Pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas Padomju Savienībā Latvijas basketbola saimniecība tika integrēta PSRS sporta sistēmā, kardināla mainot sporta organizāciju un sacensību struktūru. Latvijas labākās komandas piedalījās PSRS čempionātos un cita līmeņa turnīros, labākie Latvijas basketbolisti tika iesaistīti PSRS izlases komandās un oficiālajās starptautiskajās sacensībās startēja zem sarkanā karoga. Basketbola dzīve turpinājās arī latviešu sabiedrībā viņpus dzelzs priekškara, trimdiniekiem iesaistoties mītnes zemju sporta dzīvē.
1940. gada 3. septembrī likvidētās Latvijas Basketbola savienības vietā tika izveidota Latvijas FKSK Basketbola sekcija. Nomainoties okupācijas varām, to atjaunoja 1944. gadā
1951. gadā Rīgas komanda izcīnīja pirmo vietu PSRS astoņu pilsētu turnīrā.
1951. gadā latviešu basketbolists gūs pirmo panākumu lielā starptautiskā turnīrā PSARS komandas sastāvā – Jānis Ostrouhs PSRS studentu izlasē uzvar pasaules studentu festivāla turnīrā.
1952. gadā vīriešu komanda Rīgas “Dinamo” uzvar PSRS kausa izcīņā.
1952. gadā Dzidra Uztupe (Karamiševa) PSRS izlases sastāvā izcīnīja 1. vietu Eiropas sieviešu čempionātā, Maigonis Valdmanis – 2. vietu Helsinku olimpiskajās spēlēs. Turpmāk līdz 1991. gadam PSRS izlašu sastāvā augstākā līmeņa starptautisko sacensību medaļas izcīnīja vēl 11 Latvijas basketbolisti un piecas basketbolistes (skat. tabulu).
1955. gadā Rīgas ASK vīriešu komanda izcīnīja pirmo vietu Padomju Savienības čempionātā. Šis panākums tika atkārtots arī 1957. un 1958. gadā.
1956. gadā PSRS tautu pirmās spartakiādes turnīrā Latvijas (PSR) vīriešu izlase izcīnīja 1. vietu, bet sieviešu izlase – 2. vietu.
1956. gadā Melburnas olimpiskajās spēlēs Padomju Savienības izlases sastāvā spēlēja Jānis Krūmiņš, Valdis Muižnieks un Maigonis Valdmanis (izcīnīja 2. vietu), bet Austrālijas izlasē spēlēja Latvijā dzimušie Pēteris Bumbērs, Juris Dancis un Inga Freidenfelds (12. vieta).
1958. gadā No latvieši trimdiniekiem veidotā komanda SK “Rīga” kļūst par Zviedrijas čempioni.
1958. gada jūlijā Rīgas ASK pirmās Eiropas čempionvienību kausa izcīņas finālā ar 86:81 un 84:71 pārspēja Sofijas “Akademik”, iegūstot kausu. Šis panākums atkārtots arī 1959. un 1960. gadā.
1960. gadā sieviešu komanda Rīgas TTT pirmo reizi kļuva par PSRS čempioni un pirmo reizi izcīnīja Eiropas valstu čempionvienību kausu, ievadot unikālu panākumu sēriju, kas ilga līdz 1987. gadam
1960. gada maijā FIBA ģenerālsekretārs Viljams Džonss Rīgu nosauca par Eiropas basketbola galvaspilsētu – pirmo un līdz šim vienīgo reizi abus Eiropas klubu komandu turnīra kausus bija izcīnījušas vienas pilsētas komandas.
1963. gadā Latvijas sieviešu izlase pirmo reizi uzvarēja PSRS tautu spartakiādes turnīrā. Šis panākums atkārtots 1967., 1971., 1975., 1979. un 1983. gadā.
1966. gadā Rīgas VEF komanda izcīnīja trešo vietu PSRS čempionātā, noslēdzot Latvijas vīriešu “medaļu laikmetu”. No 1955. līdz 1966. gadam lielvalsts čempionātos četras reizes tika izcīnītas zelta, divas reizes – sudraba, piecas reizes – bronzas medaļas.
1968. gadā Rīgas TTT komanda sezonas laikā uzvarēja visās PSRS čempionāta un Eiropas kausa izcīņas spēlēs. Absolūtais rekords tika atkārtots arī 1971., 1973. un 1980. gadā.
