Latvijas Jaunatnes basketbola līgas 26. sezonai punkts oficiāli tiks pielikts otrdien, 19.jūnijā, LJBL delegācijas tradicionālajā vizītē Saeimā, kur sveiks sezonas labākos spēlētājus, trenerus un tiesnešus, Valdemāra Baumaņa kausa ieguvējus, Rīgas Biznesa skolas stipendijas ieguvēju, kā arī tos jaunos basketbolistus, kuri treniņus un spēles pratuši savienot ar labām sekmēm mācībās.
Sezonas sportiskie rezultāti redzami turnīru tabulās, vērojumi un secinājumi tiek apkopoti, lai 2018./2019. gada sezonas izdotos vēl interesantāka un labāka.
“Jaunatnes līgai redzu divus galvenos uzdevumus – kvalitatīvi organizēt sacensības un veidot vidi, kas sekmē spēlētāju, treneru un tiesnešu progresu,” saka Kaspars Cipruss – bijušais LJBL dalībnieks un V. Baumaņa kausa ieguvējs 2000. gadā, ilggadējs valstsvienības basketbolists, bet kopš novembra LJBL direktors.
Jaunatnes līgā esi spēlējis pirms 18 gadiem. Kāda bija pirmā sezona atgriežoties nu jau citā statusā?
Interesanta. Bija daudz situācijas, kad mani priekšstati par to, kā vajadzētu rīkoties, sadūrās ar dzīves realitāti, kas koriģēja domas vai rīcību. Piemēram, būtu lieliski, ja sporta skolu komandās viss būtu kā lielajos klubos – katrai komandai divi treneri, fiziskās sagatavotības speciālists, menedžeris. Bet praksē vienam trenerim jātiek galā ar visiem pienākumiem, turklāt vienlaikus vairākās komandās. Skaidrs, ka nav viegli daudzus virzienus aptvert vienlīdz kvalitatīvi, un tas jāņem vērā savstarpējā komunikācijā. Taču nedrīkst arī visu palaist pašplūsmā, lai nesāktos anarhija. Cenšos meklēt līdzsvaru starp prasīgumu un elastīgu pieeju.
Problemātiskie jautājumi?
Izmaiņas kalendārā. Sezonas sākumā tiek apstiprināts viens variants, bet korekcijas ievieš dažādi apstākļi – slimības, zāļu aizņemtība, problēmas ar transportu. Neesam profesionāla līga, kur kalendārs ir svēts, tomēr reizēm spēles tiek pārceltas bez pamatota iemesla. Un ja vēl iesaistītās komandas nevar vienoties vai neņem vērā citu komandu intereses… Nākamās sezonas nolikuma projektā centāmies noteikumus definēt stingrāk, neizslēdzot arī soda sankcijas par patvaļīgām un neattaisnotām korekcijām.
Uzvedība – treneru, spēlētāju, arī līdzjutēju. Cīņas karstumā bieži tiek aizmirsts, ka arī lielākā daļa tiesnešu ir bērni, kuri vēl tikai mācās tiesāt. Jaunajiem tiesnešiem ir sava attīstības programma. Skaidrs, ka ir kļūdas (kļūdās pat Eirolīgas tiesneši! un tās nevienam nepatīk. Bet jauniešu turnīrā notiekošo vērtēt tikpat asi, kā profesionālā sporta norises – tas nav pareizi. Uz šo aspektu vēršu uzmanību ikdienas komunikācijā, par to runājam Jaunatnes komisijā un semināros. Arī nolikumā uzsvērta treneru atbildība gan par komandas, gan tās atbalstītāju uzvedību. Trenerim ne tikai jāiemāca basketbola tehnika un taktika – jābūt arī audzinātājam. Un jāpatur prātā, ka jaunatnes sacensībās izcīnītās uzvaras nav vienīgais darba kvalitātes kritērijs. Pieaugušajiem jābūt paraugam – gan treneriem, gan vecākiem, kuru līdzjušanas azarts mēdz iet pāri pieklājības rāmjiem.
