Bērnu un jauniešu basketbola skolas Rīga/Jugla vadītāja Daiga Jansone savas gaitas basketbolā uzsākusi jau no 10 gadu vecuma. Lieliskie auguma parametri un izpratne pār basketbolu ļāvusi atstāt savus nospiedumus Latvijas basketbola vēsturē, uzaudzināt divas meitas un vēl virkni meiteņu, kuras pārstāvējušas Latviju valstsvienības un jaunatnes izlašu tērpos. Un tieši šodien Daiga svin apaļu dzimšanas dienu!
“Basketbols mani neinteresēja vispār. Man bija lielas dotības vieglatlētikā. Kad mamma nopirka pirmo basketbola bumbu un pieteica treniņiem, es uz tiem negāju, bet ar visu bumbu turpināju apmeklēt vieglatlētikas nodarbības. Tomēr ar trenera Augusta Raubena līdzdalību mammai izdevās mani palēnām iesaistīt basketbolā.” Daigas atmiņas par pirmo basketbola treneri TTP sporta skolā saglabājušās siltas: dzīves gudrs cilvēks, ar stāju un ar fantastisku attieksmi pret meitenēm.
“Kādu dienu mani pamanīja treneris Juris Garkalns, kurš strādāja ar TTT meistarkomandas junioru sastāvu un 15 gados iesaistīja arī mani – jaunu “gurķi”. Teju visi mani basketbola spēlētājas nopelni ir tikai pateicoties viņam. Tagad es ļoti labi saprotu, kā tas ir – ikdienā trenēties TTT sistēmā un vienlaicīgi spēlēt savā komandā Jaunatnes līgā. Visi uz tevi skatās kā uz “kruto”, gaida, kad tu metīsi un darīsi kaut ko īpašu. Jau kopš U16 vecuma esmu spēlējusi visās jaunatnes izlasēs. Nesaprotu, par ko mani paņēma. Nekad neesmu metusi daudz punktus, taču lietderības koeficients allaž bijis labākais. Es metu maz, bet precīzi, vienmēr labi strādāju aizsardzībā un izcīnīju bumbas.” Smagais darbs ļāvis Daigai pievienoties “TTT” komandai arī vasaras nometnēs, trenējoties kopā ar Uļjanu Semjonovu, Ilzi Brumermani un Loretu Saušu.
Trenere atceras arī kādu amizantu notikumu, kas maksājis dalību U18 izlasē. “Treniņnometnes laikā treneris atļāva braukt uz Rīgu, taču nākamajā dienā vajadzēja būt atpakaļ. Četras meitenes un četri puiši izlēmām mainīt maršrutu un doties atpūsties uz Bausku. Neko traku jau nedarījām, tikai labi pavadījām laiku – peldējāmies “pa pliko” un atpūtāmies. Bet izrādījās, ka Anetes Jēkabsones-Žogotas ome bija mūs redzējusi Bauskā. Tas tika izstāstīts trenerim. Otrā rītā, ierodoties nometnē, mums paziņoja, ka jākrāmē somas – tikām atskaitīti no izlases un diskvalificēti uz pusgadu par mācību pārējiem. Biju dikti aizvainota, jo patiešām neko sliktu nedarījām – tikai labi pavadījām laiku. Bet treneri pat neaizdomājās, cik daudz vairāk mēs emocionāli bijām ieguvuši ar šo brīvo nakti, nekā aizbraucot pie mammas un vakaru pavadot, sēžot dīvānā. Tāpēc savām audzēknēm allaž esmu teikusi: “Ja gribat naktī iet peldēties, ejam, bet kopā ar mani!”
“Astoņpadsmit gadu vecumā avīzēs rakstīja – “Daiga Šepko sāk klauvēt pie TTT meistarkomandas durvīm!” Bet tad nāca, iespējams, viens no maniem dzīves skaistākajiem un liktenīgākajiem pagriezieniem – sporta skolas izlaidums, kas tika organizēts kopā ar VEF basketbola skolu. Tur iepazinos ar savu nākamo vīru Ziedoni Jansonu. Lielā mīlestība. Pēc gada pieteicās pirmais bērniņš – Liene. Aprecējāmies un mana profesionālās sportistes karjera bija teju noslēgusies. Paliekot stāvoklī, es izputināju visas mammas cerības un sapņus par manu nākotni. Neilgi pēc tam mammai atklāja asins vēzi. Viņa aizgāja aizsaulē martā, mūsu meitiņa piedzima maijā, un viņai devām mammas vārdu. Ja nebūtu piedzimusi Liene, nezinu kā mans ceļš būtu iegrozījies,” stāsta Daiga.