1976. gadā Uļjana Semjonova PSRS izlases sastāvā kļūst par olimpisko čempioni (komandā bija arī Rīgas TTT vienu sezonu spēlējusī Krievijas basketbola audzēkne Tamāra Kaļagina-Dauniene). Otro olimpisko zelta medaļu Semjonova izcīnīja 1980. gadā.
1982. gadā Rīgas TTT komanda 18.reizi izcīnīja Eiropas čempionvienību kausu.
1983. gadā Latvijas basketbolisti pirmo reizi uzvarēja PSRS tautu spartakiādes kopvērtējumā – sieviešu izlase sesto reizi izcīnīja pirmo vietu, vīriešu izlase trešo reizi izcīnīja 3. vietu (iepriekš bronza arī 1959. un 1963. gadā).
1984. gadu TTT komanda pēdējo 21. reizi uzvarēja PSRS čempionātā.
1987. gadā Rīgas TTT uzvarēja Liliānas Ronketi Eiropas kausa izcīņā, iegūstot pēdējo lielo trofeju.
1988. gadā Igors Miglinieks PSRS izlases sastāvā kļuva par olimpisko čempionu.
1989. gada 9. martā Latvijas Basketbola federācija pieņēma jaunus Statūtus, pasludinot neatkarību no PSRS Basketbola federācijas.
1991. gada maijā Rīgas VEF komanda izcīnīja 3. vietu pēdējā PSRS čempionātā.
| Spēlētājs | Zelts | Sudrabs | Bronza |
| Maigonis Valdmanis | 1952., 1956., 1960. | ||
| Valdis Muižnieks | 1956., 1960., 1964. | ||
| Jānis Krūmiņš | 1956., 1960., 1964. | ||
| Cezars Ozers | 1960. | ||
| Juris Kalniņš | 1964. | ||
| Igors Miglinieks | 1988 |
| Spēlētāja | Zelts | Sudrabs | Bronza |
| Uļjana Semjonova | 1976., 1980. | ||
| Tamāra Dauniene | 1976. |
| Spēlētājs | Zelts | Sudrabs | Bronza | |
| Jānis Krūmiņš | 1959.-6.vieta* | |||
| Valdis Muižnieks | 1959.-6.vieta* | |||
| Maigonis Valdmanis | 1959.-6.vieta* | |||
| Juris Kalniņš | 1963 | |||
| Valdis Valters | 1982 | 1986 | ||
| Andris Jēkabsons | 1986 | |||
| Gundars Vētra | 1990 |
* 1959. gada pasaules čempionātā PSRS izlase bija nodrošinājusi 1.vietu,
bet tika diskvalificēta, jo politisku iemeslu dēļ neizgāja laukumā spēlē ar
Taivanas izlasi.
| Spēlētāja | Zelts | Sudrabs | Bronza |
| Dzidra Uztupe-Karamiševa | 1957 | ||
| Helēna Bitnere-Hehta | 1959. | ||
| Skaidrīte Smildziņa-Budovska | 1959., 1964., 1967. | ||
| Silvija Ravdone-Krodere | 1964. | ||
| Uļjana Semjonova | 1971., 1975., 1983. |
| Spēlētājs | Zelts | Sudrabs | Bronza |
| Gunārs Siliņš | 1953 | 1955 | |
| Maigonis Valdmanis | 1957., 1959., 1961. | ||
| Valdis Muižnieks | 1957., 1959., 1961. | ||
| Jānis Krūmiņš | 1959., 1961., 1963. | ||
| Juris Kalniņš | 1963. | ||
| Oļģerts Jurgensons | 1963. | ||
| Visvaldis Eglītis | 1965. | ||
| Valdis Valters | 1981., 1985. | 1987 | 1983 |
| Gundars Vētra | 1989 |
| Spēlētaja | Zelts | Sudrabs | Bronza |
| Dzidra Uztupe-Karamiševa | 1952., 1954., 1956., 1962. | ||
| Helēna Bitnere-Hehta | 1960 | 1958 | |
| Skaidrīte Smildziņa-Budovska | 1960., 1962., 1964., 1966., 1968. | ||
| Silvija Ravdone-Krodere | 1964., 1966. | ||
| Uļjana Semjonova | 1968., 1970., 1972., 1974., 1976., 1978., 1980., 1981., 1983., 1985. | ||
| Tamāra Dauniene | 1976 | ||
| Marianna Feodorova | 1981 |
Komentāri (0)