Latvijas basketbolisti Eiropas U16 čempionātos

Pirmais Eiropas kadetu čempionāts tika sarīkots 1971.gadā. Līdz 1992.gadam sacensības notika U17 grupā, pēc tam vecuma cenzu pazemināja līdz U16. Trīs Latvijas basketbolisti  kļuvuši par Eiropas kadetu čempioniem Padomju Savienības izlases sastāvā. Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas kadetu komandas labākais sasniegums bija 2. vieta, kas galvenā trenera Jāņa Gailīša vadībā tika izcīnīta četrās Latvijas pilsētās notikušaā turnīrā 2014.gada vasarā.

 

1971.-1991.gads. PSRS kadetu izlases sastāvā spēlējuši 9 Latvijas basketbolisti, un trīs kļuvuši par čempioniem: 1973.gadā – Jānis Tauriņš, 1975.gadā – Ojārs Miglāns, 1981.gadā – Igors Miglinieks.

Vēl PSRS kadetu izlasē spēlējuši: 1971.gadā – Pauls Rolis (3.vieta), 1979.gadā – Vladimirs Spolītis (5.vieta), 1987.gadā – Raimonds Miglinieks (3.vieta), 1989.gadā – Edmunds Valeiko (5.vieta), 1991.gadā – Roberts Štelmahers un Arnis Vecvagars (5.vieta).

1993.gads, Trabzona (Turcija). 1976./1977.gadā dzimušo kadetu izlase kļuva par pirmo Latvijas jauniešu komandu, kas pēc neatkarības atgūšanas galvenā trenera Induļa Možeika vadībā devās Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra cīņās. Debija 1992.gada augustā Ungārijas pilsētā Šopronā nebija veiksmīga – četri zaudējumi četros mačos ar Rumānijas, Polijas, Ungārijas un Igaunijas komandām. No toreizējā sastāva pēcāk LBL līmenī spēlēja Rolands Liepkalns, Andis Pogiņš, Gints Turlais un Andris Kivičs.

1995.gads, Almada. Naudas trūkuma dēļ Latvijas komanda netika pieteikta kvalifikācijas turnīram.

1997.gads, Pepinstere (Beļģija). Kvalifikācijas pirmās kārtas turnīrā Šolnokā tika izcīnītas trīs uzvaras četrās spēlēs un iegūta ceļazīme uz nākamo kārtu. Tā notika Rīgā, diemžēl Vara Kūmiņa vadītajai komandai pietrūka veiksmes. Gruzijai tika zaudēts ar 67:69, Grieķijai – ar 73:74, bet pret Dienvidslāviju spēki jau bija izsīkuši  - 50:75. Ar divām pārliecinošām uzvarām pār Poliju (87:54) un Ukrainu (74:54) finālturnīram nepietika. Starp 1981.gadā dzimušajiem basketbolistiem īpaši izcēlās centra spēlētājs Raitis Grafs.

 

 

 

1999.gads, Polzela. Kvalifikācijas pirmajā kārtā Rīgā jaunie latvieši četrās spēlēs izcīnīja tikai divas uzvaras, kā pēdējie tikdami tālāk. Otrajā kārtā Turcijas pilsētā Kudasi gāja krietni labāk – uzvaras pār mājiniekiem turkiem (85:64), kā arī Izraēlas (67:54), Anglijas (75:50) un Itālijas komandām (74:59) deva otro vietu un ceļazīmi uz finālturnīru.

Labu centra spēlētāju trūkuma dēļ pirms starta finālturnīrā latviešu izredzes tika vērtētas piesardzīgi. Tomēr galvenajam trenerim Varim Krūmiņam izdevās izveidot spēles modeli tā, lai uzbrukumā maksimāli izmantotu līderu – Kristapa Janičenoka un Armanda Šķēles – talantu. Uzvarai pār Polijas kadetiem (60:46) gan sekoja zaudējumi Maķedonijai (85:95), Francijai (67:78) un Horvātijai (47:71). Tomēr pārliecinošā uzvara pār Spāniju (85:68) deva  4.vietu grupā un tiesības spēlēt ceturtdaļfinālā. Pret nākamajiem čempioniem dienvidslāviem argumentu pietrūka (62:77), toties turpinājumā tika gūtu revanši pret Gruziju (72:62) un Maķedoniju (90:83) – 5.vieta!

