Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins par problēmām, kuras izgaismojis Latvijas jaunatnes izlašu neveiksmīgais starts starptautiskajos turnīros un nepieciešamajiem risinājumiem.
U20 un U18 vīriešu izlašu zaudētās vietas Eiropas čempionātu A divīzijā, kā arī U19 un U16 izlašu negatīvā bilance skaidrāk izgaismo trūkumus jaunatnes basketbolā, un šis brīdis ir jāizmanto. Nevis lai aplietu cits citu ar dubļiem, bet lai kopīgi fokusētos uz galvenajām risināmajām problēmām.
Liela daļa darāmo darbu iezīmējusies Treneru komisijas sēdēs, uzklausot jaunatnes izlašu treneru atskaites, izvērtējot problēmas un diskutējot par risinājumiem. Par darāmo var lasīt vīriešu valstsvienības ģenerālmenedžera un LBS Treneru komisijas dalībnieka Artūra Štālberga apkopojumā “Basketbola sistēmas skautings”. Tieši speciālistu – treneru – enerģijai, profesionālai meistarībai un spējai koncentrēties uz visas sistēmas būtisko problēmu identificēšanu un risināšanu būs izšķiroša nozīmi sistēmisko trūkumu novēršanā. To nevar izdarīt atsevišķi cilvēki LBS vadībā vai komisijās, tāpēc aicinu visus maksimāli konstruktīvi izvērtēt idejas un iesaistīties to īstenošanā vai izvirzīt savas, pretī saņemot kolēģu atbalstu.
Taču ir problēmas, kas nav atrisināmas tikai basketbola sabiedrības spēkiem vien, jo Basketbola savienības rīcībā nav attiecīgu sviru.
Pirmkārt. Situācijā, kad sporta atsākušās sarunas par prioritātēm un valsts ieguldīto līdzekļu izmantošanas efektivitāti, dažādās sanāksmēs tiek piesaukts arī sporta pedagogu atalgojums, kas veido apmēram trešo daļu no valsts sporta budžeta. Jau 2007./2008. gadā LBS vadība pirmo reizi izrādīja iniciatīvu piedalīties basketbola treneru algām paredzētā valsts finansējuma administrēšanā, lai palielinātu piešķirtā finansējuma izlietošanas efektivitāti.. Izglītības un zinātnes ministrijas vadība šai laikā vairākkārt mainījusies reizes, bet pagaidām LBS ideja nav atbalstīta.
Otrkārt. Lai cik labi strādātu treneri sporta skolās, daudzās nav nedz piemērotu apstākļu, nedz finanšu resursu jauniešu izaugsmei līdz augstākajam meistarības līmenim, kādu pieprasa starptautiskā konkurence. Daudzās valstīs, ieskaitot mūsu tuvākos kaimiņus, nepieciešamos apstākļus nodrošina valsts veidotos un finansētos internātos. Tāds ir arī Latvijā – Murjāņos, kur vēsturiski darbojas septiņu sporta veidu nodaļas, ieskaitot arī volejbolu un handbolu. LBS mēģinājumi panākt līdzīgu risinājumu arī basketbolā līdz šim noraidīti. Savu iespēju robežās piesaistot privātu finansējumu LBS jau astoņus gadus nodrošina U16 meiteņu izlases regulāru darbu sezonas garumā un rezultāti ir acīmredzami – jau četrus gadus pēc kārtas meitenes izcīnījušas tiesības spēlēt Pasaules kausa izcīņā. Trīs gadus izdevās nodrošināt U18 Basketbola akadēmijas darbu puišiem, kas vaiņagojās ar 6., 4. un 8. vietu Eiropas čempionātos. Diemžēl izmaiņas valsts nodokļu politikā iespējas piesaistīt privāto finansējumu šādiem projektiem samazinājušas līdz minimumam. Paldies pašvaldību atbalstītajiem un privātajiem klubiem par iniciatīvām jauno basketbolistu sagatavošanas sistēmu attīstībā, bet, ja valstsvīri arī turpmāk vēlas lepoties ar Latvijas basketbola izlašu labajiem rezultātiem, vitāli nepieciešams valsts līmenī mērķtiecīgi palīdzēt jaunajiem talantiem slīpēt savu talantu tepat Latvijā.
Treškārt. Jau 2017. gadā LBS vērsās Nacionālajā sporta padomē ar aicinājumu izvērtēt Nacionālo jaunatnes izlašu treniņu bāzes projektu Rīgā un palīdzēt atrast konstruktīvu risinājumu tā realizēšanai. Konstruktīvas un pamatotas atbildes joprojām nav. Tikmēr LBS spiesta tērēt lielus līdzekļus, lai nodrošinātu 10-12 izlases komandām kvalitatīvus darba apstākļus dažādās bāzēs, nepietiekamā finansējuma dēļ samazinot treniņdienu un pārbaudes spēļu skaitu.
Lai pļautu labus rezultātus, kaut kas ir jāiesēj.
Komentāri (0)