“Kad Lienei bija 4 mēneši, treneris Raimonds Karnītis un Juris Garkalns aicināja trenēties TTT. Aizgāju uz pirmo treniņu un ģērbtuvē klausījos meiteņu sarunas par ballītēm, diskotēkām un puišiem. Kā māte un sieva jutos jau pieaugusi, un sapratu, ka mani vairs nesaista šī vide. Pateicu trenerim, ka vairs nenākšu. Mani mēģināja pierunāt, solīja maksāt algu, bet es sapratu, ka profesionālais sports vairs nav domāts man.”
Amatieres līmenī Daiga uzspēlējusi trenera Aivara Vīnberga vadītajā “Lokomotīves” komandā, kas piedalījās arī PSRS dzelzceļa resora komandu sacensībās “Tiku uzaicināta uz mēnesi garu PSRS dzelzceļnieču izlases treniņnometni Krasnojarskā. Pēc tās zvanīja treneris Vīnbergs – kopā ar Daci Gulbi esmu iekļauta PSRS “Lokomotīves” izlases sastāvā un pulksten sešos no rīta jābūt lidostā, lai dotos uz pasaules čempionātu Ķīnā. Sēdēju mājās un skatījos uz savām mazajām meitām, līdz manī atkal virsroku guva sieva un māte. Aizsūtīju trenerim Aivaram atvainošanās zīmīti ar atteikumu. Nekad dzīvē šo lēmumu neesmu nožēlojusi, jo apzinājos, ka PSRS izlase nebija mans aicinājums.”
Trenere atminās, ka pēc tam 17 gadus nevienā komandā nebija spēlējusi, jo nebija sajūtas, ka ir atrasti īstie cilvēki un vide. Līdz…
“Aizbraucu līdzi Ziedonim uz Eiropas veterānu čempionātu. Pienāca Loreta Sauša un jautāja, vai nevaru izpalīdzēt: sieviešu komandā vairākām spēlētājām ir traumas, bet atlikusi vien finālspēle pret Lietuvu. Ar organizatoriem viss esot sarunāts. Aizņēmos vīriešu botas, skrēju uz “Primark” veikalu pirkt sporta veļu, lai varētu uzvilkt formu. Tās bija neaprakstāmas sajūtas, kad izgāju laukumā iesildīties – zosāda pa visu ķermeni! Izcīnījām čempionu titulu un es tiku atzīta par vērtīgāko spēlētāju. Brīdī, kad pasniedza medaļas, es sapratu – ar šīm meitenēm es gribu būt kopā! Lieliska sajūta, ka vari labi izskatīties un labi spēlēt, dot pienesumu komandai un būt kopā ar īstajiem cilvēkiem! Teikšu godīgi – pēc 17 gadu pauzes veterānu sportā es patiešām atpūšos. Braucu pa visu pasauli uz dažādiem turnīriem. Tā man ir atpūta un bauda, tas ir mans atvaļinājums, kur varu ēst, ko gribu, skatīties un atpūsties, kā gribu.” Daiga ir pārliecināta, ka visas šīs emocijas ir tikai, pateicoties basketbolam.
Pēc Anda Spundes piedāvājuma pirmos treneres gadus Daiga Jansone aizvadījusi TTP sporta skolā.
Dažus gadus vēlāk sporta skolas un Daigas ceļi šķīrušies: “Kad manas 1975. gadā dzimušās audzēknes paaugās, viņām lika parakstīt četru gadu neapmaksātu līgumu par to, ka pēc sporta skolas beigšanas viņas spēlēs TTT komandā. Es neļāvu. Man pateica, ka tādā veidā es nododu TTP sporta skolas intereses un palūdza aiziet no komandas. Kļuvu par basketbola treneri jaundibinātai sieviešu komandas Ādažos, kur vīriešu komandā spēlēja arī Ziedonis. Līdzi atnāca arī manas audzēknes. Ādažos bija jauna zāle, visa komanda tika apģērbta. Vēlāk panācām vienošanos, ka ar meitenēm trenējamies Ādažos, bet spēlējam zem TTP vārda.”
Kad Ādažu sporta skola pajuka, Daigai piedāvāja darbu “Rīdzenē” un 5. sporta skolā (tagad – Juglas sporta skola). “Juglā nonācu, pateicoties direktoram Normundam Puķem. Braucot mājās, iebraucu parunāties ar sporta skolas direktoru. Kad iegāju skolā pie dežurantes, viņa piecēlās, aizslēdza skolas durvis, iedeva man papīru un zīmogu un teica: “Man direktors teica tā: kad atnāks meitene Daiga, neizlaid viņu ārā, kamēr netiks uzrakstīts pieteikums darbā.” Tas mani tā “paņēma”! Sapratu, ka, Juglā būšu viena. Un, svarīgākais, manām Ādažu meitenēm Juglas sporta skola būs tuvāk nekā “Rīdzene”.