Kristaps Janičenoks kļuva par turnīra otro rezultatīvāko spēlētāju (vidēji spēlē 23,5 punkti) un tika ievēlēts turnīra zvaigžņu piecniekā.

Latvija: Monvīds Pirsko (8 spēles, vidēji 34 minūtes, 63 punkti), Renārs Zeltiņš (6, 4, 0), Armands Šķēle (8, 30, 136), Kristaps Janičenoks (8, 37, 188), Arvils Pūce (8, 7, 14), Edgars Silarājs (4, 8, 3), Arturs Piļkevičs (7, 14, 36), Gatis Melderis (8, 35, 73), Andris Krastiņš (2, 4, 0), Gatis Jahovičs (4, 3, 0), Roberts Jansons (8, 22, 27), Pēteris Šiliņš (8, 16, 28).

2001.gads, Rīga. Pirmais Eiropas jauniešu čempionāts Latvijā tika sarīkots ar piedzīvojumiem. Jūlija vidū Rīgu pārklāja karstuma vilnis, vecās Sporta pils ventilācijas sistēma pievīla, zāles grīda ātri kļuva mitra un spēlētāju drošības nolūkos pēc trešās spēļu dienas turnīrs pārcēlās uz Hanzas vidusskolas zāli.

Latvijas komanda galvenā trenera Raivo Otersona vadībā turnīru sāka veiksmīgi. Pamatpiecnieks – Rinalds Sirsniņš, Edijs Šlesers, Jānis Gailītis, Kaspars Bērziņš, Andris Biedriņš – mērķtiecīgi izmantoja abu centra spēlētāju potenciālu uzbrukumā un cītīgi cīnījās aizsardzībā. Pirmo reizi Latvijas jaunatnes komandu vēsturē turnīru izdevās sākt ar trim uzvarām pēc kārtas – pār Horvātiju (76:69), Izraēlu (78:73) un Grieķiju (76:70).

Diemžēl pārcelšanās uz Hanzas vidusskolu izsita komandu no ritma, un Krievijas komandai tika zaudēts ar 44:57. Pār Franciju tika fiksēta uzvara (56:43), bet spēles vidū FIBA pārstāvjiem nācās iejaukties, lai aicinātu komandas spēlēt nopietni – turnīra tabula bija izveidojusies tā, ka  zaudējums šķita izdevīgāks par uzvaru.

Ceturtdaļfināla pret Lietuvas komandu cīņa 35 minūtes ritēja punkts punktā, bet galotnē veiksmīgāki bija lietuvieši (50:55). Pēc līdzīga scenārija tika aizvadītas arī spēles ar Grieķiju (47:61) un Turciju (56:58) – 8.vieta.

Andris Biedriņš rezultatīvāko spēlētāju sarakstā bija trešais (16,4), labāko bumbu izcīnītāju sarakstā – otrais (10; abos līderis bija lietuvietis Lins Kleiza – 21,5 un 12,3), Jānis Gailītis bija otrais labākais rezultatīvo piespēļu meistars ( 5,1). Ediju Šleseru ievēlēja turnīra zvaigžņu piecniekā.

Latvija: Rinalds Sirsniņš (8 spēles, vidēji 27 minūtes, 60 punkti), Edijs Šlesers (8, 33, 71), Jānis Gailītis (8, 31, 46), Edgars Jeromanovs (5, 11, 19), Jānis Butāns (6, 9, 10), Jānis Amoliņš (3, 6, 2), Mārcis Eglītis (7, 13, 24), Mareks Jurevičus (8, 12, 34), Bruno Valaks (8, 12, 20), Kristaps Šurkus (4, 11, 9), Kaspars Bērziņš (8, 26, 74), Andris Biedriņš (7, 32, 115).

2003.gads, Madride (Spānija). Latvijas komanda Gunta Endzela vadībā kvalifikācijas pirmajā kārtā ar divām uzvarām četrās spēlēs grupā ieņēma trešo vietu, bet otrajā kārtā ar vienu uzvaru četros mačos palika ceturtā, un finālturnīram nekvalificējās.

2004.gads, Amalidia (Grieķija). Mainoties Eiropas čempionātu sistēmai, Latvijas kadeti tika pie vietas A līgā. Pirmajās sešās spēlēs Venta Kārkliņa vadībā tika izcīnīta tikai viena uzvara, bet cīņā par 13.-16.vietu latvieši pieveica Gruziju (84:79) un Poliju (70:63) – 13.vieta.

