1960. gada pavasarī Latvijas basketbols sasniedza līdz šim nepārspētu virsotni – Rīga kļuva pirmo un līdz šim vienīgo Eiropas pilsētu, kurā vienlaikus atradās abi Eiropas valstu čempionvienību kausi. Vīriešu komanda Rīgas ASK franču laikraksta “l’Equipe” dāvāto skaisto balvu pirmo reizi izcīnīja 1958. gada vasarā, 1959. gadā atkārtoja panākumu, 1960. gada pavasarī turnīru bija sākusi ar pārliecinošām uzvarām ceturtdaļfinālā pār Dienvidslāvijas labāko komandu Ļubļanas “Olimpija” (95:79 un 69:63) un pusfinālā pār Prāgas “Slovan Orbis” (82:55 un 69:59), bet finālcīņas vēl bija priekšā. Tikmēr pretim savam pirmajam lielajam panākuma strauji traucās Rīgas sieviešu komanda – TTT.
Latvijas labākā sieviešu komandu Rīgas TTT vārdu ieguva 1958. gada rudenī. Iepriekš kopš 1945. gada Latviju Padomju Savienības čempionātā pārmaiņus pārstāvēja augstskolu komandas, bet, sportiskajam līmenim paaugstinoties un konkurencei saasinoties, cienīgai cīņai ar Krievijas, Ukrainas, Gruzijas, Igaunijas, Lietuvas un citu PSRS savienoto republiku komandām vajadzēja spēkus apvienot. Pirmais konsolidācijas mēģinājums Latvijas sieviešu izlasei trenera Oļģerta Altberga vadībā nesa sudraba medaļas PSRS tautu 1. spartakiādē 1956. gadā. Divus gadus vēlāk Rīgas “Daugava” izcīnīja 3. vietu PSRS čempionātā.
20. gadsimta piecdesmito gadu beigās zem sporta biedrību karogiem pulcētās komandas meklēja atbalstu un stabilu mājvietu rūpnīcu vai uzņēmumu paspārnē. Basketbolistēm tādu sniedza Rīgas Tramvaju un trolejbusu trests, kura ilggadējais vadītājs Aleksandrs Zālītis bija izkārtojis sporta zāles būvi Klijānu ielā virs tramvaju krāsotavas un basketbolistēm varēja piedāvāt darbu kādā no cehiem. Dažas to izmantoja, citas turpināja studijas vai strādāja apgūtajā specialitātē – pirms 60 gadiem, vārdu amatieres Rīgas TTT sakarā varēja lietot bez pēdiņām.
Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta pasniedzēja Rozālija Zemvalde un studente Dzintra Ķiepe, diplomētās sporta speciālistes Ligita Altberga un Mirdza Jonāne, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas aspirante Vita Siliņa un studente Iveta Kraukle, Rīgas Medicīnas institūta studentes Helēna Bitnere-Hehta (jau Eiropas čempione PSRS izlases sastāvā!), Jolanta Kalniņa un Ingrīda Strupoviča, inženiere ķīmiķe Guna Karlsone, Rīgas radiorūpniecības tinēja Sarmīte Martinova, TTT šūšanas darbnīcas strādniece Ināra Pirtnieka-Apse un Rīgas Industriālā politehnikuma audzēkne Skaidrīte Smildziņa — tāds bija TTT pirmais sastāvs. Un, protams, arī tobrīd jau trīskārtējā Eiropas čempione Dzidra Uztupe-Karamiševa, kura pirmo treniņu laikā auklēja mazo dēliņu un laukumā izgāja pirmās sezonas beigās.
Rīgas TTT komanda bija dzimusi zem laimīgas zvaigznes. Jau pirmajās sacensībās – 1959. gada PSRS labāko komandu ziemas turnīrā – rīdzinieces izcīnīja 10 uzvaras 11 spēlēs un pārspēlē par pirmo vietu pārliecinoši pieveica Tbilisi GPI (Gruzijas Politehniskais institūts) – 66:39. Šis panākums rīdziniecēm deva tiesības pārstāvēt Padomju Savienību 1960. gada Eiropas kausa izcīņā.
