28 gadus vecais Bauskas BJSS/SC “Mēmele” komandas uzbrucējs Ivars Zemītis oktobrī palīdzēja savai komandai uzvarēt četrās no sešām spēlēm, vidēji katrā laukumā pavadot 34 minūtes, gūstot 32,3 punktus, izcīnot 15 atlēkušās bumbas, izprovocējot 8,1 pretinieku piezīmi un sakrājot vidējo lietderības koeficientu 35,6.
“Pārsteigums!” Ivara pirmā reakcija uz ziņu par izteikto atzinību ir mazliet pārsteidzoša. Izrādās, pieticība saistīta ar komandas 4. pozīciju LBL 2. divīzijas C apakšgrupas tabulā, kas varētu aizēnot individuālo statistiku. Taču Ivara Zemīša gadījumā tā ir tik iespaidīga, ka līgas vadības acīs aizēnojusi citu komandu labāko spēlētāju sasniegumus sezonas pirmajā mēnesī.
Kā esi apmierināts ar sezonas pirmajā mēnesī paveikto?
Kopumā ir bijis labi gan pašam, gan komandai. Izcīnītas vērtīgas uzvaras, tiesa, nācies arī zaudēt komandām, kas objektīvi ir stiprākas – Gulbenei, Limbažiem. Šķiet, visa līga šosezon kļuvusi stiprāka, jo daudzām komandām pievienojušies labi basketbolisti ar LBL1 rūdījumu.
Bauskas vienībai arī?
Arī mums ir papildinājums un jauni spēlētāji, kuri nopietni trenējas, progresē un var palīdzēt aizvien vairāk.
Tavā spēlētāja biogrāfijā ierakstītas arī vairākas sezonas Iecavas “Dartija” sastāvā, bet pēc pievienošanās Bauskas komandai vērojams spējš lēciens statistikā, turklāt visos galvenajos rādītājos. Kāpēc tā?
Esmu baušķenieks, basketbolu mācījos spēlēt pie trenera Zinta Alkšņa. Dažas sezonas, kad Bauskā nebija LBL komandas, spēlēju Iecavā. Tas laiks sakrita ar mācībām un darba sākšanu, varēju apmeklēt tikai 10% treniņu un basketbols bija tikai brīvā laika pavadīšanas veids. Kad pievienojos Bauskas komandai, dzīve jau bija sakārtojusies, un varēju mērķtiecīgāk pievērsties arī trenēties.
LBL3 vidēji sezonā 23 līdz 29 punkti, LBL2 pērn 27,7 punkti un 12,1 atlēkusī bumba – vai nav bijuši piedāvājumi pārbaudīt sevi vēl augstākā līmenī?
Ir bijuši, bet ne tik vilinoši, lai mestu pie malas darbu un pievērstos tikai basketbolam. Varbūt pats neesmu bijis pietiekami aktīvs, meklējot variantus, varbūt neesmu tik augsta līmeņa spēlētājs. Šovasar izmēģināju spēkus treniņos Itālijā, pavērās iespēja spēlēt 3. vai 4. līgā. Ja būtu iespēja dzīvot kopā ar ģimeni, iespējams, pamēģinātu. Bet viens negribēju palikt.
Kāds ir tavs ikdienas režīms?
Strādāju valsts policijā. Darba vietā mani atbalsta par visiem 100%, bet savus pienākumus, protams, jāveic bez atlaidēm. Treniņiem nepaliek tik daudz iespēju, cik gribētos, bet cenšos darīt, ko varu – gan individuāli, gan kopā ar komandu.
Kādi mērķi komandai šogad?
Mērķi vienmēr ir visaugstākie. Minimālais – ne sliktāk kā pērn (3. vieta LBL2 otrajā finālgrupā). Gribētos otrajā posmā spēlēt pirmajā finālgrupā.
Un pašam?
Katrā spēlē cenšos palīdzēt savas pilsētas komandai, cik vien varu.
Komentāri (0)