Latvija: Sandis Silavs (8 spēles, vidēji 25 minūtes, 49 punkti),  Rūdolfs Rozītis (8, 15, 19), Armands Kravalis (7, 28, 75), Toms Celmiņš (7, 32, 65), Einārs Tukišs (8, 16, 40), Lauris Mizis (7, 10, 27), Kristaps Kanbergs (8, 24, 85), Indars Borherts (4, 12, 14), Jānis Assers (8, 16, 23), Rihards Kuksiks (8, 25, 110), Rolands Freimanis (5, 9, 6), Andrejs Šeļakovs (6, 9, 12).

2005.gads, Leona (Spānija). Grupas turnīrā tika uzvarēta Serbija un Melnkalnes komanda (83:70), tomēr pirmajā astoņniekā iekļūt neizdevās. Ar cienījamu bilanci – četras uzvaras astoņās spēlēs – galvenā trenera Raita Silarāja vadībā iznāca 11.vieta.

Latvija: Jānis Kaufmanis (7 spēles, vidēji 20 minūtes, 36 punkti), Oskars Virsis (8, 19, 32), Dāvis Zeps (6, 28, 39), Kristaps Šteinbergs (6, 11, 10), Dairis Bertāns (8, 30, 146), Lauris Mizis (8, 26, 130), Pēteris Lunts (7, 15, 21), Jānis Vācietis (6, 10, 12), Ingmārs Zirnis (4, 7, 3), Roberts Mednis (8, 25, 61), Antons Vilciņš (8, 11, 14), Lauris Blaus (8, 20, 39).

2006.gads, Linaresa (Spānija). Galvenā trenera Vara Krūmiņa vadībā bilance iznāca tāda pati, kā gadu iepriekš. Pirmajā posmā viena uzvara, otrajā – divas, zaudējums pusfinālā par 9.-12.vietu un uzvara pēdējā mačā – 11.vieta.

Latvija: Kalvis Krūmiņš (8 spēles, vidēji 22 minūtes, 58 punkti), Ģirts Celms (8, 21, 87), Guntars Strāķis (8, 19, 64), Mārtiņš Laksa (7, 14, 51), Armands Seņkāns (7, 15, 40), Krists Lācis (8, 17, 28), Sandris Vītols (6, 7, 4), Kristers Zeidaks (8, 25, 81), Ričmonds Vilde (7, 20, 31), Antons Vilciņš (8, 19, 67), Lauris Blaus (8, 24, 83), Dāvis Rozītis (5, 6, 8).

2007.gads, Krēta (Grieķija). Jauns treneris – Juris Petrovs, bet tradicionālā bilance – četras uzvaras astoņās spēlēs. Pa vienai pirmajā un otrajā posmā, bet divas – finālspēlēs. Iznāca 9.vieta.

Latvija: Haralds Kārlis (8 spēles, vidēji 19 minūtes, 25 punkti), Ernijs Ansons (8, 17, 26), Elvijs Šusts (8, 14, 12), Oļegs Boitmanis (6, 9, 12), Armands Ošiņš (7, 22, 46), Jānis Antrops (8, 29, 135), Harijs Rubenis (7, 28, 79), Jānis Bērziņš (4, 11, 12), Rendijs Gžibovskis (8, 12, 35), Roberts Freimanis (8, 26, 67), Edmunds Dukulis (7, 5, 6), Artjoms Butjankovs (8, 24, 71).

2008.gads, Peskāra (Itālija). Latvijas komanda uzvarēja tikai divos mačos, toties gana svarīgos. Panākums pirmajā spēlē ar Poliju (74:56) Raita Silarāja vadītajai komandai nodrošināja vietu labāko divpadsmitniekā, otrais  - mazajā pusfinālā ar Grieķiju (82:80) – ļāva ieņemt itin respektējamo 10.vietu.

Latvija: Sandis Bēts (8 spēles, vidēji 23 minūtes, 62 punkti), Kaspars Vecvagars (8, 14, 38), Mārtiņš Zarāns (7, 13, 24), Andris Misters (8, 34, 127), Artūrs Brēmers (5, 19, 28), Niks Neverčiks (4, 5, 0), Jānis Timma (4, 5, 4), Svens Vilks (7, 18, 30), Dāvis Bertāns (8, 26, 77), Renārs Magone (8, 16, 36), Niks Saknītis (7, 12, 25), Edmunds Dukulis (8, 34, 121).

