1965.-1992.gads. Pirmajos 14 Eiropas junioru čempionātos dominēja Padomju Savienības basketbolistes, kuras 11 reižu izcīnīja zelta medaļas. Par trīskārtēju Eiropas junioru čempionu kļuva Uļjana Semjonova (1967., 1969., 1971.), par divkārtēju – Marianna Feodorova (1977., 1979.), pa reizei zelta medaļas izcīnīja Silvija Skulme (1969.), Gunta Kauķe (1973.) un Maija Floretaka-Konstantinova-Kubliņa (1975.).
1994.gads. Latvijas junioru izlase debijas reizē pirmās kārtas kvalifikācijas turnīrā ar bilanci 2-2 piecu komandu konkurencē ieņēma ceturto vietu, tomēr ieguva tiesības cīnīties nākamajā kārtā. Tajā piecās spēlēs tika izcīnītas divas uzvaras – ceturtā vieta bez ceļazīmes uz finālu. Pirmo starptautisko rūdījumu šajos mačos guva vēlākās valstsvienības dalībnieces Evija Āzace un Linda Eglīte.
1996.gads. Līdzekļu trūkuma dēļ Latvijas U18 izlase netika pieteikta kvalifikācijas turnīram.
1998.gads, Bursa. Pirmās kārtas kvalifikācijas turnīrs sarīkots Rīgā un galvenās treneres Maijas Kubliņas vadītā komanda pārsteidza ar Latvijas sieviešu basketam netradicionāli skatāmu – ātru, dinamisku, azartisku – basketbolu. Kvalifikācijas ciklam tika izskriets cauri vienā elpas vilcienā – Rīgā 3 uzvaras 4 spēlēs, bet nākamajā kārtā Bulgārijas pilsētā Starazagorā (tur komandu galvenā trenera statusā jau vadīja Pēteris Višņēvičs) tika uzvarēts visās piecās spēlēs, tai skaitā pār Dienvidslāvijas, Bulgārijas un Grieķijas juniorēm.
Finālturnīrā Turcijā klājās grūtāk. Grupas turnīrā tika piedzīvoti četri zaudējumi – pret Turciju 62:70, pret Čehiju 48:77, pret Krieviju 66:71, pret Itāliju 75:76 un viena uzvara (pret Dienvidslāviju 77:74) neglāba no pēdējās vietas. Neveiksmes tika piedzīvots arī cīņā par 9.-12.vietu: pret Franciju 58:89 un Bulgāriju 77:88.
Latvija: Anita Mikāle (6 spēles, vidēji 30 minūtes, 45 punkti), Anete Jēkabsone (7, 28, 53), Gunta Baško (7, 33, 146), Marita Meldere (5, 24, 11), Elīna Kalniņa (6, 11, 3), Baiba Nipere (2, 4, 1), Maija Tjarve (2, 7, 0), Ilze Zeķīte (3, 11, 5), Gunita Vīksna (2, 3, 0), Ieva Kubliņa (7, 32, 65), Dace Brumermane (7, 18, 75), Liene Jansone (7, 26, 59).
2000.gads, Cetņevo. Kvalifikācijas pirmajā kārtā 3-1, otrajā 3-2 un ceļazīme uz finālturnīru Polijā! Tajā galvenās treneres Maijas Kubliņas vadībā klājās par vienu uzvaru labāk, nekā debijas reizē – 10.vieta ar bilanci 2-5.
Latvija: Kristīne Kārkliņa (6 spēles, vidēji 18 minūtes, 11 punkti), Anete Jēkabsone (7, 36, 100), Dita Krūmberga (7, 12, 36), Antra Jahoviča (6, 16, 10), Elīna Kalniņa (6, 11, 4), Līga Bergvalde (3, 3, 2), Liene Audere (2, 12, 3), Aija Skudriņa (7, 17, 35), Ilze Zeķīte (7, 24, 22), Dace Cinīte (7, 36, 107), Ieva Kubliņa (7, 34, 73), Zane Tamane (2, 2, 0).
