Eiropas čempions, Latvijas labākais centra spēlētājs sešdesmito un septiņdesmito gadu mijā.
Dzimis 1936.gada 4.aprīlī
No 1958. līdz 1965.gadam spēlējis Rīgas VEF, no 1965. līdz 1974.gadam Rīgas ASK, no 1974. līdz 1976.gadam Rīgas VEF.
Pieckārtējs Latvijas čempions (1958.-1961., 1973.).
PSRS čempionāta bronzas ieguvējs (1960., 1963.)
No 1959. līdz 1975.gadam spēlējis Latvijas PSR izlasē, piedalījies 128 spēlēs. PSRS tautu spartakiādēs: 3.vieta (1963), 5.vieta (1967), 9.vieta (1971), 6.vieta (1975).
1965.gadā spēlējis Padomju Savienības izlasē. Eiropas čempions (1965.).
Višuks ir viens no daudzajiem trenera Alfrēda Kraukļa audzēkņiem, kurš basketbolā tika līdz sava trenera augstumiem un pat tos pārspēja.
Leģenda vēsta, ka pēc ASK pirmajiem lielajiem panākumiem, kad “Spartaka” treneris Krauklis sācis lūkoties pēc cienījamiem pretiniekiem Jānim Krūniņam, Cesvaines pilī iekārtotās vidusskolas gaiteņos viņš ieraudzījis garu, salīkušu stāv. Metramēra nav bijis līdzi, tāpēc vīru likuši pie krāsns podiņiem. Iznācis vairāk par astoņiem – tātad virs diviem metriem... Visvalža tēvs jau bija atgriezies no izsūtījuma, un ģimene puisim ļāvusi braukt uz Rīgu.
Pēc pirmā treniņa Krauklim gan nolaidušās rokas – par kādu basketbola spēlēšanu var runāt, ja 22 gadus vecais puisis nav mācējis skriet?! 208 cm garais augums darbā jau bija salīcis kā vecim, rokas un kājas darbojušās atsevišķi, katra savā ritmā. Toties Višukam bija neatlaidība un vidzemnieka sīkstums. Kamēr citi vefieši spēlēja bumbu, Eglītis tika iztaisnots. Pie vingrošanas sienas pieslēja solu, un nākamais Eiropas čempions, ieķēries ar rokām vingrošanas sienas redelēs, karājās turpat stundu. Basketbola nodarbība viņam turpinājās pēc tam, kad pārējie jau bija beiguši...
VEF komandā viņš bija klāt no tās pirmās dienas. Veiksmīgi cīnījās ne jau tikai ar Krūmiņu. Arī ar 232 centimetrus milzīgo kazahu Uvaisu Ahtajevu, ar amerikāņu gigantiem, ar krievu, ukraiņu un gruzīnu centriem. Eglīša kroņa paņēmieni – precīzie pusāķa metieni un gudrā spēle aizsardzībā – viņam pavēra ceļu uz PSRS izlasi. Tie nezaudēja efektivitāti arī tad, kad meistaram jau bija tuvu 40 gadiem.
Desmit savus karjeras gadus – no 1965. līdz 1974. – Višuks nospēlēja Rīgas ASK komandā, palīdzēdams pārdzīvot tās pirmo krīzi un atgriezties PSRS virslīgā. Kad ASK vadība pasteidzās veterāna vietā aicināt viesstrādniekus, Eglīti atpakaļ aicināja viņa jaunības dienu komanda VEF, un savu 40.jubileju viņš sagaidīja basketbola laukumā, palīdzēdams VEF jauniešiem uzsākt atpakaļceļu uz augstāko līgu.
Latvijas meistarsacīkstēs Visvaldis Eglītis sporta kluba “Dartija rindās cīnījās līdz cienījamam 50 gadu vecumam. Tad turpināja gaitas senioru rindās. Viņš bez basketbola nevarēja — tāpat kā basketbols bez viņa.
Komentāri (0)