Eiropas labāko sieviešu basketbola komandu pirmais oficiālais turnīrs, kuram galveno balvu dāvāja Sofijas laikraksta “Naroden sport” redakcija, bija noticis 1959. gadā, un tā finālā Sofijas “Slavia” pārspēja PSRS pārstāves Maskavas “Dinamo”. Šāds iznākums nebija nejauša veiksme – Bulgārijas basketbolistes tolaik lepojās arī ar Eiropas čempioņu (1958) un pasaules vicečempioņu (1959) titulu. Arī citās Austrumeiropas valstīs sieviešu sports attīstības ziņā bija apsteidzis konkurentes Rietumeiropā – 1958. gada Eiropas čempionātā pirmās piecas vietas ieņēma šī reģiona komandas.
Rīgas TTT oficiālā starptautiskā turnīrā debitēja 1960. gada 18. februārī Krakovā, ar 65:48 pārspējot Polijas čempiones “Wawel”. Atbildes mačā Rīgā pārsvars bija vēl lielāks – 70:45. Pusfinālā ar Prāgas “Slovan Orbis” cīņā bija sīvāka – 57:46 un 75:70. Finālā gaidīja Sofijas “Slavia”.
Stresu pirms pirmā finālmača 1960. gada 19. aprīlī Sofijā palielināja ziņa, ka būs jāspēlē atklātajā laukumā Vasilija Levska stadionā 11 000 skatītāju klātbūtnē. Basketbols zem klajas debess latvietēm toreiz bija ierasta lieta, jo spēļu un treniņu sezona tradicionāli dalījās divās daļās — zālēs un brīvdabā. Neparasti bija tikai tas, ka no zāles svaigā gaisā vajadzēja pāriet jau aprīlī, kad Rīgā tikko bija nokusis sniegs. Turklāt uz Sofiju nācās doties bez komandas kapteines Dzidras Karamiševas, kura bija palikusi mājās pie slimās mātes.
„Sofijā piedzīvoja savu lielāko kļūdīšanos...” pēc spēles atzina treneris Oļģerts Altbergs, neslēpdams prieku par saviem maldiem. Proti, treneris bija pieļāvis pat iespēju zaudēt ar nelielu punktu starpību, ko varētu atgūt atbildes spēlē Rīgā, bet, mačam beidzoties, uz tablo bija skaitļi 62:28 TTT labā! Rīdzinieču zonas aizsardzība bija nepārvarams šķērslis starptautiskajās cīņās rūdītajām bulgārietēm, mūsu centra spēlētāju duets Skaidrīte Smildziņa un Silvija Ravdone-Krodere pilnībā pārvaldīja gaisa telpu pie abiem groziem, un visas komanda pirmajā puslaikā panākto 20:9 pārsvaru pēc pārtraukuma attīstīja līdz pārliecinošai uzvarai. Kausa liktenis bija izšķirts, kaut arī pēc nedēļas 1960. gada 26. aprīlī Rīgā, “Dinamo” sporta namā, bulgārietes izrādīja sīvāku pretestību (49:43).
Vēsturisko panākumu kaldināja: Skaidrīte Smildziņa-Budovska (pirmajā finālspēle 27 punkti, otrajā 13), Ingrīda Strupoviča-Blūma-Bulavko (11+13), Ligita Altberga (12+12), Silvija Ravdone-Krodere (6+0), Helēna Bitnere-Hehta (4+1), Dzidra Uztupe-Karamiševa (nespēlēja + 3), Iveta Kraukle-Čikute (1+0), Jolanta Kalniņa-Altberga (1+0), Guna Ieviņa-Karlsone (0+6), Ināra Pirtnieka-Apse (nespēlēja + 1), Sarmīte Martinova, Vita Karpova- Siliņa-Lūka un treneris Oļģerts Altbergs.
Vēl nenojaušot, ka panākums ievadījis Rīgas TTT unikālu 18 uzvaru sēriju Eiropas čempionvienību kausa izcīņā. Un rādot paraugu ASK vīriem, kuriem finālcīņas par Eiropas kausu sākās divas nedēļas vēlāk. Par tām – nākamreiz.
Guntis Keisels, basket.lv
Attēlā 1. rindā no kreisās: Ingrīda Strupoviča-Blūma, Skaidrīte Smildziņa-Budovska, Sarmīte Martinova-Volbete, Jolanta Kalniņa-Altberga un Silvija Ravdone-Krodere; 2. rindā no kreisās: Iveta Kraukle-Čikute, Vita Karpova-Siliņa-Lūka, Helēna Bitnere-Hehta, Ligita Altberga-Andersone, Oļģerts Altbergs, Guna Ieviņa-Karlsone, Ināra Pirtnieka-Apse, Dzirdra Uztupe-Karamiševa. Foto: autors nezināms (Latvijas Sporta muzeja krājums)
Komentāri (0)