijas līgā nevilina?

Esmu reālists – solis uz augšu ne tikai prasītu lielākus līdzekļus, bet arī liktu pārbūvēt komandu. Gandrīz visiem pamatspēlētājiem ir darbs, ģimenes un jau pietiekami liela dzīves pieredze – diezin vai viņi būs gatavi mest visu malā un atgriezties pie sportistu dzīves ritma. Savukārt gulbeniešiem ir svarīgi, ka spēlē savējie. Vienā vecuma grupā mūsu komanda jau ir LJBL Superlīgā – kad puikas izaugs, varbūt varēsim atgriezties. Bet tikmēr – lai augstākā līga pagaida. Mēs centīsimies saglabāt un, iespēju robežās pastiprināt sastāvu, lai atkal cīnītos par augstu vietu LBL2.

Guntis Keisels, basket.lv

P.S. "Gulbenes Buki" saka paldies lielākajiem atbalstītājiem: Gulbenes novada pašvaldībai, "Latvijas Gāze", "SYNOTtip sporta bārs", SIA"VAKS",SIA "Latgran",SIA "Dimdiņi",SIA"Vasks",SIA "Stabilo" veikals "VALLETA", "Gulbenes Buki" fanu klubam, kā arī visiem atbalstītājiem, kas piepildīja Gulbenes sporta centru un uzticīgi brauca līdzi uz izbraukuma spēlem!

 LBL2 čempionātu laureāti