Latvijas vīriešu komanda Eiropas U20 čempionātos

1992.gads, Atēnas. Kvalifikācijas sacensības tika izspēlētas vēl pirms Latvijas atjaunošanas FIBA saimē, tāpēc debijas reizē latvieši nepiedalījās.

1994.gads, Ļubļana. Latvijas komandai iespēju debitēt Eiropas jaunatnes čempionātā liedza naudas trūkums LBS kasē. Žēl, jo komanda būtu bijusi interesanta – Uvis Helmanis, Edgars Šneps, Uldis Višņēvičs, Roberts Štelmahers, Arnis Vecvagars... Padomju Savienības jaunatnes basketbola sistēmas efektivitāti ilustrēja Baltkrievijas izlase, kas ceļu no Minskas līdz finālturnīra vietai Slovēnijai veica autobusā, ar kuru atpakaļ veda zelta medaļas.

1996.gads, Stambula. Kvalifikācijas turnīrā Rumānijā Latvijas U22 izlase galvenā trenera Pētera Višņēviča vadībā uzvarēja divās spēlēs no piecām un finālturnīrā neiekļuva. Tur spoži nospēlēja jaunie lietuvieši, kuru sastāvā Jona Kazlauska vadībā spēlēja arī nākamais nacionālās izlases līderis Šarūns Jasikēvičs, kā arī Mindaugs Timinsks un vēlāk Latvijas klubos spēlējušie Daiņus Adomaitis un Ķēstutis Šestoks.  

1998.gads, Trapani. Pirmo reizi izlauzties līdz finālturnīram Latvijas U22 izlasei palīdzēja mājinieku statuss kvalifikācijas turnīrā. Piecās spēlēs tika izcīnītas četras uzvaras – tai skaitā pār nākamajiem sudraba ieguvējiem slovēņiem (88:87). Finālturnīrā galvenā trenera Jāņa Zeltiņa vadītajai komandai klājās grūtāk. Savainojuma dēļ nepiedalījās potenciālais līderis Aigars Vītols, savukārt Kaspars Kambala no Amerikas atbrauca pēdējā brīdī un nepaguva pilnībā iekļauties komandā. Septiņās spēlēs tika piedzīvoti septiņi zaudējumi – 12.vieta... Kambala tika iekļauts čempionāta otrajā All Stars piecniekā.

2000.gads. FIBA koriģēja vecuma cenzu, no U22 grupas pārejot uz U20. Lielākie zaudētāji bija 1978./1979.gadā dzimušie basketbolisti, kuri palika bez „sava” turnīra.

Latvija atkal uzņēmās rīkot kvalifikācijas turnīru. Tas notika 1999.gada vasarā – dažas dienas pēc pasaules U19 čempionāta. Tur atstāto fizisko un psiholoģisko spēku latviešu līderiem Raimondam Vaikulim, Raitim Grafam, Mārim Ļaksam, Kristapam Valteram un Raimondam Jumiķim pietrūka mačā ar svaigajiem lietuviešiem, kuri Valda Valtera vadītos mājiniekus noskrēja un nomētāja (52:76). Cīņā ar grieķiem neko saglābt neizdevās (67:78) – ārpus fināla.

2002.gads. Vēl viena talantīgu spēlētāju paaudze (Jānis Blūms, Kristaps Janičenoks, Armands Šķēle, Kaspars Cipruss) un vēl viena neveiksme kvalifikācijā. Ukrainas pilsētā Mikolajevā galvenā trenera Gunta Endzela vadībā piecās spēlēs tika piedzīvoti divi zaudējumi, bet izšķirošajā mačā Ukrainas komanda pārspēta tikai ar 82:65 (vajadzēja +22).

2004.gads, Brno. Uz kvalifikācijas turnīru Ventspilī 2003. gada vasarā Latvijas komandai pēdējā brīdī palīgā atsteidzās ASV tikko pirmo atpazīstamību ieguvušais Andris Biedriņš. Lietuviešus pārspēt neizdevās, toties sekoja trīs uzvaras un ceļazīme uz finālu bija rokā.

Brno gan nācās iztikt bez Biedriņa palīdzības. Galvenā trenera Vara Krūmiņa vadībā apakšgrupā tika uzvarēts divās spēlēs no piecām. Sekoja zaudējums ceturtdaļfināla mačā ar Grieķiju (66:87) un galu galā izcīnīta 7.vieta.

