Latvijas Basketbola savienības biedru sapulcē 21. janvārī par LBS prezidentu uz četriem gadiem ievēlēts Raimonds Vējonis.
Balsojumā piedalījās visu 50 biedru pārstāvji. Raimondu Vējoni atbalstīja 34 biedru pārstāvji, Aneti Jēkabsoni-Žogotu – 14 biedri. 2 biļeteni atzīti par nederīgiem. Trešais izvirzītais pretendents Kaspars Cipruss pēc biedru sapulces dalībnieku uzrunas atsauca savu kandidatūru.
Pēc jaunievēlētā LBS prezidenta priekšlikuma LBS padomē ievēlēti (alfabēta secībā): Igors Aleksejevs, Rūdolfs Andersons, Aldis Baumanis, Uģis Bisenieks, Kaspars Cipruss, Jānis Drulle, Uldis Grāvītis, Ojārs Kehris, Arnis Ozols, Gints Pakārklis, Sandis Petrovičs, Kārlis Strēlis, Guntis Šēnhofs, Dins Ušvils, Ģirts Vēveris, Jānis Vilnītis, Valdis Voins. Saskaņā ar LBS Statūtiem, četras nepatstāvīgo locekļu vietas Padomē rezervētas četru labāko vīriešu basketbola klubu prezidentiem (pēc iepriekšējās sezonas valsts čempionāta rezultātiem), viena – Latvijas sieviešu čempionvienības prezidentam. Par Padomes sastāvu balsoja 37 biedru pārstāvji, pret – 6, atturējās 3.
LBS Padomes jaunā sastāva pirmā sēdē notiks 18. februārī.
Raimonds Vējonis dzimis 1966. gada 15. jūnijā Pleskavas apgabalā (Krievijā).
Absolvējis Madonas 1. vidusskolu, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti (maģistra grāds), papildinājis zināšanas Tamperes Tehniskās universitātes Vides un ūdens inženieru institūtā.
Strādājis par skolotāju, bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Madonas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Lielrīgas vides pārvaldes direktors.
No 1990. līdz 2015. gadam – Latvijas Zaļās partijas biedrs. Pēc ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā apturējis darbību partijā.
No 2002. līdz 2011. gadam – Latvijas Republikas vides ministrs, no 2014. līdz 2015. gadam – Latvijas Republikas aizsardzības ministrs, no 2006. līdz 2014. gadam – Saeimas deputāts, no 2015. līdz 2019. gadam – Latvijas Republikas prezidents.
Latvijas Basketbola savienība nodibināta 1923.gada 26.novembrī un laika gaitā piedzīvojusi vairākkārtējas statusa un nosaukuma maiņas. To vadījuši: Fricis Ķergalvis (1923-1925), Roberts Plūme (1925-1935), Alfrēds Ivanovskis (1935-1936), Eduards Ceplītis (1936-1937), Eduards Lapiņš (1937-1940), Edgars Ošiņš (1940-1941, 1946-1949), Osvalds Porietis (1942-1943), Eduards Andersons (1943-1944), Jānis Augusts (1944-1945), Augusts Raubens (1945-1946), Arnolds Brambergs (1949-1950), Viesturs Baldzēns (1950-1951), Ādolfs Runcis (1951-1956), Miervaldis Ramāns (1956-1971), Artūrs Punenovs (1971-1989), Uldis Grāvītis (1989-1992), Indulis Ozols (1992-1997), Ojārs Kehris (1997-2011) un Valdis Voins (2011-2020).
Komentāri (0)