2002.gads. Kvalifikācijas pirmajā kārtā latvietes Aināra Čukstes vadībā izcīnīja otro vietu (3-1), bet otrajā kārtā palika piektās (1-4) – ārpus finālturnīra.
2004.gads. Kvalifikācijas pirmajā kārtā galvenā trenera Aigara Neripa vadībā tika izcīnīta otrā vieta (3-2), bet otrajā kārtā atkal piektā pozīcija (1-4) – ārpus finālturnīra.
2005.gads. Eiropas čempionātu izspēles sistēmas maiņas brīdī Latvijas U18 meiteņu komanda rangu tabulā ieņēma tikai 18.vietu, tāpēc nācās startēt B līgas turnīrā. Maijas Kubliņas vadītās komandas cerība ātri ielauzties elitē nepiepildījās. Pa vienam zaudējumam pirmajā un otrajā posmā neradīja nelabojamas sekas, bet neveiksme pusfinālā pret Baltkrieviju (43:55) latvietes atstāja bez kārotās ceļazīmes uz A līgu. Bilance 5-3 un 3.vieta – 19.pozīcija Eiropas kopējā ieskaitē. Rezultatīvākā bija Aija Putniņa (vidēji spēlē 11,3 punkti).
2006.gads. B līgas turnīram bija lielisks sākums – piecas uzvaras no vietas, taču skumjas beigas. Trīs zaudējumi Maijas Kubliņas vadīto komandu atmeta uz 4.vietu B līgā (20.pozīcija). Rezultatīvākā – vēlreiz Aija Putniņa, kura vidēji spēlē guva 16,9 punktus.
2007.gads. Septiņās spēlēs tikai četras uzvaras, no trim zaudējumiem divi tika piedzīvoti pret Igaunijas komandu. Bet vissāpīgākā bija neveiksme pusfinālā pret mājiniecēm rumānietēm (73:77). Vēlreiz 4.vieta B līgā (20.). Baibai Eglītei vidēji spēlē 13,3 punkti.
2008.gads. Astoņas uzvaras pēc kārtas, to skaitā vissvarīgākajā spēlē pusfinālā ar Grieķiju 68:46! Skopjē notikušajā turnīrā vissīvāko pretestību galvenā trenera Mārtiņa Zībarta vadītajai komandai izrādīja ungārietes (78:70), bet finālā Beļģija tika sagrauta ar 96:64. Komandas līdere bija Sabīne Niedola (vidēji spēlē 17,5 punkti un 10,6 atlēkušās bumbas), sastāvā bija deviņas basketbolistes, kuras divus gadus vēlāk izcīnīs bronzu Eiropas U20 čempionātā.
2009.gads, Sēdertelje. Debija A līgā notika galvenās treneres Daigas Jansones vadībā, ierindā bija arī Sabīne Niedola, kura īsi pirms turnīra bija aizvadījusi savu pirmo Eiropas pieaugušo čempionātu Latvijas valstsvienības sastāvā. Divas uzvaras pirmajā, un viena otrajā posmā latvietēm pavēra ceļu uz ceturtdaļfinālu. Mačā ar Francijas izlasi veiksme novērsās pašā galotnē (54:55). Mazajā pusfinālā 74:80 pret Serbiju, mačā par 7.vietu 72:61 pār Ukrainu. Sabīne Niedola tika ievēlēta turnīra zvaigžņu piecniekā, kā arī bija otrā rezultatīvākā (20,8) un otrā labākā cīnītāja par atlēkušajām bumbām (10,8).
Latvija: Anete Čunda (9 spēles, vidēji 24 minūtes, 20 punkti), Kristīne Brance (8, 7, 25), Linda Sarja (4, 5, 0), Linda Pagrode (8, 16, 38), Anete Kiršteine (9, 20, 35), Anna Sonka (9, 30, 79), Linda Rubene (9, 23, 46), Ance Celmiņa (9, 8, 13), Ilze Gotfrīda (9, 14, 53), Sabīne Niedola (9, 31, 187), Kristīne Vītola (9, 24, 86), Zenta Meļņika (8, 5, 16).
