Latvijas vīriešu basketbola valstsvienības ģenerālmenedžeris, LBS Treneru komisijas dalībnieks Artūrs Štālbergs par Latvijas basketbola aktualitātēm.
Šovasar jaunatnes basketbola sistēma ir saņēmusi kārtīgu, boksa terminoloģijā runājot knockout – U20 un U18 vīriešu izlases Eiropas čempionātu A divīzijas turnīros zaudēja visās spēlēs un palika pēdējā vietā, U19 izlases Pasaules kausa izcīņā uzvarēja tikai vienā spēlē, bet U16 puiši no izkrišanas izglābās pēdējā brīdī. Cik spēcīga ir izveidotā sistēma, to parādīs tas, vai spēsim izdarīt pareizus secinājumus – atrast iemeslus neveiksmēm, piecelties un ar jaunām idejām virzīties uz priekšu.
Pirmie soļi šai ceļā tika sperti LBS Treneru komisijā, kas uzklausīja jaunatnes izlašu treneru Kristapa Zeida, Artūra Visocka-Rubeņa, Raimonda Feldmaņa un Agra Galvanovska pārskatus
Vispirms vēlos nomierināt karstās galvas, kas šīs vasaras rezultātus uzskata par signālu talantu izsīkumam Latvijas vīriešu basketbolā un tuvākajā laikā prognozē lielas problēmas valstsvienībai. Gadu no gada talantu skaits un līmenis atšķiras, tomēr arī starp U18-U20 izlašu dalībniekiem ir vairāki basketbolisti, kuriem ir potenciāls izaugt līdz valstsvienības līmenim. Viens ne visai veiksmīgi aizvadīts vai dažādu iemeslu dēļ izlaists turnīrs nepārsvītro izredzes izaugt līdz augstākajam starptautiskajam līmenim.
Šovasar sportiskos rezultātus ietekmēja ne tikai dažu spēlētāju savainojumi. 1999.gada paaudze arī iepriekš nav bijusi konkurētspējīga Eiropas līmenī (pirms četriem gadiem U16 čempionātā izdevās noturēties A divīzijā, pirms diviem gadiem U18 čempionātā jau bija pēdējā vieta. Turklāt izcīnītās tiesības startēt U19 Pasaules kausā ietekmēja arī U20 un U18 izlašu komplektēšanu un rezultātus.
Ņemot vērā ierobežotos spēlētāju resursus, manuprāt, LBS ir jānosaka prioritārās izlases – U16, U18 un U20. Savukārt U17 un U19 izlasēs jāspēlē tikai konkrētā vecuma spēlētājiem ar iespēju viņus piesaistīt gadu vecākai izlasei. Nedrīkst atkārtoties situācija, ka gadu jaunāki spēlētāji tiek iesaistīti U17 vai U19 komandā, bet U16 vai U18 izlase nevar pilnvērtīgi sagatavoties Eiropas čempionātam un startēt labākajā sastāvā.
Ja ierindā būtu visi labākie spēlētāji, izlašu rezultāti, visticamāk, būtu labāki. Tomēr individuālajā sagatavotībā fiksētie trūkumi būtu tikpat aktuāli.
Pirmkārt, sliktā fiziskā sagatavotība un savainojumi. Jaunatnes basketbolā netiek pievērsta pienācīga uzmanība jauno spēlētāju vispārējai fiziskai attīstībai un traumu profilaksei. Kvalificētu fiziskās sagatavotības treneru un/vai fizioterapeitu piesaiste prasa papildus izdevumus, kurus daudzas sporta skolas nevar atļauties. LBS sadarbībā ar Latvijas labākajiem šo jomu speciālistiem veidos digitālo treneru rokasgrāmatu par jauniešu vispārējās fiziskās attīstības mūsdienu principiem, vingrinājumiem, tendencēm un traumu profilaksi. Taču šajā darbā nepieciešama ne tikai informācija – arī kopīga izpratne par šī spēlētāju sagatavošanas aspekta nozīmi. Mūsdienās augstas basketbolistu nav iespējams sagatavot tikai cītīgi darbojoties basketbola zālē.
Visi jaunatnes izlašu treneri savos pārskatos runāja par to, ka daudzi pretinieki bijuši ātrāki, agresīvāki un fiziski spēcīgāki par mūsu spēlētājiem. Tā ir problēma, ko nevar atrisināt mēnesi ilgajā izlases darba posmā. Tā jāmācās spēlēt jau sporta skolās, sākot no jaunākajām grupām. Diemžēl ir sporta skolas, kuru komandās zonas aizsardzība ir pamata taktika, neizmantojot cilvēks-cilvēks aizsardzībai vai segšanu pa visu laukumu. Šim aspektam uzmanība pievērsta arī iepriekš notikušajos treneru semināros, diemžēl ar aicinājumiem nepietiek. Jaunatnes līgas nolikumā jau iekļauti vairāki noteikumi, kuru mērķis ir veicināt spēlētāju meistarības izaugsmi. Iespējams, daži jau ir novecojuši, iespējams, nepieciešami precizējumi un inovācijas. Viena no konkrētām idejām – ieviest noteikumu, ka U14-U16 grupās vismaz vienā ceturtdaļā obligāti jāsedz pretiniekus pa visu laukumu, izmantojot dažādus presinga variantus. Par šīm idejām runāsim LJBL pirmssezonas treneru seminārā un konkrētus priekšlikumus virzīsim apstiprināšanai. Bet svarīgi, lai visi jauniešu treneri saprastu šādu ierosinājumu mērķi un gatavotu savus spēlētājus tikt galā ar paaugstinātām prasībām, nevis katru ideju uztvertu kā apgrūtinājumu.