“Reiz kādā žurnālā bija virsraksts: “Mātes nepiepildītie sapņi meitas izpildījumā.” Patiešām, Liene piepildīja visus manus sapņus! Taču man ir arī liels gandarījums, ka ar esmu izaudzinājusi vairākas meitenes – treneres. Mans “produkts” ir Kristīne Žeimute, Līga Jansone un Liene Jansone, kurām esmu veltījusi sevi un savu darbu. Man tas ir ļoti liels piepildījums. Man dzīvē ir bijis viss – jaunatnes izlasēs esmu bijusi asistente galvenajiem treneriem Aināram Čukstem, Mārtiņam Zībartam, Ziedonim Jansonam, esmu bijusi galvenā trenere U14, U16, U18 un U20 meitenēm. Pēc pēdējās izlases es pateicu – man pietiek, šis cikls ir pagājis. Tie bija mani bērni, ar kuriem es strādāju.”
Patlaban Daiga Jansone netrenē nevienu komandu un jaunas grupas neplāno ņemt. Trenere ir pārliecināta, ka ik pēc desmit gadiem, mainoties bērniem, jāmainās arī treneriem – gan mentāli, gan saskarsmē. “Uzskatu, ka ir jāiegulda sevis izglītošanā. Visu šo gadu laikā esmu jau trīs reizes mainījusies – no treneres Jansones, uz treneri Daigu, vēlāk uz vienkārši Daigu. Vai es vēlos mainīties ceturto reizi? Šaubos. Šobrīd esmu BJBS “Rīga/Jugla” vadītāja. Palīdzu treneriem, ja kādam tas ir nepieciešams.”
Liene Jansone, BJBS “Rīga/Jugla” trenere, ilggadēja Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības spēlētāja:
“Mamma, omīte, trenere, vadītāja, direktore – vienā vārdā Daiga, cilvēks ar lielām prasībām, disciplīnu un stāju! 1981. gadā dzimušo meiteņu komandu viņa veda pretī Čempionu titulam gadu pēc gada, un parādīja mums, ka ar pareizu attieksmi un smagu darbu var uzveikt jebkuru komandu. Kurš ir izgājis cauri Daigas skolai, pārējais liekas nieks un var stāties pretī jebkurām grūtībām! Daudz laimes dzimšanas dienā, mammu!”
Anete Čunda, Juglas sporta skolas absolvente, U16, U18, U20 jauniešu izlases spēlētāja:
“Manos basketbola gados Daiga ir bijusi kā otrā mamma, ļoti stingra, prasīga, bet tai pat laikā spējusi uzklausīt un vienmēr palīdzējusi, kad vien bija nepieciešams. Uzskatu, ka disciplīna, ko Daiga ir ieaudzinājusi, man ir palīdzējusi tālākajās dzīves gaitās! Par to vienmēr būšu pateicīga! Daudz laimes dzimšanas dienā, trener!
Elizabete Zālīte, BJBS “Rīga/Jugla” audzēkne:
“Trenere Daiga man ir iemācījusi komandas darbu un ieaudzinājusi raksturu. Devusi neskaitāmus padomus gan basketbolā, gan dzīvē kopumā. Man Daiga vienmēr asociējās ar nopietnu treneri, taču viņa ir parādījusi arī to, ka joki viņai nav sveši. Novēlu trenerei Daigai daudz laimes!”
Anete Padilla (ex. Kiršteine), BJBS “Rīga/Jugla” absolvente, U16, U20 jauniešu izlases spēlētāja:
“Bija labi būt treneres Daigas Jansones, nevis pretinieku komandā! Daiga ir cilvēks, kurš darīs visu, lai panāktu rezultātus un visiem dos iespēju pierādīt sevi. Gatava palīdzēt arī ārpus basketbola laukuma. Viņa pozitīvi ietekmējusi daudzus jauniešus un izmainījusi viņu dzīves uz visiem laikiem. Viņa ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kādēļ esmu tur, kur es esmu, un es esmu tāda, kāda esmu. Daiga Jansone ir labākā trenere un līdere nevis tikai, kad viņa to vēlas, bet viņa to dara katru dienu. Esmu laimīga un pateicīga, ka varēju būt viņas audzēkne, un palīdzēt sasniegt augstus rezultātus 11 gadus pēc kārtas! Daudz laimes, trenerīt!”
Attēlā: 2. rindā pirmā no labās - Daiga Jansone, vidū - Liene Jansone, pirmā no kreisās - Līga Jansone
Komentāri (0)