2005.gads, Čehova. FIBA mainīja sacensību izspēles sistēmu, Eiropas čempionātus sākot rīkot katru gadu bez kvalifikācijas turnīriem. Latvijas komanda pēc iepriekš sasniegtajiem rezultātiem bija nopelnījusi vietu A līgā un Maskavas apgabala pilsētā Čehovā attaisnoja reputāciju.

Grupas turnīrā Vara Krūmiņa vadībā tika izcīnītas divas uzvaras trijās spēlēs, iekļūstot pirmajā astoņniekā. Otrajā posmā izdevās uzvarēt vēlākos vicečempionus lietuviešus (77:74), tomēr tas bija vienīgais panākums trijās spēlēs, kas neļāva pakāpties augstāk par 4.vietu. Cīņā par 5./8.vietu zaudējums Grieķijai (55:63), toties uzvara pār Itāliju (85:69) – 7.vieta.

2006.gads, Izmira. Pēc trim zaudējumiem pirmajā posmā un divām neveiksmēm otrajā galvenā trenera Raivo Otersona vadītā Latvijas komanda nonāca „izdzīvošanas grupā”. Tur veicās labāk – uzvaras pār Baltkrieviju (63:59) un Ungāriju (101:69) deva 13.vietu. Ernests Kalve kļuva par čempionāta rezultatīvāko spēlētāju (vidēji spēlē 20,5 punkti), Edgars Jeromanovs izdarīja visvairāk rezultatīvo piespēļu (vidēji spēlē 6,3).

2007.gads, Nova Gorica, Gorīcija. Pēc trim pirmajā posmā piedzīvotajiem zaudējumiem Raivo Otersona vadītā Latvijas komanda otro gadu pēc kārtas palika turnīra „pagrabā”. Uzvaras pār Ungāriju (81:65) un Maķedoniju (90:82) ļāva atviegloti uzelpot – 14.vieta un saglabātas pozīcijas A līgā. Otro gadu pēc kārtas latvietis tika pie čempionāta rezultatīvākā spēlētāja lauriem – Ronalds Zaķis vidēji spēlē guva 24,5 punktus.

2008.gads, Rīga. Latvijas komanda (galvenais treneris – Agris Galvanovskis) pirmajā spēlē Arēnā Rīga sagrāva Bulgārijas komandu (95:76), bet nākamajā dienā Olimpiskajā centrā +35 grādu temperatūrā kapitulēja Spānijai (46:60). Arī turpmāk gāja kā pa viļņiem – zaudējums Melnkalnei (64:77), uzvaras pār Franciju (96:73) un Krieviju (68:55), bet zaudējums Serbijai (70:97). Citā reizē otrajā posmā ar bilanci 2-3 pietiktu, lai iekļūtu ceturtdaļfinālā, taču šajā gadījumā iznāca tikai 5.vieta. Turpinājumā bija zaudējums Izraēlai (83:86)un uzvara pār Horvātiju (94:70) – 11.vieta.

2009.gads, Rodas sala. 1989.gadā dzimušo spēlētāju komanda galvenā trenera Vara Krūmiņa vadībā izcīnīja bronzas medaļas Eiropas U18 čempionātā, taču starts U20 grupā nebija tik veiksmīgs. Pa vienai uzvarai pirmajā un otrajā posmā – pārāk maz, lai iekļūtu ceturtdaļfinālā... Turpinājumā tika uzvarēta Serbijas izlase (74:67) un zaudēts Krievijai (66:89) – 10.vieta.

2010.gads, Zadara. Grafiks tāds pats kā gadu iepriekš – pa vienai uzvarai katrā no trim posmiem, tikai šoreiz finišā 11.vieta (galvenais treneris – Varis Krūmiņš).