2009.gads, Kauņa (Lietuva). Galvenā trenera Pētera Ozoliņa vadībā tika sasniegta Latvijas komandas pagaidām labākā bilance Eiropas kadetu čempionātos – piecas uzvaras astoņās spēles. Grupas turnīrā tika pārspēta ne tikai Ukraina (80:60), bet arī Serbija (85:75), otrajā posmā sagrauta(!) Spānija (85:58). Diemžēl paviršības liedza uzvarēt Vāciju (63:69), bet otrā posma pēdējā mačā serbi un horvāti nospēlēja tā, lai latviešus atstātu ārpus ceturtdaļfināla. Sekoja uzvaras pār Itāliju (73:72) un Melnkalni (76:69), tomēr augstāk par 9.vietu tikt neizdevās.

Latvija: Kaspars Vecvagars (81 spēles, vidēji 31 minūte, 130 punkti), Visvaldis Bikše (8, 17, 42), Oskars Reinfelds (7, 6, 11), Klāvs Strazdiņš (8, 29, 84), Roberts Krūmiņš (8, 15, 37), Jānis Viļumovs (6, 3, 4), Jānis Bērziņš (8, 23, 93), Artūrs Lūsis (8, 14, 40), Ojārs Siliņš (8, 31, 100), Česlavs Mateikovičs (8, 12, 25), Rihards Pāže (8, 12, 15), Romans Gluhovskis (8, 10, 13).

2010.gads, Bara (Maķedonija). Pēc vārgā sākuma – 32:66 ar Spāniju, 45:72 ar Poliju, 66:69 ar Bulgāriju – Raivo Otersona vadītajai komandai nācās cīnīties izdzīvošanas grupā. Tur pa divām reizēm tika pārspētas Dānijas un Izraēlas komandas, bet divreiz zaudēts vāciešiem – 14.vieta.

Latvija: Edgars Štelmahers (9 spēles, vidēji 28 minūtes, 84 punkti), Toms Leimanis (9, 24, 47), Kristaps Pļavnieks (7, 6, 5), Elvijs Mičulis (1, 1, 0), Oskars Reinfelds (9, 32, 91), Roberts Krastiņš (9, 21, 46), Dmitrijs Brizgalovs (9, 11, 18), Kārlis Muižnieks (4, 3, 2), Rihards Adiņš (9, 15, 22), Sandis Ceplītis (9, 15, 36), Česlavs Mateikovičs (9, 29, 102), Andris Kehris (9, 18, 32). 

2011.gads, Pardubice un Hradeckrālova (Čehija). Nikolaja Mazura vadītā komanda turnīru sāka ar uzvaru pār U16 čempionātos iepriekš ne reizi nepārspēto Lietuvu (83:80) un Ukrainu (71:61). Sekoja trīs zaudējumi, bet izšķirošajā mačā par vietu ceturtdaļfinālā latvieši pārspēja Itālijas kadetus (76:66). Ceturtdaļfinālā ar Čehijas basketbolistiem spēles lielākajā daļā Latvijai bija neliels pārsvars tomēr galotnē stiprāki nervi bija mājiniekiem (66:68). Sekoja uzvara pār Vāciju (68:53), bet zaudējums Krievijai (70:84) - 6.vieta.

Latvija: Kristaps Pļavnieks (9 spēles, vidēji 22 minūtes, 25 punkti), Kristaps Gludītis (9, 23, 83), Jorens Duļevskis (9 16, 32), Dāvis Geks (9, 29, 115), Armands Ginters (9, 25, 87), Raiens Šaubergs (5, 6, 8), Nils Gertsons (9, 12, 21), Ivrs Rihards Žvīgurs (9, 23, 77), Jānis Engers (7, 3, 4), Jēkabs Roziņš (7, 6, 12), Rinalds Mālmanis (9, 13, 31), Rolands Šmits (9, 26, 120).

2012.gads, Ventspils (Latvija), Panevēža un Viļņa (Lietuva). Pirmo reizi čempionāts notika divās valstīs. Pirmo divu posmu spēles risinājās Ventspilī un Panevēžā, bet izslēgšanas turnīrs – Viļņā.