Jauno talantu pārejas starp sporta skolām. Likumdošana ierobežo iespējas ietekmēt šo procesu, jo pašvaldību sporta skolas nav privātie klubi, kuri var slēgt saistošus līgumus ar audzēkņiem un viņu vecākiem. Taču pāriet var civilizēti, visām iesaistītajām pusēm sarunājoties un ievērojot LBS noteikumu garu, un to var izdarīt aizmuguriski, radot negatīvas emocijas. Skaidrs, ka pienāk brīdis, kad talantīgākajiem spēlētājiem ir mērķtiecīgi trenēties vienkopus, lai veicinātu progresu, bet ir taču iespēja spēlēs pārstāvēt savu sporta skolu.
Ar mūsdienu komunikācijas iespējām katra neizdarība tūlīt nokļūst publiskajā telpā. Arī vecāku signāli par pārslogoto spēļu grafiku, sliktiem apstākļiem sporta zālēs, tiesnešu pāridarījumiem …
Par signāliem – paldies, jo informācija vienmēr noder, lai fiksētu kļūdas un tās labotu. Vienmēr esmu pieejams sarunām, kas, kā rāda pieredze, ir efektīvāks komunicēšanas veids par saraksti sociālajos tīklos.
Tiesa, bieži izrādās, ka emociju karstumā reakcija bijusi pārāk sakāpināta vai arī vainīgie meklēti nepareizā vietā. Piemēram, par statistikas precizitāti, tai skaitā spēlētāju pieteikumos norādītajiem datiem un fotogrāfijām atbild pašas sporta skolas. Tāpat, kā par spēļu grafiku un spēlētāju slodzi. Ne jau LJBL spiež pieteikt spēlētāju vairākās vecuma grupās. Tieši otrādi, esam mēģinājuši ierobežot šo praksei, taču sadūrušies ar sporta skolu iebildumiem. Principā jau pareizi – kurš gan labāk par treneri var zināt, kad konkrētajam spēlētājam nepieciešama lielāka slodze un kad vajadzīga atelpa. Cita lieta, ka praksē vēlme uzvarēt katrā spēlē mēdz ņemt virsroku pār spēlētāja ilgtermiņa attīstības interesēm. Un te nu svarīgs faktors ir vecāki – viņu vēlme un prasme sadarboties ar treneriem bērna interesēs.
Trenerim algu maksā sporta skolas vai klubi. Kādas ir LJBL iespējas ietekmēt treneru darbu?
Divus gadus LJBL apbalvojusi trenerus, kuri sagatavojuši jaunatnes izlases kandidātus. Sezonā labākos rezultātus sasniegušie treneri saņem atzinības rakstus. Būtisks stimuls ir iespēja strādāt jaunatnes izlasēs.
Maz? Neapmierinātie būs vienmēr, bet, manuprāt, izaugsmes iespējas iezīmējas skaidri – konsekventi strādājot un, galvenais, mācoties un attīstoties, enerģiskākajiem noteikti ir iespēja pakāpties nākamajā līmenī. Tikai jāprot saskatīt iespējas un tās izmantot. Arī paškritiski novērtēt savu rīcību un labot kļūdas. Nebaidīties no jauniem izaicinājumiem, nevis gaidīt, ka kāds pienesīs klāt iespējas sporta skolas zālē.
Domājot par treneru kvalifikācijas celšanu, viens no LJBL uzdevumiem ir semināru rīkošana. Šosezon četri notikuši Rīgā, viens – Rēzeknē. Piedevām visi treneri aicināti apmeklēt izlašu treniņus. Atkārtošu – iespējas ir, tikai cik daudz treneri ir gatavi tās izmantot.
Vai LJBL turpinās attīstīt savus projektus – “Baltais kauss”, NBA Junioru līgu, Talantu nedēļu?
Noteikti.
“Baltais kauss” turnīros U10 un U11 grupās, ņemot vērā pieredzi, iespējams, koriģēsim finālposma norises kārtību. Taču vēlreiz gribu aicināt vecākus ar izpratni izturēties pret ne tikai pret savu bērnu – arī jauno tiesnešu – kļūdām. Šajā turnīrā tiek sperti pirmie soļi basketbolā, un emocijas ir svarīgākas par punktiem un uzvarām.
NBA Junioru līga paver labas iespējas mazajām lauku skolām un iesaista basketbolā jaunus bērnus.