2011.gads, Bilbao. Efektivitātes paraugstunda. Pirmajā posmā ar veiksmīgu metienu pēdējā sekundē tika izcīnīta viena uzvara pār Zviedriju (59:57), kas nāca līdz otrā posma ieskaitē. Pēc četriem zaudējumiem uzvara pār Slovēniju (89:94) pavēra durvis uz ceturtdaļfinālu. Tur cīņā ar laukuma saimniekiem un nākamajiem čempioniem Spānijas basketbolistiem galvenā trenera Agra Galvanovska vadītie latvieši vēl trešās ceturtdaļas beigās bija vadībā, tomēr pēdējām desmit minūtēm spēka nepietika (70:77). Cīņā par 5./8.vietu tika piedzīvoti vēl divi zaudējumi - pret Turciju 71:74, pret Melnkalni 76:85. Bilance - 2 uzvaras 9 spēlēs, tomēr augstā 8.vieta.  

2012.gads, Slovēnija. 1992.gadā dzimušie spēlētāji divus gadus iepriekš bija izcīnījuši Eiropas U18 čempionāta bronzu un rūdījušies pasaules U19 čempionātā, tomēr pirms U20 čempionāta komandā bija lielas pārmaiņas. Dāvis Bertāns un pēdējā brīdī arī Kaspars Vecvagars tika uzaicināti pieaugušo valstsvienībā, Edmunds Dukulis devās mācīties uz ASV. No 12 „bronzas komandas” spēlētājiem U20 izlases galvenā trenera Roberta Štelmahera rīcībā bija tikai seši.

Šajā čempionātā komandas varēja spēlēt, neuztraucoties par izkrišanu uz B līgu, jo bija jau pieņemts lēmums par A līgas paplašināšanu nākamajā sezonā līdz 20 komandām. Latvijas komanda sāka  ar Gruzijas izlases sagraušanu (88:50), bet turpināja ar trim zaudējumiem spēļu galotnēs – pret Spāniju 51:64 (priekšpēdējā minūtē vēl bija 49:54), pret Turciju 61:64, pret Slovēniju 62:69. Lūzumu komandas biogrāfijā sagādāja uzvara 78:75 pār nākamajiem čempioniem Lietuvas basketbolistiem, kam īsi pirms turnīra divreiz tika pamatīgi zaudēts pārbaudes spēlēs. Uzvara pār Itāliju (94:78) nodrošināja vietu pirmajā astoņniekā. Ceturtdaļfinālā ar Serbiju pēdējai ceturtdaļai spēka pietrūka (65:74), „mazajā pusfinālā” tika uzvarēta Grieķija (74:76), bet cīņā par 5.vietu zaudēts Vācijai (63:80). 6.vieta – Latvijas līdz šim labākais sasniegums Eiropas U20 čempionātā un vairākiem komandas līderiem varēja saskatīt labas perspektīvas lielajā basketbolā.

2013.gads, Tallina (Igaunija). Pēc smaga turnejas pa Ķīnu (bez vairākiem līderiem 1 uzvara 9 spēlēs) komanda sagatavošanās pēdējās nedēļās palika bez nopietnām pārbaudes spēlēm, tāpēc uz čempionātu tika pavadīta bez īpaša optimisma. Tomēr treneriem Artūram Štālbergam, Jevgēnijam Kosuškinam un Raimondam Feldmanim bija izdevies izveidot cīņasspējīgu kolektīvu. Pirmajā spēlē pārliecinoši izdevās sagraut Izraēlas vienību (87:59), bet turpinājumā izcīnītas vēl piecas uzvaras pēc kārtas, mazliet piebremzējot tikai otrā posma pēdējā mačā, kad pirmā vieta grupā jau bija rokā.

Pirms ceturtdaļfināla spēles ar Melnkalnes vienību bažas viesa komandas līdera Kaspara Vecvagara savainojums, tomēr izšķirošajā brīdī kapteinis devās laukumā, ar precīziem metieniem un agresīvām piespēlēm palīdzēdams komandai panākt lūzumu un izcīnīt uzvaru - 78:73 (Vecvagaram 25 punkti, uzbrucējam Ojāram Siliņam un centram Andrejam Gražulim pa 15). Pusfinālā ar Spāniju uzvarētāji izšķīrās galotnē, kad pēc neveiksmīgiem soda metieniem Gražulis izcīnīja atlēkušo bumbu pie pretinieku groza, gūdams izšķirošos punktus (65:64).