Jaunatnes basketbola sistēmas pamats ir sporta skolas un tajās strādājošie treneri. Jauno spēlētāju atpalicība no Eiropas basketbola lielvalstīm tehniskā, fiziskā un taktiskā sagatavotībā liecina, ka treneru – rutīnas darba veicēju – saikne ar Basketbola savienību, manuprāt, bijusi pārāk formāla. Lai motivētu jaunatnes trenerus sagatavot augsta līmeņa spēlētājus izlasēm un pašiem profesionāli pilnveidoties esmu izstrādājis rīcības plānu, kura pirmais punkts ir LBS Treneru skolas izveide. Programmas īstenošanu plānojam sākt 2019. gadā rudenī, treneru pamatizglītību jau ieguvušiem speciālistiem sniedzot papildus zināšanas spēlētāju individuālās tehniskās un taktiskās sagatavošanas niansēs, psiholoģijā, video analīzē, treniņu plānošanā, traumu profilaksē. Treneru skolas absolventam, kurš sagatavojis spēlētājus izlasēm un sasniedzis augstus rezultātus LJBL sacensībās būtu garantēts darbs jaunatnes izlasēs.
Gan U18, gan U16 izlašu vadītāji uzsvēra, ka kandidātu sagatavotības uzlabošanai un komandu saliedēšanai būtu lietderīgi atgriezties pie Basketbola akadēmijas projekta. No 2012. līdz 2014. gadam U18 izlases starts LBL čempionātā deva labus rezultātu gan Eiropas jaunatnes čempionātos, gan ilgtermiņa attīstībā. Tiesa, šīs idejas reanimēšana atkarīga ne tikai no papildus finansējuma – arī no iespējas piesaistīt vismaz lielāko daļu labāko jauno basketbolistu.
2012. gadā, kad tika izveidota Basketbola akadēmija, visi U18 izlases kandidāti spēlēja Latvijā, Šogad U19 izlasē puse spēlētāji sezonu bija pavadījuši ārzemēs, U18 izlasē bija četri, U16 izlasē – trīs. “ārzemnieki”. Katram aizbraukušajam ir savs stāsts, bet pēdējos gados redzam, ka daudzi “ārzemnieki” atgriežas mājās, kā Sprīdīši pēc laimes meklējumiem tālās zemēs. Te vietā ir jautājums: vai par aizbraukšanu lika izšķirties sliktie treniņapstākļi Latvijā, vai vieglas “laimes” meklējumi un dažādu labvēļu popularizētās ilūzijas, ka tur, plašajā pasaulē, visu varēs sasniegt vieglāk, bez smaga darba ikdienā? Realitāte gan skarbi izgaisinājusi daudzus nepamatotus sapņus.
Prakse jau pierādījusi, ka Latvijas basketbola sistēma spēj sagatavot jaunos talantus līdz Eiropas un pasaules līmenim. Lai minam piemērus – Jānis Strēlnieks, Dairis Bertāns, Mārtiņš Meiers, Žanis Peiners, Jānis Timma, Rihards Lomažs. Šie spēlētāji – Latvijas basketbola “produkti” – attīstījušies soli pa solim, rūdoties valsts čempionātā, kā arī Čempionu līga un VTB līgā, kas nodrošina izaugsmi veicinošus apstākļus.
Latvijas ekonomiskā situācija un nodokļu politika ietekmē basketbola klubu situāciju, kas patiesībā ir izdevīga jaunajiem spēlētājiem. Ir iespēja regulāri iesaistīties pieaugušo komandu treniņprocesā, kā arī izmantot medicīnas un fizioterapeitu pakalpojumus. Ir iespēja pierādīt sevi treniņos un progresēt, nopelnot minūtes laukumā Latvijas – Igaunijas līgas spēlēs. Ir iespēja pievērst Latvijas labāko klubu uzmanību..
Visbeidzot, manuprāt, būtiski jāpalielina Treneru komisijas loma. Dalībnieka statuss ir ne tikai gods – arī atbildība par konkrētu lēmuma pieņemšanu. Pašiem jāizrāda iniciatīva jaunu ideju ģenerēšanā un pats galvenais – īstenošanā. Treneru komisijas tuvākajā darba kārtībā ir izstrādāt sešus (pa 3 uzbrukumam un aizsardzības) pamatprincipus, kuri būtu vienoti visām Latvijas jaunatnes izlasēm, ieviest to apmācību no pirmajiem U14 izlases kandidātu sabraukumiem, ar tiem iepazīstinot arī LJBL trenerus. Šāda sistēma labi darbojas Spānijā un Francijā, Lietuvā un Somijā, dodot iespēju potenciāliem izlašu kandidātiem veiksmīgi apgūt basketbola pamatprincipus un iekļauties komandās.
Pēdējo 10 gadu laikā sasniegto panākumu – jaunatnes izlašu labo rezultātu un pasaules līmeņa spēlētāju izaugsmes – pamatā bija smags darbs visos basketbola saimniecības līmeņos. Šovasar piedzīvotās neveiksmes norāda uz neizmantotajām rezervēm, un tas ir signāls, kas palīdzēs kļūt stiprākiem.
Komentāri (0)