Piektdien, 28. maijā, Ķelnē sākas Eirolīgas finālturnīrs. Abās pusfināla spēlēs piedalīsies arī latviešu basketbolisti. Plkst.19 Maskavas CSKA (arī Jānis Strēlnieks) sāks spēli ar Stambulas “Anadolu Efes”, bet plkst.22 “Barcelona” (Rolands Šmits) dosies laukumā pret Milānas “AX Armani Exchange”. Svētdien, 30. maijā, spēle par 3. vietu sāksies plkst.18:30, finālspēle – plkst.21:30. Devīto reizi finālturnīra spēles tiesās Oļegs Latiševs.
Jānis Strēlnieks ir Latvijas rekordists Eirolīgā aizvadīto sezonu (7), spēļu (155), gūto punktu (1269; vidēji spēlē 8,2) un izdarīto rezultatīvo piespēļu skaita (376; vidēji 2,4) ziņā. Pārstāvējis Kijevas “Budiveļņik” (2014), “Brose Bamberg” (2016-2017), Pirejas “Olympiacos” (2018-2019), CSKA (2020-2021). Šogad piedalījies 24 spēlēs, vidēji katrā laukumā pavadot 14 minūtes 5 sekundes, gūstot 4,7 punktus un izdarot 1,7 rezultatīvas piespēles.
Rolandam Šmitam šī bijusi trešā – līdz šim visveiksmīgākā – sezona Eirolīgā. “Barcelona” sastāvā viņš izgāja laukumā visās 39 spēlēs, vidēji katrā nospēlējot 16 minūtes 14 sekundes, gūstot 5,7 punktus un izcīnot 3,3 atlēkušās bumbas.
Šosezon Eirolīgā savu klubu sastāvos spēlēja seši Latvijas basketbolisti, tiesa, trīs – Rihards Lomažs (“ASVEL Villeurbanne”), Dairis Bertāns un Jānis Timma (“BC Khimki”) sezonu nepabeidza. Artūrs Kurucs (“Baskonia”) kļuva par 24. Latvijas pārstāvi Eiropas prestižākajā klubu turnīrā kopš 2000. gada.
Oļegs Latiševs Eirolīgā strādā kopš 2007./2008. gada sezonas. Final 4 spēles pirmo reizi tiesāja 2010. gadā, pēc tam piedalījies arī 2012., 2013., kā arī 2015.-2019. gada turnīros, tai skaitā pēdējās trīs reizes vadījis finālmačus.
Eiropas labāko basketbola klubu turnīru vēsture aizsākās 1958. gadā, kad pēc franču laikraksta “l’Equipe” iniciatīvas sarīkotajā turnīrā piedalījās 22 komandas, un finālspēlē Padomju Savienības čempioni Rīgas ASK divās spēlēs pārspēja Sofijas “Akademik” (86:81 un 84:71).
Eiropas prestižākā klubu turnīra galveno balvu Rīgas ASK izcīnīja arī 1959. un 1960. gadā, ar trīs pēc kārtas gūtajiem panākumiem sasniedzot joprojām nepārspētu Eiropas rekordu (1989.-1991. gadā to atkārtoja toreizējās Dienvidslāvijas komanda Splitas “Jugoplastika/POP’84””. Par trīskārtējiem Eiropas kausa ieguvējiem kļuva Alvils Gulbis, Oļģerts Hehts, Leons Jankovskis, Jānis Krūmiņš, Aivars Ļeončiks, Gundars Muižnieks, Valdis Muižnieks, Maigonis Valdmanis, Ivars Vērītis un treneris Aleksandrs Gomeļskis. Ceturtajā turnīrā 1961. gadā ASK apstājās soli no trofejas, finālā divu spēļu summā piekāpjoties Maskavas CSKA (62:87 un 66:61).
Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas čempioni “Brocēni” trīs reizes spēlēja Eiropas čempionvienību kausa izcīņas kvalifikācijas kārtās, ne reizi nekvalificējoties pamatturnīram. 1996. gadā Maskavas CSKA sastāvā FIBA rīkotās Eirolīgas finālturnīrā piedalījās Gundars Vētra (3. vieta).
Komentāri (0)