Ramirent LBL2 turnīrā pirmo mēnesi bez zaudējumiem aizvadījušas BK “Jēkabpils”, “BA Turība” un BK “Saldus”/Sporta skolas komandas, tiesa, saldenieki paklupa novembra pirmajā dienā. Līdevienību sastāvā īpaši izcēlušies Oktobra spēlētāji.
Jēkabpiliešu spēka uzbrucējs četrās uzvarētajās spēlēs vidē laukumā pavadīja 23 minūtes 43 sekundes, guva 21 punktu (t.sk. 3p. 6/13), izcīnīja 10 atlēkušās bumbas, izdarīja 3,8 rezultatīvas piespēles un nopelnīja vidējo lietderības koeficientu 30.
Apsveicu ar iegūto balvu!
Paldies, pārsteigums! Īpaši nepētu statistiku, vienkārši izbaudu basketbolu.
Iepriekš 15 sezonas esi nospēlējis Latvijas augstākajā līmenī. Vai nebija piedāvājumu tajā palikt?
Bija iespēja spēlēt Latvijā, bija piedāvājums no Kazahstānas. Bet – man ir 34 gadi, nesen piedzima meitiņa. Ilgi esmu dzīvojis uz somām. Turklāt basketbolā patlaban nav visspožākā finansiālā situācija, sezonas septiņos mēnešos milzu naudu nenopelnīsi. Arī veselību gribas pasaudzēt. Visu saliekot kopā ar sievu nolēmām, ka pienācis laiks stabilitātei. Paliku ”Jēkabpils” komandā, kas atkāpās uz 2. divīziju. Bet punktu karjerai vēl nelieku. “Jēkabpils” nākamgad varbūt atgriezīsies Latvijas – Igaunijas līgā – tad uzspēlēsim.
Esi īsts amatieris?
Jau pagājušajā gadā sāku strādāt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jēkabpils daļā. Diennakti ilga dežūra, tad diennakts vai divas brīvas, kuras var veltīt ģimenei un basketbolam. Pērn komanda trenējās Rīgā, tāpēc iznāca nobraukāties – pēc darba uz treniņu, tad atpakaļ. Tagad bija divarpus mēnešu kursi Rīgā, un vakaros trenējos kopā ar Agra Galvanovska audzēkņiem sporta skolā. Kad mācības būs galā, dzīvošu Jēkabpilī un vairāk trenēšos individuāli.
Jēkabpilī daudz glābjamo, darbā iznāk liela slodze?
Jēkabpilī izsaukumi ir diezgan bieži, bet manā postenī 40 km no pilsētas viss diezgan mierīgi.
Un cik mierīgi ir basketbola laukumā?
Krietni mierīgāk, nekā pirms gada. Skatos Latvijas – Igaunijas līgas spēles, kur treneris
uzvilcies”, bļauj… Pēc zaudējumiem sponsori prasa, kāpēc tāds rezultāts, kad būs uzvaras. Tas ir darbs – ar spiedienu, pārvarot fiziskas sāpes. Vairs tā negribu. Otrajā divīzijā spēlēju ar prieku.
Kura spēle oktobrī bija visinteresantākā?
Ar Valmieras komandu. Jaunie puikas ne tikai ļoti ātri skrēja – arī lieliski meta. Jau domājām, ka zaudēsim, tomēr pēdējā ceturtdaļā uz pieredzīti noslāpējām viņu ātros uzbrukumus, panācām lūzumu un uzvarējām.
“Jēkabpils” komandu var apskaust par pieredzējušo centru duetu – Jurijs Aleksejevs un Kaspars Cipruss…
Treneris mūs izmanto dažādi – gan spēlējam kopā, gan mainām viens otru. Mūsu jaunie dažkārt nesaprot, ka Kasparam nedrīkst likt darboties tukšgaitā – jādod piespēles, lai viņš saasina spēli. Cenšos to darīt viņu vietā. Es piespēlēju, Kaspars iemet – tā man statistika krājas.
