23. un 24. oktobrī tika atklāta ’’Baltais kauss’’ jaunā 2019./2020. gada sezona. Pirmajā posmā piedalījās 130 komandas no visas Latvijas. Basketbola spēles notika Rēzeknē, Gulbenē, Valmierā, Madonā, Siguldā, Ogrē, Ikšķilē, Mārupē, Jaunpilī, Saldū, Bauskā un Rīgā (Imantas vidusskolā, Iļģuciema vidusskolā un Juglas sporta skolā). Mārupē klāt bija arī LJBl korespondents Roberts Aseriņš.
“Baltais kauss’’ pirmā posma pirmajā dienā bija redzams, ka daudzi mazie basketbolisti tikai nesen sākuši iepazīt basketbolu. Protams, daži bērni bija meistarīgāki par citiem. Varēja arī novērot, ka bērni spēlējot vēl pārāk nopietni nedomā par uzvaru – viņi labprātāk spēlējas un jokojas savā starpā. Tas arī ir labi, jo tam jau “Baltais kauss” ir domāts – lai bērni jautrā veidā iepazītu basketbolu.
Turpretī otrajā dienā laukumā kāpa pieredzējušāki basketbolisti, kuri “Baltais kauss” turnīrā debitēja jau pērnajā sezonā. Tāpēc spēles ritēja nedaudz citādā noskaņā, un bērni bija nedaudz nopietnāki un arī mērķtiecīgāki. Šīs spēles beidzās ar ļoti mazu punktu starpību un laukumā risinājās nopietnas cīņas par uzvaru.
Intervijas ar spēlētājiem, treneriem un vecākiem notika Mārupē. Tās bija divas piesātinātas dienas cilvēkiem, kurus kopā savedis basketbols un ‘’Baltais kauss”.
Pirmajā dienā ar spēlētājiem pārrunājām dažādus jautājumus: vai pašiem spēlētājiem patīk sava komanda, vai basketbols palīdzējis tikt pie jauniem draugiem, cik ilgi jaunie basketbolisti jau spēlē, vai basketbols dzīvi ir padarījis interesantāku, kādas ir spēlētāja attiecības ar treneri, kā patīk “Baltais kauss”, ko bērni dara brīvajā laikā, ārpus basketbola.
Markuss no Mārupes sporta centra: “Man patīk komanda, jo mēs varam savā starpā izklaidēties, mēs iemācāmies ko jaunu un treneri vada interesantus treniņus. Noteikti esmu ieguvis daudz jaunus draugus. Ar basketbolu nodarbojos tikai pusgadu. Basketbols man ir devis vēlmi sportot un būt aktīvam. Mēs ar treneri esam draugi. Brīvo laiku es pavadu ar draugiem, mācos un atpūšos. Man patīk “Baltais kauss”, jo tā ir iespēja spēlēt ar citām komandām.”
Otrajā “Baltai kauss” dienā puiši atbildēja uz citiem jautājumiem: kā basketbolists iejuties komandā, vai basketbols palīdzējis iegūti jaunus draugus, vai basketbols dzīvi padarījis interesantāku, kādi ir komandas lielākie sasniegumi, kāda būtu mazā basketbolista reakcija, ja pa durvīm ienāktu Dāvis Bertāns un kā garšo “Baltais kauss” piedāvātie saldumi.
BK “’Ķeizars” spēlētājs Bruno: “Komandā esmu iejuties labi un esmu ieguvis daudz jaunus draugus. Ar basketbolu nodarbojos jau divus gadus. Basketbols manu dzīvi ir padarījis jautrāku, citi sporta veidi man pārāk neiet pie sirds, bet basketbols dod prieku. Ja pa durvīm ienāktu Dāvis, es būtu ļoti priecīgs un noteikti palūgtu autogrāfu un selfiju. Saldumi ir tik gardi, ka es tos apēdu pats, jā, nemaz nedalos.” J
Tāpat uzdevām jautājumus arī vecākiem: vai ģimenei jau iepriekš ir bijusi saistība ar basketbolu, kāpēc bērns par savu sporta veidu izvēlējies tieši basketbolu, vai vecāki atbalsta šo izvēli, vai basketbolists pirms tam ir nodarbojies ar citiem sporta veidiem, cik bieži vecāki plāno būt klāt bērna spēlēs un kādas ir vecāku domas par “Baltais kausu”?
BS Rīga spēlētāja Emīla tētis: “Mūsu ģimenei iepriekš nav bijusi saistība ar basketbolu. Agrāk Emīls nodarbojās arī ar citiem sporta veidiem, bet draugu iespaidā izvēle krita par labu basketbolam un es noteikti atbalstu sava bērna lēmumu. Emīla spēles cenšos apmeklēt vienmēr, kad vien ir brīvs laiks. “Baltais kausu” vērtēju pozitīvi un domāju, ka tā ir vēl viena iespēja uzspēlēt basīti ar pretiniekiem draudzīgā gaisotnē.”
Notika arī sarunas ar komandu treneriem, kuriem vaicājām sekojošos jautājumus: kad un kāpēc nolēmāt pieteikt komandu “Baltais kausā”, kādi ir komandas mērķi tuvākajā gadā, vai komanda ir saliedēta, kad pats treneris saprata, ka grib kļūt par basketbola treneri, vai bērni dalīsies ar “Baltais kausā” iegūtajiem gardumiem.
Jūrmalas treneris Mārtiņš: “Puišiem ir pienācis laiks spēlēt, tāpēc nolēmām pieteikties. Tuvākā gada laikā mūsu mērķi ir izcīnīt uzvaru “Baltais kausā”. Uzskatu, ka manis trenētā komanda ir saliedēta. Ka būšu tieši basketbola treneris, sapratu pirms 15 gadiem, kad mācījos Sporta akadēmijā. Treneris nekad nebūs pilnībā apmierināts ar savu komandu, jo vienmēr var spēlēt labāk, un vienmēr ir lietas, kuras uzlabot. Domāju, ka bērni noteikti dalīsies ar mani savos saldumos, bet nezinu gan vai es tos pieņemšu, jo man tomēr savā vecumā jādomā par savu figūru.”J
Pēc šī “Baltais kauss” posma var droši secināt to, ka treniņi atmaksājas! Bērni ik gadu pilnveido savas prasmes, kļūstot aizvien labāki basketbolisti, kas spēli izjūt ar sirdi. Tāpēc turpinām trenēties, kā arī labi pavadīt laiku, un tiekamies jau nākamajā “Baltais kauss” posmā!
Roberts Aseriņš
Komentāri (0)