Pirms finālā ar Itālijas izlasi "Saku Suurhall" tribīnes sarkanbaltsarkanas iekrāsoja vairāk nekā 5000 no Latvijas sabraukušie līdzjutēji, ieskaitot Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu. Latvijas komanda pirmajā puslaikā panāca vairāk nekā 10 punktu pārsvaru, tomēr pēc lielā pārtraukuma izpaudās pretinieku līdzvērtīgākā sastāva priekšrocības. Izcili spēli aizvadīja uzbrucējs Jānis Bērziņš (26 punkti, 15 atlēkušās bumbas), tomēr pretiniekiem kolektīvā spēka bija vairāk - 60:67 (13:9, 31:23, 42:46). Kaspars Vecvagars un Jānis Bērziņš tika iekļauti turnīra Zvaigžņu piecniekā.

2014. gads, Herakliona. Kiprā notikušajā turnīra ievadā Nikolaja Mazura vadītā Latvijas komanda piedzīvoja divas sāpīgas neveiksmes galotnēs (ar Lielbritāniju 62:64, ar Grieķiju 77:79), un otrajā posmā varēja cīnīties tikai par 13. vietu. Pamatmērķis – nodrošināt tiesības A līgā spēlēt arī nākamajā sezonā – tika sasniegts, ierindojoties 16. vietā. Četri no sešiem zaudējumiem tika piedzīvoti ar 1-2 punktu starpību, vienā spēlē bija mīnus 5. Kā komandas līderis sevi apliecināja Rolands Šmits (vidēji spēlē 16 punkti un 7,2 atlēkušās bumbas), kurš dažas nedēļas vēlāk veiksmīgi debitēja valstsvienībā.

2015. gads, Linjano Sabiadoro. Pēc trīs gadu eksperimenta FIBAEurope nolēmusi atkal samazināt U20 čempionāta A līgas dalībnieku skaitu līdz 16 komandām. Skarbā reglamenta dēļ vietu virslīgā zaudēja Horvātijas, Grieķijas un Krievijas izlases. Latvijas izlase galvenā trenera Arņa Vecvagara vadībā startēja ar uzvaru pār Grieķiju (61:50), un panākums mačā ar Bulgāriju (84:64) jau nodrošināja vietu pirmajā divpadsmitniekā, pasargājot no liekas nervozēšanas. Čempionāta vidū neveiksmēm spēlēs ar Izraēlu (67:70) un Franciju (50:57) sekoja pārliecinoša uzvara pār Itāliju (82:51) un ar raksturu izcīnīts panākums pār Beļģijas jauniešiem (75:66; puslaiks 28:43), kas deva vietu ceturtdaļfinālā. Pret nākamajiem čempioniem Turcijas izlasi spēka un pārliecības gan bija par maz (58:70), toties pēdējās spēlēs tika uzveikta Lietuva (82:80) un Čehija (77:66), sasniedzot otro labāko rezultātu U20 čempionātu vēsturē – 5. vietu. Otro gadu pēc kārtas komandas līderis bija Rolands Šmits – vidēji spēlē 14,6 punkti un 9,1 atlēkusī bumba.

2016. gads, Helsinki. Kārtējā reforma čempionāta izspēles sistēmā samazināja spēļu skaitu, toties palielināja izšķirošo cīņu spriedzi. Grupas turnīra trijām spēlēm būtībā bija iesildīšanās nozīme, jo pēc tā visas komandas astotdaļfināla spēlēs tika sašķirotas divos astoņniekos – medaļu pretendentos un atpalicējos. Divi minimāli zaudējumi (Serbijai ar 68:70 un Ukrainai 70:72), kā arī uzvara pār Slovēniju (78:71) Arņa Vecvagara vadītajai Latvijas komandai deva 3. vietu grupā, un astotdaļfinālā pretiniekos Zviedrijas izlasi, kas savā grupā negaidīti bija apsteigusi Itāliju. Labā komandas aizsardzība un komandas līderu meistarība uzbrukumā nodrošināja uzvaru ar 66:53. Ceturtdaļfinālā gan nācās atzīt nākamās čempionvienības Spānijas izlases pārākumu – 70:79. Noslēgumā – 6. vieta. Komandas līderis ar vidēji spēlē gūtiem 15,6 punktiem bija Rihards Lomažs. Septiņi spēlētāji U20 čempionātā varēs piedalīties arī 2017. gadā.