2010.gads, Poprāda. Tikai viena uzvara deviņās spēlēs – pārliecinoša pēdējā vieta A līgā. Trenera Aigara Neripa vadītā komanda grupas turnīra izšķirošajā spēlē zaudēja Polijai (52:59), bet izdzīvošanas turnīrā par 13.-16.vietu uzvarai pirmajā mačā pār Beļģiju (63:59) sekoja piecas neveiksmes. Nākamajam gadugājumam jāstartē B līgā...
Latvija: Linda Pagrode (9 spēles, vidēji 27 minūtes, 83 punkti), Kristīne Epnere (8, 10, 15), Kristiāna Pumpure (9, 9, 11), Agate Geka (9, 15, 32), Anete Kiršteine (9, 30, 105), Ieva Eida (9, 19, 36), Kristiāna Štauere (9, 18, 49), Madara Saleniece (7, 5, 2), Sabīne Dukāte (9, 25, 70), Daiga Kuzmane (8, 10, 20), Dita Rozenberga (9, 17, 20), Guna Lagzdiņa (9, 19, 60).
2011.gads, Miškolca (Ungārija). B līgas turnīrā uzdevums bija izcīnīt pirmo vai otro vietu, kas naākamajā gadā ļautu startēt A līgā. Galvenā trenera Aināra Čukstes vadītā Latvijas komanda gan pirmajā, gan otrajā posmā izcīnīja divas uzvaras un piedzīvoja vienu zaudējumu - otrā vieta otrā posma grupā. Ceturtdaļfinālā mājinieces Ungārijas basketbolistes izdevās sagraut ar 80:59. Izšķirošajā pusfināla mačā ar Horvātijas vienību nepilnas četras minūtes pirms beigām latvietes vēl bija vadībā (63:62), taču galotnē vairāk spēka un apņēmības bija petiniecēm - 73:83. Uzvara mačā par 3.vietu Somiju (71:64) bija vājš mierinājums...
2012.gads, Strumica (Maķedonija). B līgas turnīra reglaments bija mainīts - ceļazīmi uz A līgu saņēma trīs pirmo vietu ieguvējas. Diemžēl Latvijas komanda galvenā trenera Aināra Čukstes vadībā šo iespēju neizmantoja, jo mūsējās iegāza cita Nolikuma nianse - lai dotu iespēju piedalīties 18 komandām, bija atceltas ceturtdaļfināla spēles un jau pēc grupu turnīriem cīņu par augstākajām vietām turpināja tikai astoņas komandas. Latvijas juniores pirmajā mačā ar 67:68 zaudēja nākamajām turnīra uzvarētājām Baltkrievijas basketbolistēm, trešajā ar 48:59 piekāpās nākamajām otrās vietas ieguvējā Lielbritānijas basketbolistēm un turpinājumā varēja cīnīties tikai par 9.vietu B līgā. Šajā sabiedrībā konkurentu nebija - četras pārliecinošas uzvaras.
2013.gads, Miškolca (Ungārija). B līgas turnīrā Rūdolfa Rozīša un Mudītes Zanderes vadītā Latvijas izlase uzvarēja četrās no piecām pirmajām spēlēm, iekļūstot pusfinālā. Diemžēl pēdējais solis ceļā uz A līgu aprāvās - pret Poliju 55:70, pret Lietuvu 56:59 un noslēgumā tikai 4.vieta B līgā...
2014. gads, Oradea (Rumānija). Cīņā par atgriešanos virslīgā galvenās treneres Ilzes Oses-Hlebovickas vadītā komanda devās bez potenciālajām līderēm Kates Krēsliņas un Kitijas Laksas, kuras bija iekļautas gan valstsvienības, gan U20 izlases sastāvā. Septiņās spēlēs izdevās izcīnīt četras uzvaras, taču svarīgākajās spēlēs tika piedzīvoti zaudējumi – pusfinālā pret Ungāriju (57:84), cīņā par 3.vietu un ceļazīmi uz A līgu pret Izraēlu (64:71). 4. vieta nedeva lielu gandarījumu. Centra spēlētāja Vineta Bīriņa tika iekļauta turnīra Zvaigžņu piecniekā (18,3 punkti un 12,9 atlēkušās bumbas).