Talantu nedēļai vairāk ir izklaides saturs. Iespējams, nepieciešamas svaigas idejas, kuras gaidām kā no dalībniekiem, tā arī Jaunatnes komisijas.
Par Latvijas jaunatnes basketbola sistēmas sportisko aspektu dzird dažādus viedokļus. Tai skaitā jaunatnes izlašu, arī lielo klubu treneri nav apmierināti ar jauniešu profesionālās sagatavotības līmeni, uzsverot, ka šai ziņā atpaliekam ne tikai no basketbola lielvalstīm. Piekrīti?
Manuprāt, līdz 15 gadu vecumam LJBL sistēma darbojas produktīvi. Ir gan masveidība, gan iespējas nodarboties ar basketbolu dažādās Latvijas vietās. Taču no 15-16 gadiem nepieciešama specializācija. Pašiem talantīgākajiem jāsāk trenēties profesionālā režīmā, absolūti lielākajai daļai jābūt iespējām turpināt spēlēt prieka pēc. Mēs neprotam laikus nošķirt šīs divas plūsmas. Labi, ka jau septiņus gadus U16 meiteņu izlasei tiek nodrošināta iespēja spēlēt sieviešu līgā, bet U16 puišu izlases treneris Mārtiņš Gulbis sezonas laikā regulāri rīko treniņus izlases kandidātiem. Taču ar to nepietiek. LJBL vecākajās grupās ir daudz komandu un daudz spēlētāju, kaut gan jau skaidrs, ka tikai dažiem no šie jauniešiem ir perspektīvas lielajā basketbolā, bet citiem, turpinot veltīt ļoti daudz laika basketbolam, draud pamošanās pie sasistas siles.
Sportisko un sociālo funkciju LJBL cenšas sabalansēt, piemēram, liedzot nesekmīgajiem spēlēt finālturnīros. Cik šī prakse, tavuprāt, ir iedarbīga?
Šis noteikums disciplinē. Gadījumi, kad tam bijis konkrēts pozitīvs efekts, bijuši gana daudz un kārtība paliks spēkā. Taču neloloju ilūzijas, ka LJBL noteikumi atrisinās visas problēmas. Uz mācībām jāskatās plašāk un nopietnāk – visupirms ģimenē. Ir pietiekami daudz veiksmes stāstu, kā basketbols palīdzējis tikt pie labas izglītības gan ASV, gan arī tepat Latvijā. Piedāvājums ir plašs, bet jābūt gataviem to izmantot – nokārtot nepieciešamos testus, spēt iejusties svešā vidē. Ne visi būs gatavi pēc studijām kļūt par profesionāliem basketbolistiem, bet izglītība pavērs iespējas citās dzīves jomās.
Pats esi bijis profesionāls basketbolists. Kā personīgā pieredze ietekmē lēmumus un rīcību, strādājot jaunatnes basketbola vidē?
Spēlētājs profesionālās karjeras laikā pierod, ka viņa vietā visas sadzīves problēmas atrisina menedžeris un aģents. Kad karjera beidzas, par visu jāsāk domāt pašam un tas brīdis nav viegls. Īpaši ja nav nedz izglītības, nedz kādu darba iemaņu. Tāpēc svarīgi jau laikus iemācīt jaunietim, ka dzīve neaprobežojas tikai ar basketbola laukumu.
Savas karjeras laikā esmu spēlējis daudzās valstīs un komandās, man ir plašs paziņu loks tai skaitā ASV augstskolu sporta sistēmā un šie sakari palīdzējuši to izprast. Arī palīdzēt spēlētājām atrast iespējas studēt labās augstskolās. Tādas iespējas ir gan jaunatnes izlašu līderēm – Digna Strautmane mācās un spēlē Sirakūzās, Aleksa Gulbe brauks uz Indianas universitāti – gan spēlētājām, kurām nav tik skaļu vārdu Eiropas jaunatnes basketbolā. Ar Amerikā pavērtajām iespējām ir apmierinātas Maija Gertsone un Linda Svenne.
Manuprāt, tas ir viens no svarīgiem LJBL darbības virzieniem – palīdzēt jauniešiem attīstīties un veidot karjeru ne tikai basketbolā vien. Īpaši meitenēm, kam profesionālā basketbola piedāvājums Latvijā ir un būs ierobežots.
Komentāri (0)