Augusta pēdējās dienās Pekinā notika Starptautiskās Basketbola federācijas 21. kongress, kurā piedalījās 156 valstu delegāti. Par starptautiskās basketbola sabiedrības aktuālajiem izaicinājumiem un svarīgākajiem lēmumiem – uz basket.lv jautājumiem atbild Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdi Voinu.
Skaļākie lēmumi – Mali pārstāvja Hamane Nianga ievēlēšana par FIBA prezidentu, kā arī jaunās FIBA valdes ievēlēšana uz laika posmu no 2019. līdz 2023. gadam. Kāda bija procedūra un kādi jaunumi sagaidāmi FIBA politikā?
FIBA statūtos ir noteikts, ka prezidenta amatu rotācijas kārtībā ieņem dažādu FIBA zonu pārstāvji. Pēc Eiropas deleģētā francūža Aivena Mainīni (prezidents no 2010. līdz 2014. gadam) un Amerikas pārstāvja argentīnieša Horasio Muratores (2014-2019) kārta bija Āfrikas zonai. FIBA prezidentam lielākoties ir reprezentatīvas funkcijas, tāpēc priekšvēlēšanu cīņām un ideju sadursmēm nebūtu loģikas. Savukārt pretendentus uz vietām FIBA valdē izvirzīja zonu valdes. Kandidātu bija tieši tik, cik vietu un lēmums tika pieņemts, pajautājot, vai kādam ir iebildumi pret nominācijas komisijas ieteikumu. Tādu nebija.
Ja būtu?
FIBA lielo kongresu plenārsēdēs principiālas diskusijas nav piedzīvotas. Svarīgākie jautājumi tiek izspriesti FIBA komisijās un administrācijā.
Kādas ir nacionālo federāciju iespējas ietekmēt FIBA politiku un konkrētus lēmumus?
Tas notiek ikdienas komunikācijā, darbojoties FIBA struktūrās. Svarīgi ir personiskie kontakti.
Iepriekšējā posmā (2014-2019) Ojārs Kehris darbojās FIBA finanšu komisijā un Gunta Baško – tehniskajā komisijā. Kāda būs Latvijas pārstāvniecība nākamajos četros gados?
Komisiju sastāvs tiks nosaukts FIBA jaunās valdes pirmajā sēdē 14. septembrī. Atkārtoti esam virzījuši Guntu Baško un Ojāru Kehri, bet sacensību komisijai tagad pieteikts LBS ģenerālsekretārs Edgars Šneps. Ceram, ka lēmums būs pozitīvs. No ikdienas darbu viedokļa ir izveidojusies ļoti laba komunikācija ar jauno FIBA ģenerālsekretāru Andreasu Zagkli, kurš jūnijā bija vizītē Rīgā. FIBA vadība augstu vērtē gan mūsu veikumu organizējot Eiropas čempionātus, gan sportiskos sasniegumus. Tas palīdz veiksmīgi risināt operatīvos jautājumus, piemēram, situācijā, kad pietrūka naudas Eiropas sieviešu čempionāta sarīkošanai.
Vienā ziņā gan nepalīdzēja – nesakārtotu FIBA un Eirolīgas attiecību dēļ pamatīgi cieta Latvijas vīriešu valstsvienība. Problēma ar labāko spēlētāju iesaistīšanu valstsvienībā bija aktuāla arī citām valstīm. Vai par to runāja kongresā?
Oficiālajā ziņojumā FIBA ģenerālsekretārs runāja par to, ka kvalifikācijas spēles piesaistījušas lielu skatītāju auditoriju un pēdējā spēļu “logā” piedalījās vairāk Eirolīgas spēlētāju, nekā iepriekš. Sacensību sistēmā tuvākajā laikā nekādu izmaiņu nebūs. Kaut gan daudzu elites spēlētāju atteikšanās spēlēt Pasaules kausa izcīņā ir signāls, ka viss nav tik labi, kā bija iecerēts. Pirms desmit gadiem izstrādājot jauno kalendāru, Pasaules kauss tika pabīdīts gadu uz priekšu, lai iznāktu no futbola Pasaules kausa ēnas. Bet izskatās, ka tagad Pasaules kausa prestižu negatīvi ietekmē olimpiskā turnīra tuvums.
Ja praksē pierādīsies, ka FIBA savulaik izstrādātā un daudzu gadu garumā izstrādātā stratēģija nav bijusi pareiza – kādas ir nacionālo federāciju iespēja to koriģēt?
Federāciju tiešā ietekme ir ierobežota. Stratēģiju vislabāk var ietekmēt, darbojoties FIBA komisijās. Arī lēmums, kas mūs skāra sāpīgi – par FIBA reitinga izmantošanu, nosakot olimpiskā kvalifikācijas turnīra dalībniekus – tika izstrādāts FIBA sacensību komisijā. FIBA Eiropas valde iepriekš bija lēmusi citādi, bet sacensību komisijā eiropieši ir mazākumā.
Basketbola un olimpiskā spēļu kontekstā tikko presē izskanēja versija, ka 2028. gadā olimpisko spēļu programmā varētu palikt tikai 3x3 basketbols. Vai šādām baumām ir kāds pamats?
Ne oficiālā līmenī, ne kongresa kuluāros tāda ideja netika apspriesta. Toties skanēja gandarījums par to, ka olimpiskajā programmā Tokijas spēlēs būsim pārstāvētu ar divām disciplīnām. 3x3 basketbola attīstība iepriekš bija pasludināta kā viena no FIBA darbības prioritātēm, un šai ziņā nospraustais mērķis ir sasniegts.
Kas būs FIBA uzmanības centrā līdz 2023. gadam?
Oficiāli izvirzītas trīs prioritātes – nacionālo federāciju jaudas palielināšana, sievietes pozicionējums basketbolā un FIBA ģimenes izaugsme. Uzmanības centrā būs jaunatnes basketbola attīstība, 3x3 sistēmas attīstība, FIBA sacensību kvalitāte, starptautisko klubu sacensību attīstība un ilgtspējīga finansiālā izaugsme.
Kā tas praktiski atsauksies uz LBS darbu?
Visos FIBA akcentētajos virzienos Latvijas basketbola sabiedrība bijusi aktīva , negaidot FIBA nostādnes. Piemēram, sieviešu valstsvienība tradicionāli bijusi ne tikai sporta komanda – arī sociāli atbildīgs kolektīvs, kas iestājas par visām sievietēm svarīgām vērtībām. Par mūsu sasniegumiem jaunatnes basketbolā dzirdējām daudz labas atsauksmes, lai arī konkrēti šī sezona puišiem nav bijusi ļoti veiksmīga. Pasaulē Ir novērtēti 3x3 izlašu panākumi un Kārļa Lasmaņa pirmā vieta pasaules reitingā. Bet – visos virzienos varam strādāt labāk. Ņemot vērā mūsu ierobežotos resursus, mums jābūt īpaši aktīviem, izveicīgiem un konstruktīviem.
Komentāri (0)