Latvijas komanda galvenā trenera Ginta Fogela vadībā savā laukumā Ventspilī turnīru sāka ar dramatiskā cīņā piedzīvotu zaudējumu pret Spānijas komandu (63:65), turpināja ar neveiksmi pret Ukrainas kadetiem (58:73), bet „būt vai nebūt” spēlē ar 66:59 pārspēja Krievijas komandu, nodrošinot tiesības turpinājumā cīnīties pirmajā divpadsmitniekā. Arī otrajā posmā izdevās uzvarēt tikai pēdējā spēlē: zaudējumi Itālijai (67:76) un Horvātijai (72:76) liedza cīnīties par medaļām, bet uzvarai pār nākamajiem čempioniem Turcijas basketbolistiem (77:68) bija tikai prestiža nozīme.

Fināldaļā Viļņā cīnoties par 9.vietu latvieši pieveica Lietuvas kadetus (84:72), bet zaudēja Grieķijas vienībai (46:63).

Latvija: Dāvis Čīma (6 spēles, vidēji 31 minūte, 30 punkti), Rendijs Feikners (7, 14, 9), Ričards Melderis (7, 19, 39), Rihards Lomažs (8, 22, 115), Dāvis Zonne (6, 16, 23), Rauls Avenītis (7, 23, 105), Artūrs Grīnbergs (5, 6, 1), Ervīns Mežnieks (6, 24, 87), Rūdolfs Strādnieks (6, 16, 35), Klāvs Čavars (8, 19, 34), Gustavs Treimanis (7, 19, 36), Rinalds Mālmanis (8, 25, 67).

2013.gads Kijeva (Ukraina). Latvijas komanda galvenā trenera Mārtiņa Fomina vadībā turnīru sāka ar zaudējumu Ukrainas kadetiem (61:78), otrajā spēlē pārspēja Itāliju (56:54), bet trešajā zaudēja Horvātijai (55:56) un grupā palika pēdējā vietā. 

Turnīrā par 13. līdz 16.vietu tika piedzīvoti trīs zaudējumi: Beļģijai (80:84), Zviedrijai (60:62) un Polijai (59:78).

Saskaņā ar jaunatnes čempionātu jauno izspēles sistēmu izslēgšanas turnīrā Latvijas komandai vajadzēja cīnīties par 9. līdz 16.vietu. Ceturtdaļfinālā nācās atzīt Lietuvas komandas pārākumu (74:83), bet uzvaras divās pēdējās spēlēs (pār Melnkalni 71:69, pār Beļģiju 73:62) ļāva nosargāt vietu A līgā.

2014. gads, Ogre, Grobiņa, Liepāja, Rīga. 2014. gada ziemā Jāņa Gailīša vadītā Latvijas U16 izlase pārliecinoši izcīnīja pirmo vietu 16 komandu turnīrā Turcijā, uzveicot Bosnijas, Krievijas, Turcijas, Slovēnijas, Argentīnas un Francijas izlases. Astoņu mēnešu laikā aizvadītajās 20 pārbaudes spēlēs tika izcīnītas 18 uzvaras. Tas bija labs pieteikums uz galveno favorītu lomu Eiropas čempionātā, kas notika pašu mājās.

Trīs uzvaras grupas turnīrā apstiprināja šo pretenziju pamatotību, taču trīs neveiksmes otrajā posmā pievērsa uzmanību trūkumiem un lielo spriedzi ko radīja spēlēšana pašu mājās. Arī palīdzēja mobilizēties izslēgšanas turnīram. Ceturtdaļfinālā ar lielisku aizsardzību izdevās uzveikt Vācijas kadetus (53:39), pusfinālā ar 81:71 tika pārspēta Spānija. Finālā latviešu pretinieki bija Francijas basketbolisti, kurus sezonas laikā jau trīs reizes bija izdevies pārliecinoši uzvarēt. Taču pašā svarīgākajā spēlē pretinieki veiksmīgi neitralizēja latviešu stiprākos trumpjus. Pēc trešās ceturtdaļas cerības vēl bija (43:51), bet pēdējās desmit minūtēs laukumā valdīja Francijas basketbolisti – 53:78. Čempionāta Zvaigžņu piecniekā tika iekļauti Rodions Kurucs (vidēji spēlē 13,4 punkti, 5,9 atlēkušās, 1,9 rezultatīva piespēle) un saspēles vadītājs Kristers Zoriks (10,7 +3,2). Par spīti vasaras vidū dabūtajai traumai lietderīgi nospēlēja uzbrucējs Artūrs Strautiņš (12,6 + 6,7 atlēkušās), lielu ieguldījumu komandas spēlē deva Roberts Blumbergs (7,2 + 6,8 atlēkušās) un Kārlis Garoza (6,6+5).