Tā jau var nopelnīt ne vienu vien individuālo balvu…
Jā, tāds jau ir mērķis. Patrenēšos un… (smejas). Bet, nopietni runājot, šosezon viss interesantākais vēl priekšā. Spēles ar Gulbenes komandu, citiem, kas cer uz augstām vietām. Katra spēle būs interesanta.
22 gadus vecais Saldus komandas aizsargs palīdzēja komandai uzvarēt visās četrās spēlēs, vidēji katrā laukumā pavadot 27 minūtes 21 sekundi, gūstot 25,3 punktus, izcīnot 6,3 atlēkušās bumbas, izdarot 6 rezultatīvas piespēles, izprovocējot 6,8 pretinieku pārkāpumus, 3,5 reizes pārķerot bumbu un nopelnot vidējo lietderības koeficientu 25,8.
Apsveicu! Jūties pelnījis?
Ir gan prieks, gan pārsteigums, gan laba sajūta par to, kā sezona sākusies pašam un visai komandai. Pērn savainojuma dēļ tikpat kā nespēlēju, bet rehabilitācijas process bija veiksmīgs, vasarā kārtīgi pastrādāju un tagad jūtos labi.
Savulaik esi spēlējis Jēkabpils un Jūrmalas komandās, aizvadīji vairākus mačus BK “Ventspils” sastāvā. Kāds šobrīd ir tavs statuss?
Studējošs basketbolists. Kad neizdevās nostiprināties “Ventspils” sastāvā, ar klubu abpusēji vienojāmies par līguma laušanu. Turpinu studēt Ventspils Augstskolā. Vēl divus gadus jāmācās, bet turpinu trenēties un spēlēt dzimtajā Saldū. Tad redzēs, kādas iespējas dzīve un basketbols piedāvās pēc diviem gadiem.
Kā jūti atšķirību starp LBL1 un LBL2?
Austākajā līmenī viss notiek ātrāk un profesionālāk. Cits treniņu režīms, spēcīgāki, atlētiskāki un ātrāki pretinieki. LBL2 lielāka nozīme ir personiskajai motivācijai – pašam sevi jāpiespiež no rīta piecelties dažas stundas agrāk un iet trenēties.
Kas pašu vislabāk motivē?
Labsajūta. Jo vairāk trenējos, jo labāk jūtos un varu dzīvot ar lielāku enerģiju.
Kā izdodas savienot mācības un treniņus?
Parasti no pirmdienas līdz trešdienai ir nodarbības augstskolā, pārējās dienas pavadu Saldū. Arī strādāju kā apdrošināšanas sabiedrības aģents. Grafiku var saskaņot. Mūsu komandā to dara visi – kurš mācās, kurš strādā. Divreiz nedēļā vakaros trenējamies kopā, citās dienās darbojos individuāli – pats vai trenera Edgara Buiķa vadībā.
Mērķi nopietni?
Nopietni – šogad gribam izcīnīt medaļas!. Jau pirms gada viss notika pareizā virzienā, bet dabūju traumu un kopš novembra nevarēju spēlēt. Arī komandai beigās neveicās, zaudējām ceturtdaļfinālā. Šogad visi gribam tikt augstāk. Ne tikai gribam, arī darām – komandas treniņos un spēlēs ierindā cenšas būt visi. Ir arī visi nepieciešamie apstākļi, lai labi trenētos un spēlētu.
Kuras spēles līdz šim bijušas interesantākās?
Ar “Turību”, kam zaudējām. Uzvaras pār jauniešu komandām nāca bez īpašām problēmām, bet ar “Turību” pašiem “neiekrita”, pretinieki labāk savāca bumbas. Izdarījām secinājumus, pēc 3x3 sezonas mums pievienojies Nils Ozoliņš. Otrajā aplī “Turībai” tik viegli neies (smejas). Bet nākamais nopietnais izaicinājums gaida jau piektdien – spēle ar “Ķekavu” (plkst.20 to varēs redzēt līgas YouTube kanālā).
Esi domājis, ko darīsi, ja pēc mēneša aicinās kāda Latvijas – Igaunijas līgas komanda?
Ja būs piedāvājums – izskatīšu. Bet pagaidām ar visām domām un darbiem esmu Saldus komandā.
Guntis Keisels, basket.lv
Komentāri (0)