2015. gads, Bukareste (Rumānija). Galvenā trenera Aināra Čukstes vadībā ierindā bija visas labākās 1997./1998. gadā dzimušās spēlētājas, kuras jau bija iekrājušas pieredzi Eiropas kadetu čempionāta virslīgā. Komandas sniegums bija pārliecinošs – septiņas uzvaras pēc kārtas, tai skaitā pusfināla mačā ar Turcijas juniorēm (54:41) nodrošināja ceļazīmi uz A līgu. Vienīgais zaudējums tika piedzīvots cīņā par pirmo vietu (45:49 pret Slovākiju). Centra spēlētāja Digna Strautmane iekrāja iespaidīgu double double (11,9 punkti un 11,4 atlēkušās bumbas) un tika atzīta par turnīra vērtīgāko spēlētāju.
2016. gads, Šoprona (Ungārija). Atgriešanās Eiropas čempionāta virslīgā iznāca ļoti skaļa – galvenā trenera Aināra Čukstes vadītā Latvijas komanda uzvarēja pirmajās piecās spēlēs pēc kārtas! Astotdaļfinālā sasprindzinātā galotnē izdevās pieveikt Izraēlas juniores (59:56), bet ceturtdaļfinālā – Beļģijas komandu (55:52; pirms pēdējās ceturtdaļas bija 37:44). Pusfinālā gan nācās atzīt nākamās čempionvienības Francijas izlases pārākumu (44:53), bet mačā par bronzu piekāpties Krievijai (58:65). Toties bija izcīnītas tiesības pirmo reizi piedalīties pasaules U19 čempionātā. Turnīra Zvaigžņu piecniekā tika iekļauta Digna Strautmane (13,7 punkti un 9,7 atlēkušās bumbas).
Gads | Zelts | Sudrabs | Bronza | Latvija |
1965 | PSRS | Dienvidslāvija | Čehoslovākija | |
1967 | PSRS | Čehoslovākija | Dienvidslāvija | |
1969 | PSRS | Bulgārija | Dienvidslāvija | |
1971 | PSRS | Čehoslovākija | Bulgārija | |
1973 | PSRS | Dienvidslavija | Itālija | |
1975 | Čehoslovākija | Polija | PSRS | |
1977 | PSRS | Polija | Čehoslovākija | |
1979 | PSRS | Ungārija | Čehoslovākija | |
1981 | PSRS | Francija | Bulgārija | |
1983 | Čehoslovākija | PSRS | Itālija | |
1984 | Dienvidslāvija | PSRS | Čehoslovākija | |
1986 | PSRS | Dienvidslāvija | Itālija | |
1988 | PSRS | Čehoslovākija | Dienvidslāvija | |
1990 | PSRS | Spānija | Rumānija | |
1992 | NVS | Bulgārija | Polija | |
1994 | Itālija | Spānija | Ungārija | 13.vieta |
1996 | Krievija | Slovākija | Čehija | |
1998 | Spānija | Slovākija | Krievija | 12.vieta |
2000 | Krievija | Čehija | Polija | 10.vieta |
2002 | Krievija | Francija | Čehija | 17.vieta |
2004 | Krievija | Spānija | Ungārija | 17.vieta |
2005 | Serbija&Melnkalne | Spānija | Francija | 19.vieta |
2006 | Spānija | Serbija&Melnkalne | Zviedrija | 20.vieta |
2007 | Serbija | Spānija | Krievija | 20.vieta |
2008 | Lietuva | Krievija | Čehija | 17.vieta |
2009 | Spānija | Francija | Zviedrija | 7.vieta |
2010 | Itālija | Spānija | Francija | 16.vieta |
2011 | Beļģija | Francija | Spānija | 19.vieta |
2012 | Francija | Krievija | Serbija | 25.vieta |
2013 | Spānija | Francija | Serbija | 20.vieta |
2014 | Krievija | Francija | Spānija | 20.vieta |
2015 | Spānija | Francija | Krievija | 20.vieta |
2016 | Francija | Spānija | Krievija | 4.vieta |