2015. gads, Kauņa (Lietuva).1999. gadā dzimušu puišu sniegums starptautiskajos turnīros nedeva pamatu optimistiskām cerībām, un gatavošanās procesā piecas vietas sastāvā iekaroja gadu jaunākie puiši. 4. vieta Eiropas jaunatnes olimpiādē īsi pirms Eiropas čempionāta modināja piesardzīgu optimismu, taču šajā turnīrā iztērētās enerģijas, iespējams, pietrūka Kauņā. Pirmajās sešās spēlēs galvenā trenera Gunta Endzela vadītajai Latvijas komandai tika viena uzvara 20:0, ko tabulā ierakstīja pār diskvalificēto Krievijas izlasi. Tomēr, pārlieku nenogurdinot komandas līderus, izdevās labi sagatavoties izšķirošajai “mazā” ceturtdaļfināla cīņai un tajā izrautā uzvara pār Angliju (66:65) nosargāja vietu virslīgā. Noslēguma tabulā – 11. vieta. Ar vidēji spēlē gūtajiem 12,6 punktiem un izdarītajām 3,1 piespēlēm statistikā labākais bija Artūrs Kurucs.

2016. gads, Radoma (Polija).Piecu Eiropas kadetu čempionātā jau spējušu basketbolistu līdzdalība, kā arī pārbaudes spēļu labā bilance (15 uzvaras, 4 zaudējumi) deva pamatu cerēt uz augstāku vietu nekā iepriekšējā sezonā. Artūra Visocka-Rubeņa vadītajai komandai čempionātu izdevās sākt ar lielisku uzvaru pār Itālijas kadetiem (81:73), taču negaidīta neveiksme pret Zviedriju (66:68) grupas tabulā atmeta uz trešo vietu. Tāpēc astotdaļfinālā nācās spēlēt ar spēcīgo Turcijas komandu, un pēc zaudējuma ar 66:74 medaļu vietā cīnīties par vietas saglabāšanu virslīgā. To izdevās nodrošināt ar uzvaru pār Bosnijas un Hercegovinas izlasi (87:64), bet noslēguma tabulā otro gadu pēc kārtas Latvija ierindojās 11. vietā. Labākā statistika bija Artūram Žagaram (16 punktu un 4,6 rezultatīvās piespēles), Artūram Kurucam (10,4 + 6,6 atlēkušās + 4,1 piespēles) un Anrijam Miškam (9,5 + 6,7 atlēkušās).

 

Gads Zelts Sudrabs Bronza Latvija
1971 Dienvidslāvija Itālija PSRS  
1973 PSRS Spānija Dienvidslāvija  
1975 PSRS Grieķija Dienvidslāvija  
1977 Turcija Dienvidslāvija PSRS  
1979 Dienvidslāvija Itālija Spānija  
1981 PSRS Itālija Vācija  
1983 Dienvidslāvija Spānija Vācija  
1985 Dienvidslāvija Spānija Itālija  
1987 Dienvidslāvija Itālija PSRS  
1989 Grieķija Dienvidslāvija Itālija  
1991 Itālija Grieķija Spānija  
1993 Grieķija Spānija Krievija 27.vieta
1995 Horvātija Spānija Grieķija  
1997 Dienvidslāvija Krievija Izraēla 13.vieta
1999 Dienvidslāvija Grieķija Turcija 5.vieta
2001 Dienvidslāvija Krievija Spānija 8.vieta
2003 Dienvidslāvija Turcija Krievija 16.vieta
2004 Francija Krievija Turcija 13.vieta
2005 Turcija Francija Spānija 11.vieta
2006 Spānija Krievija Serbija&Melnkalne 11.vieta
2007 Serbija Spānija Lietuva 9.vieta
2008 Lietuva Čehija Turcija 10.vieta
2009 Spānija Lietuva Serbija 9.vieta
2010 Horvātija Lietuva Turcija 14.vieta
2011 Horvātija Čehija Spānija 6.vieta
2012 Turcija Francija Serbija 10.vieta
2013 Spānija Serbija Grieķija 13.vieta
2014 Francija Latvija Spānija 2.vieta
2015 Bosnija un Hercegovina Lietuva Turcija 11.vieta
2016 Spānija Lietuva Turcija 11.vieta

Seko mums!